Nevaru vēl spriest, cik labi vai slikti, cik ērti vai sarežģīti viss būs, jo vienkārši nekas no tā nav līdz galam pabeigts tik tālu, lai es varētu izmēģināt pastaigas solī to izstaigāt.

Redzu, ka Kārļa Zāles laukums “iezonēts” un vairs nebūs viens liels, varens asfalta “pleķis”. Vieta pārtop atbilstoši mūsdienu situācijai – lielajai automašīnu bagātībai uz ielām –, paredzot velobraucējus, drošību kājāmgājējiem.

Ar katru dienu arī kanālmala mainās. Līdz ar to mums būs vēl viena vieta, kuru izvēlēties par pastaigu galamērķi. Prieks, ka pārtop betona plāksnēm līdz šim izklātais, manuprāt, skumjais laukums netālu no viesnīcas “Libava”. Tā varēja būt brīnišķīga vieta, kur pasēdēt un vērot ūdens viļņošanos kanālā arī līdz šim, ja vien būtu savesta kārtībā. Tomēr tās skats nevilināja tur uzturēties.

Pats pilsētas centrs jo dienas, jo kļūst svešāks.

Vizualizācijās, vēl pirms strādnieki izjauca mums tik ierasto, bija ieraugāms, kādas pārvērtības gaidāmas.

Patlaban slejas dzelzs žogi, barjeras, gājēju pārejas tiek bīdītas te uz vienu pusi, te otru, daudzviet pārrakts un vērojamas visādas citādas ainas, kas piedien būvobjektam. Vizinoties ar tramvaju, iespējams visā garumā šķērsot patlaban “aizliegto” teritoriju un tomēr apjaust topošās pārvērtības.

Tā kā dzīvoju Dienvidrietumu rajonā, sanācis pasekot arī tam, kā noritēja jaunā bērnudārza “Liedags” būvniecība, kā tapa jaunā Saulrietu iela. Pilnīgi noteikti šeit pārmaiņas ir nākušas par labu. Ja līdz tam šķita, ka atkal ir vieta pilsētā, kas atstāta “savā vaļā”, nevienam nevajadzīga, tad tagad ir pavisam cita sajūta. Gribētos ar to dalīties – nodot arī citiem mikrorajoniem.

Nesen biju Tosmarē, Viršu ielā, svinīgā notikumā īpašiem cilvēkiem. Sajutos neiederīga. Ne jau īpašo cilvēku dēļ, bet apkārtējās vides. Daudzas “piecstāvenes” cieši blakus, skumji, “pliki” pagalmi… Tāds aizmirsts nostūris.

Radās jautājums, vai te vispār kaut kas ir bērniem, kaut kas, kas iepriecina acis, dvēseli, kaut kas, kādēļ gribētu šeit dzīvot?

Gan pati, gan uz svinīgo notikumu ieradušies viesi izcēlās uz visa šī fona. Tagad, kad pilsētas centrs būs uzfrišināts, varbūt pilsētas vadība var vairāk pievērsties tieši mikrorajoniem? Tie noteikti ir pelnījuši tikpat lielu uzmanību. Tie ir mūsu guļamrajoni. Dzīvojamais fonds nav tik liels, lai visiem pietiktu vietas Vecliepājā un Jaunliepājā.

Neesmu veikusi pētījumu par to, cik daudz vai maz līdz šim ieguldīts mikrorajonu attīstībā, bet mana sajūta ir, ka joprojām par maz un vajag vēl, daudz vairāk. Sakārtota vide ietekmē ļoti daudz. To, kā mēs gribam dzīvot. Tas arī pārliecina, ka dzīvē ir daudz kā vairāk, nekā varbūt šķiet, ja ir redzēta tikai pļēgurošana, uzdzīve, labākais draugs – televizors vai dators, kļūšana par vecākiem jau padsmit gados…

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.