Pēc teju 20 gadu darba sestdien iznāks Bībeles jaunais tulkojums latviešu valodā, kas ir trešais nozīmīgākais Bībeles izdevums latviski pēc Ernsta Glika veiktā pirmā Bībeles tulkojuma 17.gadsimtā un emigrācijā tapušā Bībeles 1965.gada izdevuma.

Liepājas Sv.Trīsvienības katedrāles dekāns mācītājs Pēteris Kalks aģentūrai BNS pavēstīja, ka personīgi vēl nav iepazinies ar jauno tulkojumu, taču ir lasījis atsauksmes par to. Viņš jaunā Bībeles tulkojuma klajā nākšanu vērtē kā pozitīvu notikumu, norādot, ka tas ļaus uz svētajiem rakstiem paraudzīties no citas puses. Kalks arī pieļāva, ka pēc jaunā Bībeles tulkojuma būs pieprasījums – to noteikti vēlēsies iegūt tie, kuri lasa svētos rakstus.  

Pēc jaunā Bībeles tulkojuma apstiprināšanas katrs mācītājs varēs izvēlēties, kuru no tulkojumiem dievkalpojumā lietot. Pašlaik pārsvarā tiek izmantots iepriekšējais 1965.gadā emigrācijā tapušais Bībeles tulkojums latviešu valodā.

“Ierastais 1965.gada tulkojums dažviet ir neprecīzs, smagnējs un grūti saprotams. Tas bija viens iemesls, kura dēļ ir sagatavots jaunais tulkojums,” aģentūrai BNS norādīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Viņam jaunais Bībeles tulkojums patīkot, jo tas ir skaidrāks, saprotamāks, precīzāks – līdz šim teksta jēgu viņam bieži bijis vieglāk izprast kādā svešvalodā, nevis dzimtajā valodā. “No otras puses, šis arī nav viens no tiem radikālajiem atjauninājumiem, kā dažas angļu Bībeles, kas jau tuvojas parafrāzei vai atstāstījumam. Tulkotāji ir centušies Bībeles tekstu darīt tuvāku mūsdienu valodai, taču pilnīgi nepazaudēt arī ierasto “Bībeles valodas” garšu. Šķiet arī, ka vēsts precizitāte nav upurēta valodas labskaņai,” vērtēja LELB arhibīskaps.

Pēc viņa teiktā, redzamākās pārmaiņas ir skārušas poētiskās grāmatas – tās ir nevis vienkārši pārtulkotas, bet atdzejotas. “Tagad tās arī var lasīt kā dzeju, tāpat kā oriģinālā. Daudzas vietas, kas agrāk paslīdēja garām, tagad sajūsmina ar savu poētisko skaistumu. Ļoti labi, ka jaunajā Bībelē atkal ir iekļautas apokrifu jeb deiterokanoniskās grāmatas, kuras daudzi Bībeles lasītāji nebūs pat redzējuši,” pastāstīja Vanags.

Uz jautājumu, kā jauno Bībeles tulkojumu pieņems baznīcēni, luterāņu arhibīskaps atbildēja, ka dažas grūtības būs, piemēram, psalmi ir atdzejoti pavisam citā ritmā. “Tas radīs grūtības baznīcās, kur psalmus ir ierasts dievkalpojumos dziedāt. Senās meldijas tiem vairs nederēs. Iespējams, ka šim nolūkam turpinās izmantot veco tulkojumu,” viņš minēja.

Pie Bībeles jaunā tulkojuma latviešu valodā tulkotāju un redaktoru kolektīvs strādājis kopš 1995.gada. Tulkošanas komisijas koordinators ir Juris Cālītis, tulkotāji – Uldis Bērziņš, Laila Čakare, Enoks Neilands, Knuts Skujenieks, Ilmārs Zvirgzds, Aleksandrs Bite, Dainis Zeps, Jānis Priede, Māra Poļakova, Ināra Ķemere (arī sengrieķu valodas konsultante), Ilze Rūmniece, literārā redaktore – Milda Klampe, latviešu valodas konsultante – Maija Baltiņa. Jaunā izdevuma vāka māksliniece ir Agata Muze.

Jaunais tulkojums izdots divos salikumos. Vienā no tiem ir 1272 lappuses, otrā, kurā iekļautas arī deiterokanoniskās grāmatas (tautā vairāk pazīstamas ar nosaukumu “Vecās Derības apokrifi”) ‒ 2637 lappuses. Tuvākajā nākotnē plānots arī piedāvāt iespēju lejuplādēt jauno izdevumu elektroniskā formātā.

Jaunā Bībeles tulkojuma izdevējs ir Latvijas Bībeles biedrība.