Ar 2010. gada 1. janvāri tiek likvidēta Valsts policijas Kārtības policijas apvienība “Apsardze”.   

Pēc Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības “Apsardze” Rīgas un teritoriālo nodaļu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja Gaita Nummura teiktā apvienībā “Apsardze” visā Latvijā pašlaik strādā nedaudz mazāk par 300 policijas darbiniekiem un ap 400 brīva līguma darbinieku. Daļa policijas darbinieku pāriešot strādāt citās Valsts policijas vai Iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, daļai esot iespēja doties priekšlaicīgā pensijā, bet daļa, protams, paliks bez darba. Arī Liepājā strādājošie.

Redakcijas rīcībā nonākusi arī neoficiāla informācija, ka uz tagadējās struktūras bāzes tapšot viena vai pat divas privātas apsardzes firmas. Šo informāciju amatpersona komentē atturīgi: “Klientam brīvos tirgus apstākļos ir pašam tiesības izvēlēties, kuram apsardzes komersantam turpmāk uzticēt sargāt savu īpašumu. Speciālu uzskaiti neveicam, pie kura apsardzes komersanta mūsu bijušie klienti ir pārgājuši, bet tās ir noteikti vairāk nekā 10 apsardzes firmu.”

Valsts policija Liepājā nepriecājas par apvienības “Apsardze” likvidāciju. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse atzina: “Mums tas ir zaudējums, jo viņi nereti palīdzējuši atklāt noziedzīgus nodarījumus.”

Apvienības “Apsardze” Kurzemes Starprajonu nodaļas 1. iecirkņa vecākais inspektors Juris Andžāns detalizētāk pastāstīja, ka mūspusē patlaban apvienībā “Apsardze” strādā vairāk nekā 30 cilvēku, no kuriem viena trešdaļa ir Valsts policijas darbinieku, bet pārējie – brīvlīguma strādnieki. Cik no esošajiem apsardzes darbiniekiem pāries dienēt uz Valsts policiju un citām iekšlietu struktūrām, viņš nezināja pateikt, taču apstiprināja informāciju, ka apsargi nolēmuši dibināt paši savu uzņēmumu: “Ja neļauj strādāt kā līdz šim, strādāsim paši. Kas cits atliek? Ar pastieptu roku uz ielas taču neiesim stāvēt!” Viņš tādēļ uzsvēra, ka darbiniekiem neesot pamata satraukumam: “Mainīsies nosaukums, bet strādāsim.”

Una Zāģere,
“Kurzemes Vārds”