15.maijā noslēdzies atklātais konkurss par luksoforu izbūvi
Brīvības ielā. Pašvaldība līgumu par šo darbu veikšanu nolēmusi slēgt ar SIA
”VEGA 1”, portāls uzzināja domē.

Par iepirkuma daļu – luksoforu izbūvi Brīvības ielas un Dzelzceļnieku ielas krustojumā –
plānots slēgt līgumu ar SIA ”VEGA 1”, kas uzvarējusi konkursā,
piedāvājot projektu realizēt par 16 511,15 latiem.

Savukārt par iepirkuma otro daļu  – luksoforu
izbūvi Brīvības ielas un Grobiņas ielas krustojumā – iepirkums
pārtraukts. ”Ja
piedāvājums abām iepirkuma daļām pārsniegs pasūtītāja finanšu iespējas,
iepirkumu komisija lems par iepirkuma otrās daļas apjomu izslēgšanu un līguma
slēgšanas tiesību piešķiršanu tikai par iepirkumu pirmo daļu,” norādīts domes
mājas lapā.

Komisija izvēlējusies
piedāvājumu ar viszemāko cenu, kas atbilst nolikuma prasībām, nav atzīts par
nepamatoti lētu un atbilst pasūtītāja finanšu iespējām katrā iepirkuma daļā.

Konkursā
piedalījušies divi pretendenti. SIA
”VEGA 1” piedāvāja projekta pirmo kārtu realizēt par 16 511,15
latiem, bet otro kārtu – par 25 625,54 latiem. Savukārt SIA ”OMS” piedāvātā līgumcena projekta
pirmajai kārtai bijusi 21 493,38 lati, otrajai kārtai – 26 766,00
lati.

Portāls jau informēja, ka pilsētas pašvaldība 17.aprīlī
izsludināja konkursu par luksoforu izbūvi Brīvības ielā. Iepirkumu priekšmeta pirmā daļa paredz
luksoforu izbūvi Brīvības ielas un Dzelzceļnieku ielas krustojumā, otrā daļa –
luksoforu izbūvi Brīvības ielas un Grobiņas ielas krustojumā.  

Plānojot būvdarbu veikšanu, pretendentam jānodrošina darba
izpildes termiņš ne ilgāks par 45 kalendārām
dienām. Galvenie veicamie darbi ir: luksoforu izbūve, gājēju pāreju
apgaismojuma izbūve, segumu atjaunošana un satiksmes organizācija.

Tāpat jau ziņots, ka luksofori jau izbūvēti Brīvības ielā
netālu no krustojuma ar Esperanto ielu – abpus ielai iepretim tirdzniecības
centram ”Rietumu centrs”. Lai jaunais luksofors būtu redzams, nozāģēta viena
liepa ielas malā.  

Komunālās pārvaldes Ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jākobsons
portālam skaidroja, ka Brīvības un Esperanto ielas pārveidei un regulējamas
gājēju pārejas ierīkošanai bijuši izstrādāti vairāki varianti. Viens no
apspriestajiem variantiem paredzējis Brīvības un Esperanto ielas krustojumu
pilnībā pārveidot par ar luksoforiem regulējamu krustojumu: ”Bet šāds
risinājums prasītu lielus finansiālus ieguldījumus.” Savukārt esošo
neregulējamo gājēju pāreju par regulējamu, atstājot to līdzšinējā vietā, nav
iespējams pārveidot, jo pēc M.Jākobsona teiktā Latvijas valsts standarts
neatļauj šādā krustojumā uzstādīt ar pogu ieslēdzamu luksoforu gājējiem. Tādēļ
izvēlēts trešais risinājuma variants: ”Neregulējamā gājēju pāreja pārveidota
par regulējamu un pārbīdīta, lai atrastos tādā attālumā no krustojuma, kā
paredz likumdošana.”  

Attiecībā uz autovadītāju izbrīnu, kādēļ zem jaunā luksofora
Brīvības ielā uzstādīts papildus mazāka izmēra luksoforiņš, M.Jākobsons
skaidro: ”Mazajam papildus luksoforam nav nekāda cita funkcija, kā vien tas
papildus informē par to, kāds signāls ir lielajā luksoforā. Piemēram, gadījumos,
ja autovadītājs piebraucis luksoforam par tuvu un tas ir par augstu un nav labi
pārredzams.” Komunālās pārvaldes pārstāvis piebilst, ka šādu luksoforu
izvēlējies projektētājs, un tam par paraugu ņemta galvaspilsēta – Rīgā vairākos
krustojumos uzstādīti tieši šādi luksofori.

Pēc M.Jākobsona teiktā izriet, ka abas gājēju pārejas – Brīvības
un Dzelzceļnieku ielas krustojumā un Brīvības un Grobiņas ielas krustojumā – netiks
pārbīdītas, tiks izdarītas tikai to korekcijas.