Ligita Kupčus-Apēna: “Dzīvē nav tikai saulainas dienas”
Krāšņumsiena. Šķiet, nav labāka apzīmējuma nule tapušajam mākslas darbam Krišjāņa Valdemāra ielā 56. Tā to vietnē “X” nosaukusi Zane.
liepajniekiem.lv
Franču mākslinieka Aéro veikums ir apbrīnas vērts. Darbs ir gluži kā fotogrāfija, tik izteiksmīgs, tik īsts, tik… tik… tik…
Brīnumskaisti, izcili, burvīgi, dziļi, neaprakstāmi, fantastiski, iespaidīgi utt. – šāds ir skatītāju vērtējums sociālajos tīklos. Arī iemūžināts bildēs, murālis ir iespaidīgs.
Vēstījums ir sirdi plosošs, jo attēlota aina, ko ik dienu varam vērot TV ekrānos, interneta vietnēs militāro konfliktu dēļ.
Var saprast, ka zīmējumā ir attēlots viens un tas pats bērns – pagriezis skatītājam muguru un pretskatā, lai ieraugāmas viņa emocijas brīdī, kad viņš veras sapostīta daudzdzīvokļu nama virzienā.
Šī sižeta dēļ cilvēki mākslas darbu uztver ar dalītām jūtām.
Kāda daļa teic, ka, ejot garām, gribas nevis smaidīt, bet dvēselē ielīst skumjas. Un kā var nodēvēt par skaistu ko tādu, kur bērna acīs ir asaras, sagrauts nams…
Pārāk depresīvi, un ko tādu savā pilsētā redzēt negrib.
Kāds pauž, ka trūkst kopsakarību ar Liepāju, jo, ja darbs ir šeit, tad sasaistei jābūt. Un vai Liepājas māksliniekiem pašiem nav ideju, ja to dara ārzemju mākslinieks?
Vēl kāds grib zināt, kas pēc 10 gadiem to visu labos, kad krāsas sāks apsūbēt.
Ko vēl cilvēki saka? Daudz komplimentu. “Gribas apstāties un uzmanīgi vērot!” “Uzreiz var sajust, kas ir īsta māksla – tā cilvēku ceļ spārnos un tuvina dievišķajam!” “Ārkārtīgi skaisti, un pateikts viss!
Lai mākslas darbs kalpo ikvienam un lieku reizi ir kā atgādinājums par visu, kas ar mums dzīvē var notikt vai jau ir noticis.”
Skan rosinājums pašvaldībām “nākt pie prāta” un sākt pārvērst savas pilsētas par lielām mākslas izstāžu “zālēm”, jo tas nemaz nav tik dārgi pret kolosālo efektu, ko tas dod!
Latvijā ir daudz mākslinieku un daudz tukšu sienu, mūsu zeme varētu kļūt slavena visā pasaulē. Bet man personīgi šķiet – kas par daudz, tomēr ir par skādi.
Pats mākslinieks sacījis, ka “caur” šo sienu vēlas runāt par bērnības sapņiem, mazliet vientiesīgo nevainību, kas pieaugot sabrūk kā kāršu namiņš. “Tam tā nav jābūt!” uzskata Aéro.
“Mums jācenšas to kaut nedaudz saglabāt. To domu skaidrību, nodomu tīrību…
Kāds tajā varbūt redzēs politiku, cits – šī brīža skarbo pasaules situāciju, bet es – brūkošu bērna sapņu pili pieaugušo pasaulē.”
Rezumējot viņš piebildis, ka tāda ir ielu māksla – interpretējama.
Ar rezultātu Aéro ir apmierināts. Bijis prieks redzēt daudz smaidu un paceltus īkšķus viņa virzienā brīdī, kad strādājis pie darba.
Cik tas izmaksājis, vēl tiek aprēķināts, portālam atbildēja Mareks Alberts, pludmales kafejnīcas “Red Sun Buffet” līdzīpašnieks, kurš uzaicināja talantīgo francūzi uz Liepāju.
Savā darbā Aéro ir iztērējis 130 krāsu baloniņus.
Kāpēc uzaicināts tieši viņš? Jo citviet pasaulē tapušie portreti ir tikpat apbrīnas vērti. Pirms darbu uzsākšanas Liepājā iecere tikusi saskaņota, tai skaitā ar pašvaldību.
Oponējot tiem, kas spriež, ka 24/7 uz zīmēju skatīties negribēs, saņēmu ziņu no iedzīvotājas, kurai darbs veras tieši dzīvokļa logos: “Varu gan rītos, gan vakaros skatīties un esmu no tiem, kam ļoti patīk. Dzīvē jau nav tikai saulainas dienas un prieks, ir vērtīgi aizdomāties par mums un mūsu vietu uz šīs zemītes.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.