Ofiss no kura paveras gleznainākais skats Liepājā, varētu būt Loču tornis, no kura augstumiem tiek pārraudzīta Liepājas osta, koordinēta ienākošo un izejošo kuģu kustība. Taču miljonu vērtais skats nav vienīgais bonuss šim ofisam. Pievienotā vērtība ir arī vēsturiskais statuss. Sākotnēji šī vēsturiskā būve pildīja vēl svarīgāku uzdevumu – rādīja kuģotājiem ceļu uz Liepājas ostu, jo Loču tornis ir senāks par Liepājas bāku.

Trīs soļi līdz 200

Liepājas ostas Loču tornis, kura adrese ir Vecajā ostmalā 59 un kas atrodas Tirdzniecības kanāla labajā krastā aptuveni 300 – 350 metru no ostas Dienvidu mola, ir viena no vecākajām celtnēm mūsu pilsētā. Tas būvēts 1821.gadā, un tas nozīmē, ka šogad tornim aprit 197 gadi.

Loču tornis atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, Liepājas vēsturiskā centra teritorijā, un ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Tornis ir Liepājā vecākais saglabājies tehnoloģiskais objekts, kas kopā ar Liepājas ostas Tirdzniecības kanālu, kas tika izrakts laika posmā no 1697.līdz 1703.gadam, veido hidrotehnisko un tehnoloģisko vēsturisko objektu kompleksu.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe uzsver, ka Liepājas ostas Kapteiņdienests, kas atrodas vēsturiskā ēkā, ir tikpat moderns kā Roterdamas ostā.

”Liepājas osta ir vienīgā osta vismaz Latvijā, kurai ir vēsturisks Loču tornis,” viņa uzsver: ”Un tajā pašā laikā Liepājas ostā ir viena no modernākajām kuģu vadības sistēmām.”

Atgūst spozmi

Līdz 1868.gadam, kad tika uzbūvēta Liepājas bāka, kura šogad, par godu tās 150 gadiem, piedzīvo fasādes rekonstrukciju, Loču tornis pildīja bākas funkcijas, rādot kuģotājiem ceļu uz Liepājas ostu, stāsta vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.

”1939.gadā diemžēl tika konstatēts, ka koka dziedu gali, kuri iemūrēti biezajos Loču torņa mūros, sapuvuši,” viņš klāsta: ”Tad tornī tika veikts lielāks remonts. Torņa augšstāvā – loču dežūrtelpās – iebūvēja papildu grīdu, kāpņu telpu sienu piepildīja ar skaidām un apšuva ar dēļiem. Ierīkoja arī krāsni, līdz ar ko loču darba apstākļi kļuva daudz labāki.”

Nākamie nopietnie remontdarbi tornim tika veikti 1995.gadā. Pēc SIA ”Arhitekta G.Vīksnas birojs” 1993.gadā izstrādātā projekta tika veikta loču torņa pārbūve, kad torņa astoņstūra jumta un koka spāru vietā tika uzmontētas metāla konstrukcijās un stiklā veidotas ostas novērošanas dienesta telpas un tornis ieguva jaunu, izteiksmīgāku izskatu. Vienkāršāk izsakoties, tornim tika izbūvēts sestais un septītais stāvs, kur šobrīd atrodas un strādā Kuģu satiksmes dienests.

Savukārt aizvadītajā vasarā Liepājas SEZ pārvalde veica Loču torņa un ostas administrācijas ēkas fasādes rekonstrukciju. L.Ratniece skaidro, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā  – no jūlija līdz oktobrim – tika veikta torņa fasādes attīrīšana no bioloģiska rakstura nosēdumiem un novērsti citi defekti, kas atklāti ēkas apsekošanā, lai tornis atgūtu savu spozmi un būtu pievilcīgs.

Torņa cokola daļai šovasar izveidota hidroizolācija un atjaunots cokola apmetums. Vēl likvidētas plaisas blakus esošās divstāvu administratīvās ēkas sienu apmetumā. Torņa un blakus ēkas fasāde pēc apdares darbu pabeigšanas nosegta ar speciālu krāsu siltos saskaņotos toņos.

Fasādes atjaunošanā ir izmantoti ”Ceresit” materiāli, kas domāti secīgai vēsturiskā apmetuma sakopšanai un nodrošina stabilu sasaisti ar esošu kaļķa mūra javas apmetumu, tātad – ilglaicīgu ekspluatāciju bez vizuāliem defektiem turpmāk.

Loču torņa rekonstrukcija tika veikta pēc SIA ”Projektu darbnīca” projekta un to veica SIA ”Būvkompānija MBR”.

Šovasar tika pabeigti arī būvdarbi Loču tornim piegulošajā Vecās ostmalas teritorijā no K.Ūliha ielas līdz Celtnieku ielai – sakārtotas inženierkomunikācijas, ostmalas brauktuvju segums, atjaunota kuģa ”Saratov” piemiņas vieta, kas atgādina par Latvijas valsts veidošanās vēsturi, toreizējās valdības grūtībām un sabiedroto atbalstu jaunajai republikai pirms 100 gadiem.

Jāpiebilst, ka Loču torņa fasādes un blakus esošās dispečeru ēkas fasādes remonts iepriekš veikts arī 2002.gadā.

Vēsturi tur godā

Loču tornis atrodas publiski pieejamā vietā, Promenādes līnijas pašā galā, netālu no atklātās Jahtu un zvejnieku ostu teritorijas. Tas sākotnēji bija piecu stāvu ortogonāls mūra tornis konusveida formā, stāsta Kuģu satiksmes dienesta vadītājs Ansis Daizis: ”Mūrēts no laukakmeņiem ar māla ķieģeļu un tā saucamo holandiešu ķieģeļu aizpildījumu.”

Torņa dienvidu ārmalas divās vietās saglabāti no apmetuma brīvi atsegumu laukumi, kuros novērojams pielietotā būvmateriāla veids. Torņa korpuss veidots kā astoņstūru šķautņu celtne ar vienu tehnoloģisko, 1995.gadā uzbūvētu stāvu, kas risināts mūsdienīgās formās un materiālos.

Pie torņa, bloķējoties ar to, atrodas divu stāvu mūra administratīvā ēka Ostas kapteiņdienesta, ostas pārvaldes un jūras kuģošanas drošības dienestu vajadzībām.

Lai gan torņa telpās atrodas Ostas kapteiņa un dispečeru dienesta darba telpas, portālam tika dota iespēja iepazīties gan ar mūsdienīgo ostas kuģu vadības sistēmas darbu, gan palūkoties galvu reibinošajos skatos, kas no Loču torņa paveras gan uz priekšostas un jūras vārtu panorāmu, gan pilsētu.  

Ekskursija zinošā Anša Daiža vadībā sākas ar piebūvi, kurā atrodas Kapteiņdienests. Gids ik pagriezienā skaidro, kas tornī notiek tagad, bet kas bijis padomju varas laikos. Proti, tad te saimniekojusi Zvejas flote. Telpas bijušas gan ostas kapteinim, gan kartogrāfiem, ločiem utt. Īpaša telpa ar pieeju tikai atsevišķām personām, bijusi pie radistiem.

Kāpjot pa Loču torņa kāpnēm, kas kādā posmā ir šaurākas, bet kādā platākas, uzzinām, ka kāpnes līdz pat piektajam stāvam, cik augsts sākotnēji bija tornis, saglabājušās vēsturiskās. Tāpat vēsturiskais dizains saglabāts torņa sīkrūšu logiem.

A.Daizis parāda nišu sienā, pa kuru piektajā stāvā, kur savulaik sēdēja dispečers, un kad vēl nebija telefonu un citu modernu tehnoloģiju, ar šņorīšpasta palīdzību no torņa pakājes saņēma ziņas.

Jaunas – daudz stāvākas un no metāla darinātas – kāpnes ved no piektā stāva uz sesto – 1995.gadā uzbūvēto stāvu, kurā darbojas Kuģu satiksmes dienests. Šis dienests strādā augu diennakti un nodrošina ostas darbu – seko līdzi laika prognozei, sazinās ar kuģiem kuri vēlas ienākt ostā un iziet no tās, koordinē loču darbu.

Par ločiem sauc ostas akvatorija un fārvatera (ūdensceļa) pārzinātājus, kuriem ir kapteiņa tiesības uz jebkuru kuģi, kurš plāno pietauvoties ostā. Loču uzdevums ir droši un bez starpgadījumiem nogādāt ienākošos kuģus ostā.

No torņa kontroltelpas, no kurienes tiek koordinēta kuģu satiksme ostas tuvumā un tās teritorijā, paveras patiesi apbrīnojams panorāmas skats ne vien uz jūru, bet visu Liepājas teritoriju.

Lai tiktu līdz torņa pašai augšai – septītajam stāvam, jāspēj uzrāpties pa ļoti stāvām metāla kāpnēm. Pašā augstākajā Loču torņa stāvā atrodas visas Liepājas ostas ”smadzenes” – serveri, kas nodrošina ostas, Kapteiņdienesta utt. darbu.

Vēstuļu vietā – apkure

Loču torņa, kura sienas ir metru biezas un pamati sniedzas 12 pēdas (3,6 metri) zemē, augstums ir aptuveni 20 metri. No Anša Daiža uzzinām, ka kopumā, lai nokļūtu līdz Kuģu satiksmes dienestam, jāuzkāpj pa 101 pakāpienu, bet, lai tiktu līdz pašai Loču torņa spicei, jāpieveic 110 pakāpieni.

Darbinieki neslēpj, ka ar visu to, ka tornim tik dziļi pamati un tas tik masīvs, vētru laikā augšējos stāvos jūtama torņa šūpošanās. Jūtamākie ir mūspuses valdošie, dienvidrietumu, vēji.

Saistībā ar pakāpieniem viņš atceras kādu amizantu gadījumu. Reiz ciemos Loču tornī ieradušās augsta ranga daiļā dzimuma pārstāves. Beidzot, ar ievērojamu intervālu un aizelsušās, sasniegušas Satiksmes dienesta telpu, nekavējoties meklējušas piesēst un klaušinājušas, kad atsāks darboties lifts. Un bijušas manāmi saskumušas, kad viņām paskaidrots, ka lifta Loču tornī nav, jo vēsturiskajā ēkā, kas ir arhitektūras piemineklis, to nevar izbūvēt.

Uzzinām, ka ēka blakus loču tornim, kur patlaban ir katlumāja, garāžas un saimniecības telpas, padomju laikos bijis Liepājas ostas Okeāna zvejas flotes pasts. A.Daizis stāsta, ka tur savulaik strādājusi pastniece Ļubova, ko zinājuši visi ostinieki, jo dāma bijusi visnotaļ šerpa.

Ja ekskursiju sākām Kapteiņdienestā, tad nokāpjot no torņa, nonākam tā priekštelpā. Te iespējams iepazīties ar informāciju par šo vēsturisko objektu.

Bet nelielā piebūvīte blakus Kapteiņdienesta ēkai, izrādās, ir ļoti svarīgs objekts. Kā vēsta norāde uz piebūvītes, tad tā ir Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Novērojumu stacija.

A.Daizis skaidro, ka šajā stacijā tiek fiksēts ūdens līmenis Liepājā. Brīdī, kad aplūkojam rādījumu, ūdens līmenis ir paaugstinājies par 6 vienībām jeb centimetriem. ”Bet tas vēl nav nekas,” mierina gids: ”Ir bijušas reizes, kad ūdens līmenis bijis paaugstinājies par 70 centimetriem un vairāk.” Un apstiprina, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās novērojama pirms vētrām: ”Kad tuvojas vētra, ūdens līmenis ceļas strauji.”

46Skatīt galeriju