Tobrīd par internetu Latvijā vēl neviens nav dzirdējis un nav iespēju bārties komentāros, tāpēc “Kurzemes Vārdā” lasītāju vēstuļu sadaļa ir ļoti plaša.

Neapmierinātība ar Autobusu parka darbību kūsāt kūsā rindiņās no vēstulēm. Cilvēki ir sašutuši par nenotikušajiem reisiem, kuru dēļ nokavēts darbs, bērni izlaiž stundas skolā. Pasažieri pirms 30 gadiem lasīja avīzes, sekoja ziņu pārraidēm televīzijā un radio. Nebija kā no mēness nokrituši. Cilvēki zināja, ka dzīvo laikos, kad katastrofāli trūkst degvielas, tehnika lūst, bet rezerves daļu nav. Viņi bija nemierā tieši ar nesakārtoto sistēmu, kurā tukši autobusi trauc garām pieturām, jo šoferi dodas pusdienu pārtraukumā, un pauda aizdomas, ka Autobusu parkā notiek rebes un šmugulēšanās.

Kaut kas ļoti jau dzirdēts, vai ne?

Šodienas “Liepājas autobusu parkā” šoferi mēdz zagt degvielu, bāzt kabatā naudu un neizsniegt biļetes. Līdz pienāk brīdis, kad autobusu vadītāju vienkārši nav. Ir moderni, ērti autobusi, iepirkti par lielu naudu, bet reisos tie nedodas. Daudzos desmitos reisu. Un nav runa par pilsētu, kur cilvēks dusmīgs tomēr aizbrauks pēc pārdesmit minūtēm, bet par reģionālajiem reisiem, kas jau tā optimizēti un daudzviet kursē tikai dažas dienas nedēļā. Šādi (dez)organizēti pārvadājumi itin nekādi nemotivē ikdienā izmantot sabiedrisko transportu. Tiešām apbrīnojams uzņēmuma vadības tuvredzības un alkatības apvienojums, kas, vairāku gadu garumā nespējot ieviest kārtību pašu mājās, liek kampt un grābt lielo kumosu jaunos iepirkumos pasažieru pārvadājumiem otrā Latvijas malā! Tas nu diemžēl iesprūdis rīklē.

Otra tēma, kas regulāri skarta 30 gadus senās publikācijās, ir atkritumu dedzināšana.

Arī valsts neatkarības rītausmā bija enerģētiskā krīze, jo bija sabrukusi Padomju Savienības energoresursu piegādes sistēma. Gribas smagi nopūsties – kāpēc, nu, kāpēc mēs toreiz nešķīrāmies no Krievijas naftas un gāzes? Atkritumu dedzināšanas nolūks bija tieši siltumenerģijas ražošana, un liepājnieki braukāja pieredzes apmaiņā uz Nīderlandi. Taču tobrīd mūsu ļaudis brīnījās pat par gružu šķirošanu… Īstenot videi minimāli kaitīgu projektu bija utopija. Holandiešu atkritumu dedzinātavu pie mums neuzcēla.

Toties nu jau vairākus gadus uzņēmīgi ļaudis atkal bīda ideju vest šurp no dažādām pasaules malām bīstamos atkritumus – izlietotus naftas apstrādes katalizatorus – un dabūt no tiem nost visu derīgo, ko var izdevīgi pārdot tālāk. Liels skaits grobiņnieku šai iecerei poligona “Ķīvītes” teritorijā pateikuši skaidru “nē” gan anketās, gan publiskajā apspriešanā, gan piketā pie domes ēkas. Liepājas domes vadība iepriekš paziņoja, ka pilsētā šādai ražotnei nav vietas. Dienvidkurzemes novada domei viss vēl priekšā. Pateikt “nē” uzņēmējam, kas likumīgā ceļā vēlas attīstīt biznesu, vai pateikt “nē” saviem vēlētājiem.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.