Ziemassvētku
vakaru var pavadīt arī lustīgi un jestri, ne tikai sēžot pie
televizora vai “glaudot” telefona ekrānu. Te lieti noder
mūsu senču dažnedažādie ticējumi un izdarības, ko mēs,
pilsētnieki, varam īstenot arī mūsdienās.

Vaicāta
par lustīgākajām seno latviešu tradīcijām un izdarībām tieši
Ziemassvētku vakarā, folkloras
kopas “Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja saka:
“Salīdzinot ar tiem laikiem, šobrīd situācija ir stipri
mainījusies. Mums ir skaistas, tīras mājas vai dzīvokļi, mums ir
televizori, telefoni, esam prātīgi, ķekatās neejam. Galvenais ir
paēst un saņemt dāvanas.” Laikam ejot, cilvēkam ir zudusi
saikne ar dabu, zemniecību, laukiem. “Paliekam par
pilsētniekiem, cits virs cita dzīvojam daudzstāvu mājās, kur
nevaram dejot, jo kaimiņš apakšā rāsies,” I.Kalnarāja
norāda, ka mūsdienās izveidojusies pavisam cita kultūra, un līdz
ar to – cita atmosfēra, nekā senos laikos. Viņasprāt, katram
cilvēkam būtu jādzīvo uz zemes, savā mājā. Un tad var iziet
savā sētā vai dārzā izpušķot egli, lēkt tai apkārt un
priecāties, nedomājot par to, vai kādam traucēšu.

Tam,
ka seno latviešu piekoptais mūsdienu cilvēkā var radīt jautājumu
– kāda jēga no tā, jo ne man lopi vai lauki – piekrīt arī
folkloras kopas “Vēlava” vadītāja Vija Laipniece. Visiem
rituāliem, izdarībām, ieražām senču acīs bija nozīme un tie
bija saistīti ar dažādām dzīves sfērām, taču galvenokārt
vērsti uz laika apstākļiem, labsajūtu un bagātību. Tas bija
cerību laiks, kad šķita, ka viss, par ko sapņo, var kļūt par
īstenību. Ne velti šodien, lasot Ziemassvētku ticējumus, varam
iepazīt senā latvieša domāšanas veidu un uzskatus.

Taču
ir, ko mēs no visa tā varam adaptēt šodienai, un Ziemassvētku
vakaru darīt interesantāku par, piemēram, sēdēšanu pie
televizora ekrāniem vai neskaitāmo mielošanās reizi pie bagātīgi
klātā svētku galda. Īpaši par to būtu jāpadomā tiem, kuru
ģimenēs aug bērni. “Ziemassvētki, protams, visvairāk ir
vajadzīgi tieši mazajiem. Vecākiem jāpacenšas sagādāt ne tikai
dāvanas, bagātīgi apklāt galdu, bet arī sagādāt prieku,
brīnumu, jautrību,” uzskata I.Kalnarāja, aicinot neaizmirst
būtiskas lietas. “Ja tu ar bērnu “ņemsies”, viņš
izaugs un būs labs vecāks arī saviem bērniem.” Kopīga
piparkūku cepšana, eglītes rotāšana, dzejoļu mācīšanās,
dāvanu gatavošana – tās ir tikai dažas no lietām, ko darīt
kopā visai ģimenei. “Varat paiet rotaļās, padziedāt, kopā
paminēt mīklas. Tikai “aparātus” gan visi nolieciet
malā.” Ar to I.Kalnarāja domā telefonus, planšetes, datorus,
jo galvenais šajā reizē ir satikšanās un parunāšanās citam ar
citu.

Kā
zināms, viens no raksturīgākajiem latvisko Ziemassvētku
rituāliem, ir masku gājiens – ķekatas jeb budēļi. Lai arī
V.Laipniece uzskata, ka šis mūsu senču pasākums būtu atstājams
ziemas saulgriežu laikam un nošķirams vai īstenojams Jaunajā
gadā, I.Kalnarāja domā, ka maskoties var arī 24.decembra vakarā.
Taču, ja
neesi folklorists, iepriekš jāpagatavojas, jo ķekatai jāmāk
taisīt “amzieris”.
Viens no avotiem, kur meklēt, ir internets. Tur atrodama plaša
informācija, rosina I.Kalnarāja. “Ja esi iztaisījies, maskā
ietērpies un ciemos ieradies, tad saimniece jāpaslavē, puiši un
meitas jāapdzied,” norāda “Atštauku” vadītāja.

Taču
var, protams, šajā vakarā darīt arī ko citu. “Varat minēt
mīklas. Piemēram, viena skolēnu klasīte, kad viesojās pie mums
“Namīnā”, rādīja mēmo šovu. Tās jau tās pašas
mīklas vien ir. Sanāca labi,” min I.Kalnarāja. “Tiem,
kam ir lauki, var uz lopu kūtiņu aiziet un paampelēties. Piemēram,
aitām zirņus pabērt, lai jēriņu pulka, kā to māca ticējumi.”

Vaicāta
par svinēšanu savā ģimenē, I.Kalnarāja teic, ka viena no
tradīcijām Ziemassvētku vakarā ir Līgo dienā nopīto vainagu
sadedzināšana kamīnā. “Vainagu prom nemetu. Tajā ir visas
deviņreizdeviņas zālītes, viss veselīgais. Pakarināts pie
sienas, tas nostāv līdz ziemai, un tad, sakrājies ar visu slikto,
skumjām, bēdām, tiek sadedzināts, lai nelaime izkūp zilām
ugunīm.” Te minama vēl viena ar uguni saistīta aktivitāte.
V.Laipniece, viesojoties ar kopu “Vēlava” korporatīvos
pasākumos, aicinājusi sanākušos uz papīra uzrakstīt piedzīvotās
negatīvās lietas, emocijas un, reizē, kad ugunī tiek iemests
bluķis, kurā savāktas
visas pērnā gada neveiksmes, nelaimes, sliktie darbi un domas,
sadedzināt arī sarakstītās zīmītes. “Es domāju, ka
sliktāk no tā jau nevienam nepaliek. Gluži otrādi – tas var
ienest dzīvē jaunas vēsmas,” domā V.Laipniece.

I.Kalnarājas
ģimenē 24.decembra vakarā visi tiekot nopērti ar kadiķa, egles
vai priedes zariņu, lai būtu veselība, veiksme. “Zirņi,
pupas, cūkas šņukurs. Ziņus ēdam, lai mazāk asaru būtu un
vairāk naudas, pupas –, lai briestu, cūkas šņukuru –, lai
nākamgad nekā netrūktu,” I.Kalnarāja nosauc lietas, kas
noteikti tiek liktas uz svētku galda. “Tāpat arī maize, sāls
un uguns, – tad nākamais gads būs svētīgs.” Vēl šajā
vakarā var liet laimes un pazīlēt pēc seno latviešu ticējumiem,
jo Ziemassvētku nakti uzskatīja par brīnumu nakti, kad var pareģot
precības; secināt, no kuras puses precinieki brauks; uzzināt, kura
būs jāprec – māte vai meita. Taču I.Kalnarāja aicina to visu
uztvert ar humoru un kā laika kavēkli, nevis maģiju.

Lūk,
Ziemassvētku ticējumi, kurā aptverta nākotnes, darba un ražas,
laimes, veiksmes un veselības, mīlestības, darba, naudas un
bagātības tematika.

Nākotne

* Zem traukiem uz galda saliek maizi,
atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis un ļauj katram paņemt savējo.
Kas izvelk maizi – būs pārticis, atslēgu – būs saimnieks,
gredzenu – apprecēsies, naudu – kļūs bagāts, smiltis – viss
izjuks, kā uz smiltīm būvēts.
* Ziemassvētku sestdienas vakarā
jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas un maizes, tad jālaiž istabā
suns. Ko suns pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.
* Kādas ir 12 naktis pēc
Ziemassvētkiem, tādi esot nākamie 12 mēneši.

Laime,
veiksme, veselība

* Ziemassvētku vakarā vajag visas
lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.
* Ziemassvētku
naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
* Ziemassvētku vakarā jātur maize,
sāls un uguns uz galda, tad nākamais gads būs svētīgs.
* Lai
veiktos darbi un arī citādi būtu izveicīgs, tad Ziemassvētku
rītā pirms saules lēkta jāiekur uguns.
* Cūkas šņukurs jāēd visai
saimei, lai viss gads būtu svētīgs un nekā netrūktu.
* Ziemassvētku vakarā jāskrien
basām kājām trīsreiz mājai apkārt, lai nesāp zobi.
* Ziemassvētku vakarā ēdot nedrīkst
pirkstus laizīt, tad tos bieži pārgriež.
* Ziemassvētkos jāapēd visi zirņi:
cik neapēstu zirņu, tik neizraudātu asaru.
* Ziemassvētkos vajag vilkt krustu uz
visām durvīm, jo savādāk nāk velns iekšā.

Mīlestība

* Ziemassvētku vakarā jālej bļodā
ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja
pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.
* Ziemassvētku vakarā meitas nes
malku uz istabu, ja pagales pa pārim, tad drīz apprecēsies, ja
nepārī, tad ne.
* No kaudzes velk žagarus. Ja gadās
kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks
– necils un nabags.
* Kura meita grib precēties, tai
Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz
tiem jānostājas un jāiesaucas: ”Ū, ū!” Kurā pusē suns
ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.
* Ja
meita redz Ziemassvētku naktī sapnī kādu puisi viņai kreklu
pasniedzam, tad tas būs viņas brūtgāns. Ja tāpat puisis redz
meitu, tad tā būs viņa brūte.
* Kad Ziemassvētku rītā suņi
stipri rej, tad to gadu tai mājā būs kāzas.
* Ziemassvētku naktī meitām guļot
jātur kājas neapsegtas – tad puisi pielabinās.
* Ziemassvētku vakarā nedrīkst uz
bluķa sēdēt, tad visu gadu vecmeitās būs jāpaliek.
* Jaunas meitas Ziemassvētkos lai
sviež pār plecu tupeli: uz kuru pusi krīt purngals, uz to
aizprecēs.
* Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti,
jāizvēlas katram sava svecīte; kam pirmajam svecīte nodzisīs,
tas pirmais precēsies vai aizbrauks ceļojumā, vai vēl ko citu
izdarīs – kā norunā.

Darbs,
nauda, bagātība

* Ziemassvētku vakarā deviņas
reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem: cūkas šņukurs,
cūkas vai zoss cepetis, šmorētas ribiņas, sutināti kāposti,
pelēkie zirņi, speķa pīrādziņi, grūdenis, koča, cepta zivs,
plātsmaize, piparkūkas.
* Ziemassvētku vakarā ātri jābeidz
darbi, lai darbi labi veiktos visu gadu.
* Lai naudas nekad
netrūktu, tad Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot.
*
Pirmajā Ziemassvētku rītā ir jāsargā bērni, lai tie
neaizskrietu uz kaimiņiem, jo tad darbs neveicoties.
*
Ziemassvētku rītā visi darbi tumsā jāpadara. Tad turpmāk visi
darbi labi veiksies.
* Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas,
tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.
* Ziemassvētkos vajag ēst daudz
zirņu – tad būs daudz naudas.
* Ziemassvētku naktī jāiet basām
kājām ābeles purināt – tad nākamajā gadā gaidāma bagātīga
ābolu raža.

Ticējumi atlasīti: http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php/centrl-bibliotka/aktuali/1283-ziemassvetku-ticejumi