Otro gadu Liepājas Reģionālajā slimnīcā darbojas Rehabilitācijas nodaļa, kurā pieejami fizioterapeita, ergoterapeita un logopēda pakalpojumi. Šī nodaļa izveidota, apvienojot jau daudzus gadus slimnīcā esošo Fizikālās terapijas nodaļu un speciālistu komandu, kas palīdz slimniekiem gan akūtu, gan arī hronisku slimību gadījumos.

Svarīga speciālistu komanda

“Galvenais mūsu uzdevums bija izveidot saskanīgu speciālistu komandu, lai varam slimniekam palīdzēt kompleksi,” stāsta nodaļas vadītāja Līga Priedena. “Ir slimības, piemēram, insults, kuru gadījumā rehabilitāciju nepieciešams uzsākt pēc iespējas ātrāk.” Jau pirmajā tikšanās reizē ar slimnieku ārste sastāda viņam terapijas kompleksu, kurā var ietilpt gan fizikālās procedūras, kuras veic ar dažādiem aparātiem, gan ūdens procedūras, gan funkcionālo speciālistu – ergoterapeita, fizioterapeita, logopēda un citu – palīdzība.

Ergoterapeits ir speciālists, kurš dažādu kustību ierobežojumu gadījumos palīdz cilvēkam iejusties jaunajā situācijā, lai cilvēks pats atkal varētu pielāgoties ikdienas aktivitātēm. Dienā, kad “Kurzemes Vārds” viesojās Rehabilitācijas nodaļā, ergoterapeite Kristīne Remuka-Amzele strādāja ar pacienti, kurai jāatgūst zaudētās kustības pēc rokas lūzuma, bet kolēģe Inta Doncu jau gatavojās darbam ar pacienti, kurai pēc pārcietās slimības no jauna jāmācās saimniekot. Arī virtuvē. Nomizot kartupeli – no malas tas šķiet tik vienkārši, bet slimajai sievietei šis mazais darbiņš sagādā ne mazums problēmu.

Fizioterapeiti strādā ar slimniekiem pēc traumām, operācijām, lūzumiem, palīdzot atbrīvoties no sāpēm, no kurām vispopulārākās ir muguras sāpes. Šo speciālistu palīdzība ir ļoti pieprasīta. Nodaļā tādu ir četri: Līga Sprūde, Daiga Plostniece, Kaspars Čaunāns un fizioterapeita asistente Maira Gūža. Savukārt ar dažādiem valodas traucējumiem nodaļā strādā logopēde Baiba Trinīte. Un maldīgs ir uzskats, ka šī speciālista palīdzība ir nepieciešama tikai bērniem. Daktere Priedena atceras gadījumu, kad ar insultu bija saslimis sporta treneris. “Viņš izveseļojās, taču kā komplikācija palika runas traucējums,” viņa stāsta. Un pēc cītīgām nodarbībām pie logopēda vīrietis patiešām atguva sākotnējo valodas ritējumu un atgriezās darbā.

Ne tikai par maksu

“Lai gan mūsu valstī rehabilitācija daudzos gadījumos ir maksas pakalpojums, tas tomēr neattiecas uz visām slimībām un situācijām,” uzsver daktere Priedena. “Ir programmas, kuru ietvaros šo palīdzību apmaksā valsts.” Pirmkārt, tas attiecas uz akūtajiem slimniekiem. Otrkārt, bērniem. Treškārt, ir daudz gadījumu, kad valsts samaksātajā programmā var iekļūt arī ar ģimenes ārsta norīkojumu, kā arī ir dažādi citi varianti. “Visu uzskaitīt nav iespējams,” saka daktere, “tāpēc mēs cenšamies sadarboties ar ģimenes ārstiem, lai viņu pacienti šo palīdzību saņemtu.”

Jādomā par kūrortu

Tiem pacientiem, kam nav vairs nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, taču kas nevar ik dienas izbraukāt uz procedūrām slimnīcā, jau pusgadu slimnīcā ir atvēlētas divas četrvietīgas palātas. To var nodēvēt arī par sava veida sanatorijas režīmu. “Terapijas plāns viņiem ir visai intensīvs,” skaidro daktere. “Trīs, četras procedūras un nodarbības pie funkcionālajiem speciālistiem dienā.” Pirmais pusgads pierādījis, ka šīs vietas ir pieprasītas.

Nākotnes plāni dakterei Priedenai ir vērienīgi – viņasprāt, ir ne tikai jāsaglabā un tālāk jāattīsta nodaļa un tajā strādājošo speciālistu piedāvājums, bet jādomā par kurortoloģijas attīstīšanu uz līdzšinējās ūdens terapijas un citu pakalpojumu bāzes.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Nomizot kartupeli un ielikt to traukā – tas, no malas raugoties, šķiet vienkāršs darbiņš, taču slimam cilvēkam tas sagādā milzu grūtības, tāpēc ergoterapeite Inta Doncu palīdz iemācīties to no jauna.