Daudzas ikdienas darbības patlaban ieteicams veikt attālināti – tostarp arī ar finansēm saistītus uzdevumus, piemēram, rēķinu apmaksu internetbankā, iepirkšanos tiešsaistē vai saziņu ar banku. “Luminor” vecākais krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits brīdina, ka šo situāciju var izmantot arī krāpnieciskos nolūkos, tāpēc ir svarīgi ievērot digitālās drošības pamatprincipus un neuzķerties uz viltus zvaniem un piedāvājumiem.

Šmits pavēstīja, ka, uzdodoties par bankas pārstāvjiem, krāpnieki var censties internetā, caur e-pastu, caur sociālajiem tīkliem vai pa telefonu no klienta izvilināt sensitīvus datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, internetbankas pieejas, maksājumu kartes informāciju, pin kodus un citus datus, kas var dot tiem piekļuvi klienta finanšu līdzekļiem.

“Luminor” bankas eksperts atgādina, ka, ja banka veic saziņu ar tās klientu, tā nekādā gadījumā nepieprasīs izpaust internetbankas lietotājvārdu un paroli, kodu kartes vai kalkulatora pilnos numurus, kartes numuru, kartes derīguma termiņu, PIN kodu, CVV2 kodu jeb trīs ciparu kodu, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus parakstam.

Tāpat Šmits uzsvēra, ka banka nekad nesūtīs īsziņu vai e-pastu ar lūgumu atjaunot savu paroli vai PIN kodus. Ja ziņā ir iekļauta jebkāda saite, pirms klikšķināt uz tās, vienmēr jāpārliecinās, vai tā sakrīt ar oficiālo vietnes adresi. Šaubu gadījumā ieteikts sazināties ar banku pa diennakts uzziņu tālruni.

Tāpat gadījumā, ja cilvēks ir karantīnā un uztic pārtikas pirkšanu kādam citam, Šmits iesaka nekādā gadījumā nedot šim cilvēkam savu bankas karti un PIN kodu. Visdrošāk būs, ja cilvēkam, kas palīdz, pārskaita naudas summu par pirkumiem, izmantojot internetbanku vai mobilo lietotni, vai arī pašam veikt pirkumu ar karti veikala mājaslapā.

“Luminor” eksperts atgādināja, ka, izmantojot Smart-ID, nevienam nedrīkst atklāt savus PIN kodus, un darījumus Smart-ID lietotnē var apstiprināt tikai tad, ja cilvēks pats ir iniciējis šo darbību internetbankā vai mobilajā bankā. “Ja pēkšņi lietotne prasa ievadīt PIN kodu, lai gan pats tobrīd ar Smart-ID nekur nemēģini pieslēgties, tad nekādā gadījumā šo kodu neievadi. Tāpat vienmēr jāpārliecinās, ka internetbankā vai mobilajā bankā esošais Smart-ID drošības kods sakrīt ar Smart-ID lietotnē redzamo kodu,” pauda Šmits.

Ja tomēr ir aizdomas, ka nauda ir pārskaitīta krāpniekam, vai kredītkartes, internetbankas dati ir iedoti neuzticamam pārdevējam, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo savai bankai, uzsvēra Šmits.