Šodien, 18.maijā, Liepājas promenādē sākās un vēl arī rītdien turpināsies tradicionālie Līvas ciema svētki, kas ir gada garumā gaidīts pasākums un pulcē gan andelmaņus, gan atpūtniekus. No rīta uznākušais pērkona negaiss viņus neizbiedēja.

Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra rīkotais gada vērienīgākais tradicionālās kultūras notikums ”Līvas ciema svētki” jau 17.reizi pulcē amatniekus, dziedātājus, dejotājus un citus tautas mākslas kolektīvus. Vērienīgais kultūras notikums apvieno senatnīgo ar mūsdienīgo, tradīcijas ar jaunradi, kopā radot svētkus visām paaudzēm.

Rāda un rada

Plašs, tāpat kā iepriekšējos gados, ir amatnieku piedāvājumu klāsts – metāla meistari un koktēlnieki, tekstila mākslinieki un rotkaļi.

Amatniece Inese Kondraņicka no Ogres Līvas ciema svētkos piedalās kopš 2016.gada: ”Man šis ir pirmais vasaras sezonas tirgus, līdz ar ko man šis ir gada visvairāk gaidītākais pasākums. Līvas ciema svētki ir fantastisks festivāls, kas silda sirdi.”

Viņa atvedusi pašas darinātas dizaina galvas rotas: ”No klasiskajiem vainadziņiem. Šogad jaunums ir pērļu kroņi, kas mazliet ir arī ar latvju zīmēm. Tas ir pozitīvisms, kas nāk no manis un ar ko dalos. Un liepājnieki to novērtē. Savādāk es to nedarītu. Man svarīga abpusējā enerģija, kas mani motivē darīt tālāk.”

Studijas ”Kursa” meistares interesentiem piedāvā visu aizvadītās ziemas ražu. ”Esam saadījušas cimdus un zeķes, augušas gan brunču audumus, gan segas, spilvenus, villaines un jostas,” tā meistare Milda Dīriņa, kura priecājas, ka Līvas ciemu apmeklētājiem ir interese par tautiskām vērtībām: ”Jau pirmajās stundās bija pircēji, jostas iegādājās.”

”e-lādes” saimniece Daiga Visocka no Jūrmalas, kura piedāvā ar rokām darinātas lelles un leļļu kleitas, arī jau ir ilggadēja Līvas ciema svētku dalībniece: ”Liepājnieki ir aktīvi pircēji.”

Viņa neslēpj, ka vienas lelles izgatavošana prasa visu dienu: ”Ja ar čirkainiem matiem, tad pat vairāk. Tiek iegādāta jauna dzija, adīts un tad ārdīts. Un tad noadītā cepurītē mati iesieti ar mezgliem. Bērns tos droši var raustīt. Mazākajām lellēm matiem ir 250 mezglu, lielākajām – 300 mezglu un vairāk. Pildītas lellītes ir ar Pāces vilnas fabrikas vilnu un tās var mazgāt veļas mašīnā vilnas režīmā.”

Vivita Kaņepe-Kalniņa no Ķekavas novada Daugmales piedāvā košu keramiku: ”Es gan neesmu māksliniece, palīdzu draudzenei. Interese ir liela, piestāj ne tikai skatītāji.”

”Raganu rotu” darinātāja un, kā pati par sevi teic, galvenā ragana Dina Aļekperova no Rīgas Teic, ka šie viņai jau kādi desmitie Līvas ciema svētki: ”Mūs jau pazīst, pastāvīgie klienti jau gaida. Bet ir, protams, arī staigātāji. Šodien, piemēram, no kādas tantītes saņēmu rājienu. Viņa norādīja, ka raganas nedrīkst tirgot Nameja gredzenus. Tas man bija jaunums, jo Nameja gredzens taču ir senču zīme, ar pagānismu saistīts.”

Uz jautājumu, kāpēc ”Raganu rotas”, Dina smaida: ”Man pašai tuvs šis stils. Bez velniem, protams, bet pagānisks.”

Pie ”Raganu rotu” stenda sastaptā rīdziniece Sabīne neslēpj, ka uz Līvas ciema svētkiem atbraukusi speciāli: ”Ar mērķi atpūsties. Un izpriecāties. Un raganas rotas pienākas ikvienai sievietei! Ikvienai!”

Anete Simanovska no Padones ne vien piedāvā tautiskas jostas un citus tautiskus darinājumus, bet arī demonstrē un ierāda to darināšanu: ”Jostas var ne tikai aust, es tās pinu. Un ir labi, ka tepat uz vietas varu parādīt, kā pin jostu, jo cilvēki bieži jautā.”

Turklāt ne tikai vietējie un amatnieki no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem, bet arī kaimiņzemēm.

Podnieks Eriks Hincas atbraucis no Paņevežas Lietuvā: ”Jau trešo reizi esmu te. Līdzko padzirdēju, ka varēsim ne tikai tirgot savu keramiku, bet arī rādīt kā tā top, uzreiz pieteicos. Un tiem, kuri vēlas, ļaujam arī pašiem iemēģināt roku. Gan lieliem, gan maziem.”

Acīm, puncim un plauktam

Tāpat gana plašs ir garšu cienītājiem pieejamo piedāvājumu klāsts. Meistari atveduši pašu labāko – mājas vīnus, sukādes, sīrupus, milzu maizes klaipus un sklandraušus, visdažādākos sierus, gaļas izstrādājumus un vēl un vēl.

Pie aizputnieku darināto vīnu stenda uz testēšanu pagara rinda. Un kā gan ne, ja te iespējams pagaršot ne vien jau pazīstamus dažādu augļu un ogu vīnus, bet arī rabarberu un pieneņu ziedu vīnu.

Tāpat liela interese par pēdējā laikā aizvien lielāku popularitāti gūstošo priežu čiekuru produktu stenda. Te var iegādāties ne vien sīrupu un sukādes, bet arī priežu čiekuru biezeni un ievārījumu.

Pasākuma apmeklētāji, kuru ir tūkstošiem un vēl tūkstošiem, atzīst, ka ieradušies ar konkrētu mērķi.

Liepājnieks Viktors stāsta: ”Pirmo līkumu rīta pusē izmetu viens. Palūkošu metāla kalēju piedāvājumus. Vēlāk otru līkumu iesim kopā ar kundzi.”

Savukārt Kristaps smej: ”Nācu lūkot, vai patiesi ir tā kā runā, ka Liepājā nav cilvēku. Nekā nebija! Kad lietus pierimst cilvēki ir. Un daudz.”

Bet liepājniece Iveta ar meitiņā ieradušās lūkot sev rotas: ”Pērn iegādājām baltas rokassprādzes, nu atnācām piepirkt vēl rozā.”

Gavilē un danci ved

Promenādē apmeklētājus tāpat gaida bagātīga kultūras programma dažādās tematiskās norisēs. Ar dažādu žanru, formu un noskaņu tautas mūziku uz divām skatuvēm iepazīstina programma ”Līvas upe”. Klausītājus priecē, piemēram, exliepājniece Igeta Gaiķe ar saviem audzēkņiem.

Savukārt tautas dejas ikviens aicināts vērot svētku sadaļā ”Dzintara krasta ļaudis”. Danci griež gan tautas deju ansamblis ”Rucavietis” un deju kopa ”Kamoliņš”, gan vidējās paaudzes deju kolektīvi ”Re, kā!”, ”Rucavietis” un daudzi citi.

Nav aizmirsts arī par pašiem mazākajiem svētku apmeklētājiem. Īpašā ”Spēļu sētā” var apgūt senas latviešu spēles, aplūkot dzīvniekus, iepazīt senās amatu prasmes, zīmēt, līmēt utt.

Piemēram, liepājniece Laura Ditke interesentiem piedāvā tikt pie hennas zīmējuma: ”Cenšos piedalīties dažādos pasākumos. Interese par šiem zīmējumiem ir.” Taujāta, cik ilgi hennas zīmējums turēsies, viņa skaidro: ”Nedēļu vai divas. Tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Gan no tā, cik bieži cilvēks mazgās apzīmēto vietu, gan ādas īpatnībām.”

Stiprināties var, baudot tradicionālos ēdienus un dzērienus svētku sadaļā ”Dzintara latvieši krogos sēž”.

***

Atgādināsim, ka svētku laikā, 18.un 19.maijā, satiksmei ir slēgta Promenāde, kā arī vairākas tuvējās ielas, sākot no Jūras ielas līdz Ostmalai: Radio iela, Baložu iela, Stūrmaņu iela, Friča Brīvzemnieka iela un Kuģinieku iela no krustojuma ar Jūrnieku ielu. Satiksmei slēgtas būs arī Dzirnavu iela, Putekļu iela un Vēžu iela. Tāpat slēgta arī autostāvvieta pie koncertzāles ”Lielais dzintars”.

”Līvas ciema svētku” vārti svinētājiem būs atvērti šodien līdz septiņiem vakarā un svētdien, 19.maijā, no pulksten 11 līdz 15.

117Skatīt galeriju