Savukārt mums, kas šeit dzīvojam ikdienā, pārmaiņas tik ļoti acīs nekrīt. Tomēr, ja apzināti izvēlētos kādu laika nogriezni un paraudzītos, kas tā laikā paveikts, nāktos piekrist – pārmaiņas tiešām ir notikušas.

Liepājā ir uzceltas jaunas sporta būves, atjaunotas un radītas kultūrvietas, skvēri kļuvuši pievilcīgāki – tie vilina piesēst uz soliņa, padzert kafiju vai kakao un pavērot ikdienas dzīvi.

Garām trauc automašīnas un skrejriteņi, cilvēki steidzas savās gaitās, bērni dodas uz pulciņiem, nometnēm vai vienkārši satiekas ar draugiem.

Kā zināms, vajadzību ir daudz – arī pilsētai, lai tā attīstītos un augtu. Liela daļa finansējuma aiziet lietām, ko ar aci neredzam, piemēram, ūdensvada nomaiņai. Taču arī tas ir būtiski.

Ja šie darbi netiktu veikti, mēs nevarētu lepoties, ka ūdens no krāna ir tik labs, ka to var dzert uzreiz – bez filtrēšanas vai vārīšanas.

Tomēr ir daudz lietu, kas iedzīvotājiem ir svarīgas, bet nav sadzirdētas domes gaiteņos vai nonākušas svaru kausu otrā – mazākuma – pusē.

Nesen noslēdzies līdzdalības budžeta projektu konkurss.

Manuprāt, tas ir skaidrs vēstījums pilsētas attīstītājiem, kas iedzīvotājiem patiešām ir svarīgs un, kā norādījuši citi, – ļoti labs špikeris pašvaldībai,

lai budžeta sastādīšanā iekļautu aktīvo iedzīvotāju vēlmes, ko viņi vēlas redzēt pilsētā kopējam labumam.

Vietnē GeoLatvija.lv balsošanai bija nodots 31 projekts. “Lapas” tur bija sešas. Pārlūkojot tās citu pēc citas, man patiešām šķita, ka dzirdu un jūtu liepājniekus.

Lai gan, kartē skatoties, bija redzams, ka lielākā daļa ideju saistītas ar centra rajonu un Karostu, arī Dienvidrietumi, Ezerkrasts, Jaunliepāja un citas apkaimes nāca klajā ar savām iniciatīvām.

Finansējumu galarezultātā ieguva suņu apmācību laukuma izveide Jāņa Asara ielā 45, vides objekta Valda Vikmaņa piemiņai izveide Ausekļa ielā, pludmales tenisa un volejbola laukumu paplašināšana pludmalē, disku golfa parka izveide Beberliņos, Ventspils ielas parka labiekārtošana un interaktīva stenda uzstādīšana Svētās Trīsvienības katedrālē, kas ļaus apskatīt Liepājas panorāmu no torņa platformas, neuzkāpjot pašā tornī, – tā būs vērtīga iespēja tiem, kam kustību traucējumu dēļ torni sasniegt nav iespējams.

Tas ir viens sešinieks. Otru veido pasākumu projekti. Bet, manuprāt, tie nav tikai “pasākumi” – tie ir ar pievienoto vērtību.

Piemēram, projekts “Liepāja bez barjerām”, kur viens no mērķiem ir veicināt vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Tajā plānotas iekļaujošās sporta spēles un aktivitātes, pielāgota vide kustību brīvības izjūtai, radošās darbnīcas, izstādes un vēl daudz kas cits.

Taču vēlos pievērst uzmanību arī tiem projektiem, kas diemžēl palika aiz svītras, bet kuru idejas pašvaldība noteikti varētu iekļaut savos nākotnes darba plānos.

Piemēram, brīvpiekļuves ūdens krāns Raiņa parkā pie bērnu laukuma – to novērtētu ne vien rotaļlaukuma apmeklētāji, bet arī skolēni un sportisti, kas piedalās sporta stundās, treniņos vai nometnēs.

Tāpat pieminēšanas vērti ir publisko labierīcību nepieciešamība Zirgu salā,

vides objekta “Vēja paviljons” saglabāšana un Centrālās kapsētas ieejas vides pieejamības uzlabošana.

Šo ideju īstenošana parādītu, ka pašvaldība ir ieinteresēta uzklausīt un ņemt vērā iedzīvotāju ierosinājumus – arī tad, kad vēlēšanas jau aiz muguras.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.