LSB sagatavojusi un iesniegusi atzinumu saistībā ar Veselības ministrijas (VM) informatīvo ziņojumu par Stradiņa slimnīcas plānotajiem zaudējumiem 2027. un 2028. gadā.

Tajā ministrija norāda, ka PSKUS ilgtermiņa finanšu stabilitātes nodrošināšanai nepieciešams pārskatīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeli, jo pašreizējā apmaksa pilnībā nesedz sniegto pakalpojumu faktiskās izmaksas.

Ziņojumā rosināts atļaut Stradiņa slimnīcas negatīvajai ietekmei uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2027. un 2028. gadā pārsniegt piecus miljonus eiro.

Prognozēts, ka 2027. gadā tā sasniegs 8,6 miljonus eiro, bet 2028. gadā – 9,7 miljonus eiro.

Slimnīcu biedrība šo ziņojumu nav saskaņojusi, norādot, ka tajā nepietiekami analizēts, cik lielā mērā zaudējumus rada valsts finansēšanas nosacījumi un cik lielā mērā – slimnīcas pārvaldības lēmumi.

LSB prasa ziņojumu papildināt ar pacientu sarežģītības, personāla izmaksu un iepirkumu analīzi, kā arī informāciju par īstenotajiem efektivitātes pasākumiem.

Biedrība atzīst, ka veselības aprūpes pakalpojumu tarifu neatbilstība faktiskajām izmaksām ir visa slimnīcu sektora sistēmiska problēma, tomēr tās ieskatā ar ziņojumā ietverto pamatojumu nepietiek, lai valdība pieņemtu lēmumu par valsts kapitālsabiedrības plānoto zaudējumu akceptēšanu.

Viens no biedrības galvenajiem iebildumiem ir pacientu sarežģītības analīzes trūkums.

VM zaudējumus pamato arī ar Stradiņa slimnīcas pienākumu ārstēt pacientus ar vairākām slimībām un smagām kombinētām patoloģijām, taču, kā norāda LSB, ziņojumā nav datu par šādu pacientu īpatsvaru un tā izmaiņām.

Biedrība atsaucas uz slimnīcas 2025. gada pārskatu, saskaņā ar kuru stacionārā ārstēti 48 682 pacienti – praktiski tikpat, cik gadu iepriekš -, bet vidējais ārstēšanās ilgums samazinājies līdz 4,94 dienām.

Vienlaikus slimnīcas izmaksas pieaugušas par 17,2 miljoniem eiro.

LSB ieskatā šāds pieaugums prasa izvērtēt arī izmaksu struktūru, nevis zaudējumus skaidrot tikai ar sarežģītu pacientu ārstēšanu.

Līdztekus LSB īpaši izceļ intensīvās terapijas kapacitātes palielināšanu.

Biedrība norāda, ka vidējais intensīvās terapijas gultu skaits pieaudzis no 92 gultām 2024. gadā līdz 143 gultām pērn, savukārt attiecīgajos profilos ārstēto pacientu skaits palielinājies par 111,3%, sasniedzot 13 816. LSB prasa izvērtēt šāda pieauguma pamatotību un izmaksas, ņemot vērā gada sākumā zināmo Nacionālā veselības dienesta līgumos paredzēto pakalpojumu apjomu.

Tāpat LSB aicina nošķirt sarežģītu pacientu ārstēšanas izmaksas no pārējās aprūpes izmaksām, sniedzot pacientu sadalījumu pēc sarežģītības un klīniskajām programmām.

Biedrība norāda, ka Stradiņa slimnīca ārstē arī Rīgas un Pierīgas pacientus ar relatīvi vienkāršākām veselības problēmām.

Vēl viens iebildums skar personāla politiku.

Kā pausts biedrības atzinumā, Stradiņa slimnīcas vidējais nodarbināto skaits pērn pieaudzis no 3367 līdz 3460, bet personāla izmaksas palielinājušās no 104,9 miljoniem līdz 110,6 miljoniem eiro.

No pagājušā gada februāra darbiniekiem arī sākta veselības apdrošināšanas polišu izsniegšana.

Biedrība uzskata, ka ziņojumā būtu jāizskaidro jauno darbavietu un darbiniekiem piedāvāto papildu labumu ietekme uz zaudējumiem.

Tajā arī jāparāda, kādi taupības un efektivitātes pasākumi slimnīcā jau īstenoti.

LSB ieskatā vienas slimnīcas personāla politikas izmaksas nevar automātiski attiecināt uz tarifu nepietiekamību, kamēr pārējām slimnīcām “jārēķinās ar ierobežotiem resursiem”.

Biedrība apšauba arī to, vai ārstniecības līdzekļu un citu preču izmaksu pieaugums pietiekami izskaidrots ar inflāciju.

Atzinumā minēts, ka medikamentu, medicīnas materiālu un laboratorijas preču izmaksas pērn palielinājušās no 67,1 miljona līdz 75,7 miljoniem eiro, lai gan stacionāro pacientu skaits būtiski nav mainījies.

Tāpēc LSB rosina izvērtēt preču izlietojuma kontroli, piegādātāju un cenu salīdzināšanu, kā arī līdzvērtīgu, ekonomiski pamatotu alternatīvu meklēšanu.

Biedrība norāda arī uz piegādātājiem nenokārtoto saistību un krājumu pieaugumu, kas varot liecināt par iepirkumu un preču izmantošanas plānošanas problēmām.

Līdztekus biedrība vērš uzmanību, ka slimnīcas apsaimniekošanas, komunālo pakalpojumu un pacientu ēdināšanas izdevumi pērn samazinājušies, kas liekot apšaubīt ziņojumā pausto skaidrojumu par šo izmaksu pieauguma ietekmi uz zaudējumiem.

Atzinumā arī norādīts uz tiesvedībām un šaubīgiem debitoru parādiem veidoto uzkrājumu pieaugumu.

LSB uzskata, ka ievērojama daļa pērnā gada zaudējumu saistīta ar vienreizējiem tiesvedību un parādu norakstīšanas posteņiem, nevis pakalpojumu tarifiem, bet ziņojumā tas nav analizēts.

Biedrība atsaucas arī uz slimnīcas finanšu stāvokli 2025. gada beigās, kad tās rīcībā bijuši 24,8 miljoni eiro naudas līdzekļu, īstermiņa aktīvi pārsnieguši īstermiņa saistības par 9,7 miljoniem eiro un pamatdarbības naudas plūsma bijusi pozitīva.

LSB uzsver, ka šie rādītāji neliecina par tādu likviditātes krīzi, kas pamatotu steidzamu lēmumu bez padziļinātas analīzes.

LSB prasa izvērtēt arī slimnīcas ieguldījumus iekārtās un tehnoloģijās.

Biedrība atzīst to nozīmi slimnīcas attīstībā, tomēr uzskata, ka šādu izvēļu izmaksas nedrīkst bez nošķiršanas iekļaut strukturālajā finansējuma deficītā.

Biedrība uzsver, ka nepieciešama vienota pieeja visām slimnīcām.

LSB pauž, ka īpašs atbalsts vienai slimnīcai var ietekmēt pārējās, jo tās konkurē par tiem pašiem darbiniekiem, precēm un pakalpojumiem.

LSB pauž gatavību sadarboties ar VM, lai izstrādātu vienotu, faktiskajās izmaksās un datu analīzē balstītu finansēšanas modeli.