liepajniekiem.lv
Tēva artava
“Es virtuvē izaugu jau no bērnības, jo mans tēvs bija cieši saistīts ar ēdināšanas pakalpojumiem un izveidoja vienu no pirmajām kafejnīcām Liepājā “Madara”, kas izvadāja pa pilsētu pusdienas. Tur es arī uzaugu un palīdzēju tēvam, kā vien spēju, gan klājot banketus, gan vadājot preci,” par savu pirmo saskarsmi ar ēdināšanas uzņēmumu pastāsta Madars.
Laikam ritot, sapratis, ka nevēlas tajā darboties, jo savu dzīvi vairāk vēlējies sasaistīt ar mākslu. Nodzīvojot vienpadsmit gadus Rīgā, aktīvi studējot un strādājot, nevienu brīdi Madaram nav bijusi doma par atgriešanos uz dzīvi atpakaļ dzimtajā pilsētā.
Savulaik puse daļu uzņēmuma piederēja Madara tēvam, kuram pasliktinājusies veselība.
“Ar ģimeni izlēmām pārvākties atpakaļ uz dzīvi Liepājā, lai palīdzētu biznesā, kamēr tēvs sakārtotu savu veselības stāvokli.
Diemžēl tēvs drīz vien devās Aizsaulē. Nolēmām šeit palikt uz dzīvi pavisam,” atklāj M. Markus-Narvils.
Madars uzņēmumā “Māras lācis” strādā kopš 2013. gada, nosaukums cēlies no SIA līdzīpašnieces Māras Lāces, kura viņam ļoti daudz palīdzējusi un ar kuru bijis viegli sastrādāties.
“Madars ir ārkārtīgi cilvēcīgs, saprotošs un atsaucīgs, kurš vienmēr domās par saviem kolēģiem. Viņš ir uzņēmuma līderis, kā arī ļoti harismātisks cilvēks. Visa komanda vienmēr seko līdzi Madara domu gājienam,” saka uzņēmuma ekonomiste Monta Bluka.
“Pirmām kārtām esmu cilvēks, tikai pēc tam seko uzņēmuma vadītājs. Daru lietas pēc labākās sirdsapziņas, bet tajā pašā laikā, kā jau mums visiem, arī man ir savi melnumi un kaut kādi putni jau iekšā sēž.
Citi apbrīno manu pacietības mēru, bet tas dažreiz uzkrājas tik daudz, līdz vienam brīdim, kad varu arī uzsprāgt. Manī ir tas profesionālais kretīnisms, kad es ļoti pamanu daudzus sīkumus un citreiz piekasos par tiem,” atzīst Madars.
Taču personāla un biroja vadītāja Inga Mazika vērtē, ka ar Madaru esot viegli sastrādāties un darba kolektīvs atgādinot ģimeni: “Mēs respektējam viņu kā uzņēmuma vadītāju, bet nav tādas sajūtas, ka viņš ir priekšnieks, visi šeit esam komanda. Viņam, starp citu, nepatīk, ja viņu sauc par priekšnieku.”
Karosta attīstās radoši
Šobrīd Karostā nekas nav beidzies, darbi turpinās pilnā sparā un daudzas lietas vēl jāizdara. “Šis darbs prasījis lielu daļu manas enerģijas, bet, ja raugās no dizaina un arhitektūras viedokļa, tad tas devis arī iespēju būt man pašam un iesaistīties vairāk radoši,” saka M. Markus-Narvils.
“Atmodas dārzs” šobrīd atrodas pirmajā attīstības stadijā, nākamais ir sakārtot apkārtējo vidi tādu, lai tā būtu daudz pievilcīgāka un saturiskāka. “Izbraukuma kafejnīcu plānots iekārtot blakus ēkā kā restorānu, un būtu forši, ja mēs līdz 2027. gadam cara laika ēku varētu sakārtot tiktāl, lai izveidotu tajā mākslas centru,” spriež Madars.
Pirmais pandēmijas vilnis bija liela neziņa par to, kas notiksies un kā pareizi rīkoties. Madaram šķitis, ka teju pasaules gals ir klāt, taču kolektīvs labi ticis ar to galā, palīdzot cits citam. Otrajā pandēmijas vilnī jau bijis mazliet vairāk skaidrības, kā arī liels atbalsts no valsts. Vissmagākais bijis tieši trešais pandēmijas gads, ar kura sekām uzņēmums vēl joprojām cīnās.
“Paies vismaz gads, ja ne divi, kamēr mēs iziesim no tā ārā,” stāsta M. Markus-Narvils un atklāti pasaka, ka, pateicoties šim, iemācījies vairāk paļauties un uzticēties saviem kolēģiem.
Madara mamma arī strādājusi “Māras lācī” par personāla daļas vadītāju un deviņus gadus nostrādājusi kopā ar dēlu. “Man kā mammai vienmēr bija jāprot nodalīt personiskās attiecības no darba attiecībām. Uz savu dēlu, protams, skatos mazliet citādāk, pirmām kārtām jau kā uz milzum lielu atbalstu. Neatlaidīgs ir viens no raksturojumiem, piemēram, brīžos, kad citi to neredz, viņš spēj saskatīt uzņēmuma virzību uz mērķi. Viņš vienmēr ieklausās un prot ņemt vērā arī kolēģu viedokļus.
Madarā noteikti ir uzņēmēja gēns, ko caurvij milzu atbildības sajūta. Visu, ko dara, viņš vienmēr novedīs līdz galam, tas attiecas arī uz “Atmodas dārzu”, kur jau ir daudz ieguldīts.
Viņam ir savs redzējums par Karostas attīstību, kā Madars pats saka, katram liepājniekam ir jābūt kādai pilsētas vietai, kurā viņš redz savu nākotni un kā tur viss varētu attīstīties. Karosta dēlam vienmēr bijusi vilinājums, mani pašu vedis ekskursijās, arīdzan citus. Viņš nav tikai runātājs, bet arī darītājs. Vienīgais, ko es negribētu, lai dēls atļautu vaļu pārgalvībai, jo viņš dažreiz vēlas dzīvot tieši šodienai, metoties iekšā dažādos izaicinājumos,” smaidot saka mamma.
Piespiedu atpūta
Pateicoties vectēvam, kuram bija motocikls ar blakusvāģi, Madaram jau no mazotnes vienmēr bijusi doma, ka viņš labāk brauks ar mocīti, nevis automašīnu: “Jau no vienpadsmit gadiem opis mani gan vizināja laukos ar mocīti, gan mācīja pašam braukt. Viņš arī pats braucamo ķīlēja, un man tā patika skatīties, vienmēr apbrīnoju to.”
Kādu brīdi bijis klusums, bet, dzīvojot Rīgā, doma par mocīti atkal atnākusi līdz Madaram, tā nu viņš nolicis tiesības un sācis braukāt, aizbraucot pat līdz Kopenhāgenai – ciemos pie māsas.
“Aptuveni pirms gada, pateicoties šim hobijam, devos pusgadu piespiedu atvaļinājumā, jo manā stāvošajā motociklā ietriecās automašīna, moci pilnībā sadragājot, bet man bija ielauzts galvaskauss.
Kopš tā laika nav sanācis vairs izbaudīt šo vaļasprieku,” domīgi saka Madars.
“Apbrīnoju viņa uzņēmību, to drosmi, kā Madars, neskatoties ne uz ko, dodas tikai uz priekšu un skatās gaiši uz nākotni,” smaidot saka pārtikas tehnoloģe Vivita Jansone.
Vizītkarte
Madars Markus-Narvils
- Dzimis 1985. gada 3. decembrī Liepājā.
- Beidzis Liepājas Raiņa 6. vidusskolu, Rīgas Celtniecības koledžā ieguvis Vidējo profesionālo izglītību arhitektūrā, studējis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā – datora dizaina nodaļā, ieguvis Liepājas Universitātē profesionālo maģistra grādu mākslā.
- Iepriekš strādājis Rīgā, arhitektu birojā “Vizuālās modelēšanas studija” par arhitektu palīgu un interjera dizaineru.
- Šobrīd ir SIA “Māras lācis” valdes loceklis un uzņēmuma īpašnieks, kas pārstāv tādus zīmolus kā “Atmodas dārzs”, “Kūp BBQ”, “OBistro”, “Papildinātā realitāte”, “Garšoēst”.
- Patīk motocikli, ceļošana, gardi paēst, arhitektūra un dizains.
- Līdz 25 gadu vecumam rakstījis dzeju.
- Mīļākā grāmata no bērnības: Valda Ritenberga “Ģimenes enciklopēdija”, kas arī radījusi iedvesmu arhitektūrai un mocīšiem.
- Tētis 11 gadus vecam dēlam Markam.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.