Neesmu kino pētniece, zinātniece vai apskatniece, tādēļ, lūk, mana, parastā skatītāja, viedoklis – ļoti patika! Nu tā – ka ļoti.

Vēl dienu pēc noskatīšanās atausa atmiņā ainas no multfilmas, jo līdzpārdzīvojums ir liels. Minūtēm ritot uz priekšu, arvien vairāk skatītājs tiek iesaistīts minkas piedzīvojumos un tajā, kā viņam veicas vai neveicas.

Katrs, protams, kinodarbā saskata to, kas viņam aktuāls.

Man visa filma būtībā bija par mums, cilvēkiem, un mūsu savstarpējām attiecībām. Ar ko draudzēties, satikties, sarunāties, mēs taču izvēlamies.

Ja ar kādu cilvēku mums nesakrīt – atšķirīgu viedokļu, rakstura, izstarotās enerģijas vai vēl kā cita dēļ, – okei. Jo tā var būt. Mēs esam tik dažādi.

Bet tajā brīdī, kad aizbēgt nav iespējams, jo pasauli pārņēmuši plūdi un nākas saspiesties kopā vienā laivā, lai izdzīvotu… Sākas māksla sadzīvot citam ar citu.

Kaķim, sunim, lemuram, kapibarai un putnam iet visādi, bet beigas tomēr, es gribētu teikt, ir laimīgas. Jo laiks, grūtības, pārbaudījumi satuvina, svešinieki kļūst par draugiem.

Tādēļ brīdī, kad tiešām nepieciešama palīdzība, otrs netiek aizmirsts.

Animācijas filma tik daudz ko māca, un man ir prieks, ka arī jaunā paaudze režisora Ginta Zilbaloža garadarbu novērtē.

Filmā nav neviena paša vārda, tomēr galveno varoņu “sarunas” un “dialogi” – ar acu skatieniem, kustībām, attieksmi – ir izjusti un skaidri nolasāmi.

Bērnu atsauksmes saka: “Tā ne tikai izklaidē, bet arī liek aizdomāties par dzīves vērtībām”; “Tā māca, ka ne visiem var uzticēties, bet jebkurā situācijā var rast izeju, kopīgi sadarbojoties”; “Stāsts par draudzību”.

Patlaban “Straume” kļuvusi ne tikai par visvairāk apmeklēto Latvijas filmu kinoteātros pēdējo vairāk nekā 35 gadu laikā, bet arī pārspējusi visu ārvalstu filmu skatītāju rekordus.

Tā apsteigusi tādus ikoniskus kases grāvējus kā “Avatars: Ūdensceļš” (2022), “Titāniks” (1997) un citus.

Līdz šim filmu “Straume” ir noskatījušies jau 255 000 skatītāju, un tās demonstrēšana turpinās.

“Straume” līdz šim ir godināta ar 60 apbalvojumiem.

Šī ir pirmā kinolente Latvijas vēsturē, kas saņēmusi “Zelta globusa” balvu. Tāpat tās kontā ir arī Eiropas Kinoakadēmijas balva.

Vienlaikus “Straume” ir ieguvusi divas “Oskara” nominācijas. Gadījums, ka animācijas filma tiek izvirzīta divām nominācijām, ir ļoti, ļoti rets.

Bukmeikeri jau ir izteikuši prognozes par to, vai Latvijai būs pirmais “Oskars”. Iespējamība ir novērtēta ar 36,4%.

Labākas izredzes “Straumei” prognozē animācijas filmu kategorijā, vērtējot ar 28,6% iespējamību uzvarēt, kamēr ārvalstu filmu kategorijā iespēja iegūt “Oskaru” ir 7,7%.

To, vai “Oskars” būs vai nebūs, uzzināsim 2. martā, kad notiks pasniegšanas ceremonija.

Bet jau šobrīd “Straumes” panākumi atstājuši lielu pozitīvu ietekmi.

Šeit domāju – uz mums pašiem. Jo pārspētas sākotnēji liktās cerības, iedodot ticību, ka arī ikviens no mums var kaut ko sasniegt, mudinot izlīst no pieticīgās domāšanas.

Ir pamats lepoties, būt ārkārtīgi priecīgiem bez skaudības kripatiņas. Paldies, Gint Zilbalodi, par pozitīvajām emocijām, ko atnesusi “Straume”!

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.