Ostu pārvaldības modeļa maiņai jāstiprina Latvijas valsts konkurētspēja kravu pārvadājumos, šodien Ventspilī, atklājot diskusiju par Latvijas ostu reorganizāciju, finanšu optimizāciju un attīstības virzieniem, pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministra padomniece komunikāciju jautājumos Ilze Salna aģentūru LETA informēja, ka Linkaits šodien piedalījās diskusijā par Latvijas ostu reorganizāciju.

Diskusijā viņš aicināja Latvijas trīs lielākās ostas strādāt pie jaunām sadarbības idejām un labākiem pakalpojumiem tranzīta nozarei. “Visā Eiropā pēdējo gadu desmitu laikā ir notikusi ostu komercializācija, un arī Latvijai beidzot ir jāiet šis ceļš, lai mēs iegūtu efektīvi strādājošu ostu nozari, kas tiek pārvaldīta starptautiski saprotamā veidā un stiprina Latvijas kā kravu pārvadājumu valsts konkurētspēju,” uzsvēra Linkaits.

Ministrs pauda, ka vairāk nekā gadu ilgā darbā izstrādātais jaunais ostu pārvaldības modelis, piedāvājot tās pārveidot par uzņēmumiem, vienlaikus saglabājot esošos nodokļu režīmus un speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statusu Liepājas ostai, ļaus labāk koordinēt ostu darbu ārējos tirgos. Linkaits uzsvēra, ka ostām ir jābūt pelnošām, jāattīsta pievienotas vērtības pakalpojumi un jāsekmē turpmāka industrializācijas attīstība, vienlaikus turpinot pildīt arī reģionālās attīstības katalizatora loma.

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā pašlaik ir nodoti sabiedriskajai apspriešanai, savukārt 15.jūlijā par tiem spriedīs Ostu, tranzīta un loģistikas padomē. Pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā (MK) tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā. Lielo ostu pārveide par kapitālsabiedrībām varētu notikt 2021.gada otrajā pusē.

Seminārā un paneļdiskusijā, ko organizēja Ventspils brīvostas pārvalde, piedalās trīs lielo ostu, Satiksmes ministrijas, VAS “Ventas osta”, SIA “Rīgas brīvostas flote” un VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvji.

Paneļdiskusijā pārrunāta vienotas stratēģijas nepieciešamība kravu piesaistei Latvijas ostām, dzelzceļa pārvadājumu loma ostu attīstībā un nepieciešamība koncentrēties uz koordinētu jaunu kravu piesaisti, kā arī speciālo ekonomisko zonu normatīvā regulējuma iespējamās izmaiņas.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis norādīja, ka Ventspils brīvosta 2020.gadu iesāka, sastopoties ar virkni izaicinājumu – Krievijas politika pārvirzīt kravas uz savām ostām, kā arī siltā ziema un Covid-19 izraisītā krīze gandrīz pilnībā apstādinājusi akmeņogļu pārkraušanu Ventspils ostā, kas 2019.gadā veidoja trešo daļu visu kravu.

“Šī situācija, ko varēja paredzēt jau iepriekš, nozīmē, ka ostu pārvaldēm jāmaina iepriekšējā stratēģija, jo esam jaunā realitātē. Neskatoties uz grūtībām, saredzam arī iespējas, piemēram, jaunu kravu segmentu piesaistē, bet te būtiski svarīga ir visu līmeņu – valsts, ostu pārvalžu, dzelzceļa pārvadātāju un termināļu elastīga un koordinēta sadarbība,” pauda Purmalis.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš diskusijā uzsvēra, ka līdz ar ostu pārvaldības modeļa maiņu, būtiski tajā nodrošināt visu procesu pārskatāmību, kas svarīga arī ostas kreditoriem un sadarbības partneriem. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka jaunu investīciju piesaisti pašlaik ostā bieži vien apgrūtina sarežģītais un smagnējais apbūves tiesību juridiskais regulējums, kas ievērojami kavē ostas komersantu būvniecības ieceru īstenošanu, aicinot pārskatīt esošo juridisko bāzi un kopīgi meklēt risinājumus, kā veidot labvēlīgāku vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai Latvijas ostās.