“Tā ir kā iziešana ārpus komforta zonas,” runājot par paradumu maiņu elektroenerģijas lietošanā ikdienā, saka “Elektrum” Energoefektivitātes centra elektroinženieris Andris Spīdāns. Viņš piekrīt, ka cilvēkiem mainīt ierastas darbības nav viegli. Bet, ja ietaupījums ir redzams, cilvēks to vairs neuztver kā apgrūtinājumu, bet gan kā reālu ieguvumu.

Vārds “energoefektivitāte” attiecas ne tikai uz ēku siltināšanu un logu nomaiņu, kā varbūt daudziem varētu šķist, bet arī elektroenerģiju. Elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko tāpat nepieciešams saprātīgi lietot. Lai ne tikai ietaupītu, bet arī paaugstinātu savu dzīves kvalitāti un komfortu. Katrai mājsaimniecībai, ievērojot energoefektivitātes pamatprincipus, ir iespējams samazināt patēriņu par vismaz 10 procentiem. Turklāt, kā uzsver A. Spīdāns, veicot tikai dažas un pavisam vienkāršas paradumu izmaiņas, kas neprasa papildu līdzekļus.

Istabā pietiek ar 20 grādiem

“Protams, mājsaimniecības ir dažādas, līdz ar to enerģijas patēriņš atšķiras. Tomēr, ja skatāmies kopēji, tad lielākais energoresursu patēriņš ir mājokļa apsildei,” zina teikt Energoefektivitātes centra pārstāvis. “Ir mājsaimniecības, kur apsildei tērē 50 vai pat 70 procentus no kopējās enerģijas, bet, ievērojot vairākas būtiskas nianses, to ir iespējams samazināt pat līdz 30 procentiem.”

Noskaidrots, ka optimālā temperatūra telpā, lai cilvēks justos labi, ir 20 līdz 22 grādi. A. Spīdāns norāda, ka vairāk nemaz nav nepieciešams, jo tad cilvēks jūtas saguris, rodas sajūta, ka telpā nav pietiekami daudz svaiga gaisa. “Un ko tad mēs darām? Vēdinām, izlaižot vērtīgo siltumu ārā, un pēc tam atkal kurinām, lai sasniegtu iepriekšējo temperatūru,” A. Spīdāns norāda uz “apburto loku” un atklāj, ka, pazeminot telpā temperatūru tikai par vienu grādu, var sasniegt līdz pieciem procentiem enerģijas patēriņa samazinājumu.

“Veselības speciālisti iesaka gulēt vēsākās telpās, tāpēc guļamistabā temperatūru iespējams samazināt par trīs četriem grādiem,” iesaka Energoefektivitātes centra pārstāvis. Lieki enerģiju nevajagot tērēt arī tad, ja uz vairākām dienām vai nedēļām cilvēks dodas kaut kur prom. “Ja telpai nav kādas īpašas prasības, temperatūru varat samazināt līdz 15 vai 16 grādiem,” skaidro A. Spīdāns.

Runājot par telpu vēdināšanu, elektroinženieris iesaka to darīt cikliski – reizi stundā vai divās, nevis atstāt logu vēdināšanas režīmā nepārtraukti. Un turpina: “Logu vajag atvērt vaļā pilnībā uz dažām minūtēm. Lai nesaaukstētos, tajā brīdī var no telpas iziet. Protams, pirms tam noslēdzot siltuma padevi radiatoriem, ja tas iespējams. Logu nevajag atstāt vaļā uz ilgu laiku – tad telpa atdziest pavisam un tā jāpiesilda no jauna. Vajag tā, lai gaiss tikai samainītos.”

A. Spīdāns novērojis, ka, aizverot aizkarus, radiators paliek tādā kā noslēgtā vidē, līdz ar to siltumam grūtāk izplatīties telpā. “Par aizkariem vajadzētu padomāt un izvietot tos tā, lai tie netraucētu siltumam izplatīties pa visu telpu.”

Ja esat nolēmuši patēriņu samazināt vēl intensīvāk, tad A. Spīdāns iesaka izvērtēt, vai tiešām visās telpās vajadzīgs uzturēt vienādu temperatūru. Tas gan vairāk attiecas uz laiku, kad centrālais siltuma pieslēgums vēl tiek gaidīts vai – jau atslēgts, un cilvēks jūt, ka nepieciešams ieslēgt pārvietojamos sildītājus. “Virtuvē temperatūra var būt zemāka,” teic elektroinženieris, “jo tur mēs parasti darbojamies, siltums rodas, gatavojot ēdienu. Komforta līmenī būtu jāuzsilda dzīvojamā telpa, kur kaut ko lasām vai skatāmies televizoru un tik aktīvi nekustamies.”

Ūdens plūsma jāregulē!

Mājsaimniecībās salīdzinoši liels enerģijas patēriņš ir arī saistībā ar ūdeni un tā izmantošanu – norāda A. Spīdāns. Viņš mudina: “Ar nelieliem ieguldījumiem, mainot savus ūdens lietošanas paradumus, ir panākams  ieguvums.”

Ejot dušā vai vannā, tīrot zobus vai vienkārši mazgājot traukus, daudzi parasti ūdens plūsmu neregulē. Taču, ja tas tiktu darīts, enerģijas patēriņu, kas nepieciešams ūdens uzsildīšanai, varētu samazināt no 30 līdz 50 procentiem – atklāj Energoefektivitātes centra pārstāvis. “Vienā mazgāšanās reizē, ūdeni nepārtraukti tecinot, var iztērēt 100 litru ūdens. Bet, ja regulētu, – tikai 20 līdz 30 litru, attiecīgi enerģijas patēriņu samazinot trīs līdz piecas reizes. Ir jāsaprot, ka ūdeni dušā mums vajag, tikai lai saslapinātos un noskalotos, nekam citam.” A. Spīdāns par pilnīgi neefektīvu nosauc karstā ūdens izmantošanu vannas istabas gaisa uzsildīšanai.

Šim mērķim būtu jāizmanto elektriskais sildītājs, kas paredzēts mitrām telpām. Speciālists skaidro: “Ja mēs izmantojam elektrisko sildītāju, tad uzsildām telpā esošo gaisu, bet, ja tam izmantojam karsto ūdeni, tad sildām ne tikai gaisu, bet arī kanalizācijas caurules. Līdz ar to daļu siltuma vienkārši aizpludinām prom.”

Runājot par trauku mazgāšanu, A. Spīdāns skaidro, kā to darīt efektīvāk: “Noslēdzam izlietni, pielejam ar silto ūdeni, pievienojam mazgājamo līdzekli un – mazgājam.” Traukus pēc tam vēlams noskalot zem auksta ūdens strūklas. Pie vidējas plūsmas no krāna iztek seši litri ūdens minūtē, un no tā, cik liels daudzums trauku jānomazgā, arī katrs var aprēķināt, cik vienā reizē silto ūdeni iztērē.

A. Spīdāns norāda, ka ūdens patēriņu var samazināt, izmantojot trauku mazgājamo mašīnu, jo tā patērē tikai 10 – 15 l aukstā ūdens vienā mazgāšanas ciklā, savukārt, mazgājot ar rokām tādu pašu daudzumu trauku, jāpatērē 60 – 80 l siltā ūdens. Turklāt trauku mazgājamā mašīna traukus nomazgā un nožāvē lieliskā kvalitātē.

Durvis lieki nevirinām

Enerģiju tērēt efektīvāk var arī virtuvē – teic A. Spīdāns. “Piemēram, izmantojot plīti, jauda ir jāregulē,” uzsver elektroinženieris. “Kad katliņā karsējam ūdeni, nereti uzgriežam maksimālo elektrisko jaudu vai gāzes liesmu, bet brīdī, kad ūdens uzvārījies, sāk burbuļot, jaudu vajadzētu samazināt par 50 līdz 70 procentiem. Jo jāatceras, ka ūdeni vairāk par 100 grādu temperatūru tāpat sakarsēt nevar, un, vārot ar lielu intensitāti, gatavošanas laiks nesaīsināsies. Būs tikai lieks elektroenerģijas vai gāzes patēriņš.” Protams, jāizvēlas arī katliņam vai pannai atbilstošs sildriņķis. “Ir jāskatās, lai uz plīts keramiskās virsmas būtu katliņš, kura diametrs ir vienāds vai pat lielāks par sildvirsmu. Tas pats attiecas uz gāzes plīti, katlu lieciet tā, lai liesma ir zem katla, nevis apņem tā sānu malas.”

Tāpat ēdiena gatavošanas laikā katli un pannas jānoslēdz ar vāku, lai novērstu siltuma zudumu un nepalielinātu elektroenerģijas patēriņu.

Vēl kāda būtiska nianse: ja tiek izmantoti trauki ar biezu pamatni, ko būtu arī vēlams darīt, tad brīdī, kad ēdiens teju gatavs, enerģijas padevi var izslēgt. Sakarsusī pamatne turpinās atdot siltumu katliņam vai pannai, lai arī enerģijas padeve jau būs atvienota.

“Līdzīgi ir ar cepeškrāsnīm. Lielākais enerģijas patēriņš ir brīdī, kad cepeškrāsns tiek uzsildīta, ēdiena gatavošanas nobeigumā 180 grādu būs arī tad, ja trīs četras minūtes pirms beigām krāsni izslēgs. Iekšpusē sakarsētā metāla virsma siltumu vēl izstaros,” zina teikt A. Spīdāns, aicinot arī ik pēc minūtes nevērt vaļā cepeškrāsns durvis. “Domāju, ka saimnieces tā vairs nemaz nedara, jo mūsdienās cepeškrāsns kamera ir izgaismota un caur durvju stiklu var vērot cepšanas procesu,” smaidot spriež A. Spīdāns.

Ko vajadzētu ievērot attiecībā uz ledusskapi? “Svarīgs ir pareizs temperatūras režīms,” norāda Energoefektivitātes centra pārstāvis. “Ledusskapī jābūt plus pieciem grādiem, bet saldētavā mīnus 18 grādu. Vēlams pārliecināties, vai tas tā patiešām ir, lai atkal izvairītos no lieka enerģijas patēriņa,” A. Spīdāns iesaka veikt mērījumus ar termometru. Var arī ielikt nelielu trauku, piepildītu ar ūdeni, un pēc pāris stundām izņemt to ārā, un izmērīt, par cik grādiem ūdens ir atdzisis.

Runājot par paradumiem, enerģijas patēriņu var ietekmēt arī tas, ka cilvēks atstāja kaut uz īsu brīdi ledusskapja durvis vaļā. Ir kāds risinājums tiem, kam ar to regulāri ir problēmas. “Nolīmeņojiet ledusskapi tā, ka vērtnes puse ir mazliet augstāk nekā otra durvju puse. Tad, durvis palaižot vaļā, tās pašas aizvērsies ciet,” iesaka A. Spīdāns.

Ir jāseko līdzi tam, kur un kā ledusskapis tiek novietos. Elektroinženieris pamāca, ka ledusskapis jānovieto pēc iespējas tālāk no sildierīcēm, un tā, lai to neskartu tiešie saules stari. “Vēl jāatceras, ka brīvi stāvošos ledusskapjus nedrīkst iebūvēt virtuves mēbelēs,” brīdina A. Spīdāns, “jo, saliekot no visām pusēm skapīšus, ledusskapim enerģijas patēriņš var palielināties pat divas reizes. Turklāt ledusskapja uzstādīšanas instrukcijā ir norādīts, cik tālu tam jāatrodas no sienas, lai siltums tiktu aizvadīts prom.”

Vēl ledusskapī jāliek atdzesēti, nevis silti produkti, un būtu vēlams tos likt noslēgtos traukos. Pirmkārt, dārzeņi un augļi ilgāk paliks svaigi, otrkārt, neizdalīsies mitrums. “Ledusskapja apkope jāveic vismaz divas reizes gadā,” uzsver A. Spīdāns.

Izmantojam dienas gaismu

“Elektriskā apgaisme ir vēl viens bloks, kur, mainot ikdienas paradumus, vara maksāt mazāk,” stāsta Energoefektivitātes centra pārstāvis. “Telpās, kurās gaismekļus darbinām ilgstoši, būtu vēlams izmantot spuldzes ar augstāku energoefektivitātes klasi A+ vai A++. To atmaksāšanās laiks, kas ir 1 – 10 gadu, ir atkarīgs no apgaismojuma izmantošanas ilguma un iepriekš izmantoto spuldžu veida. Jo ilgāk tiek izmantota apgaisme un vecās spuldzes energoefektivitātes klase bijusi zemāka, jo spuldze ātrāk atmaksājas,” A. Spīdāns skaidro, neaizmirstot arī spuldžu augsto cenu.

Ne vienmēr katrā telpā nepieciešams ļoti spilgts apgaismojums – norāda speciālists. “Lai saprātīgi samazinātu elektroenerģijas patēriņu apgaismei, vēlams nodrošināt nelielu fona apgaismojumu visā telpā un spilgtāk izgaismot nepieciešamās zonas. Lasīšanai, rokdarbiem, mācībām un darbam pie datora ieteicams izmantot sienas lampas, stāvlampas vai galda lampas,” iesaka A. Spīdāns.

Protams, visizdevīgākais ir dabiskais apgaismojums. “Var atvērt arī dienas aizkarus, lai telpā būtu gaišāk. Sevišķi tagad, kad tuvojas rudens. Arī tad, ja būs tīri logi, telpā ienāks vairāk gaismas,” pamāca A. Spīdāns, norādot, ka arī gaismekļu kupolus vajadzētu regulāri apkopt, nomazgājot sakrājušos putekļu kārtu. Turklāt arī tad, ja kupoli būs gaišā krāsā, caurspīdīgi, telpā nonāks vairāk gaismas.

Iegādājoties jaunu sadzīves tehniku, viens no būtiskākajiem kritērijiem ir, cik resursu – ūdens, elektrības, gāzes – tā patērēs. “Energoefektīvas tehnikas izvēle palīdz ne tikai taupīt līdzekļus, bet arī lietderīgāk izmantot dabas resursus,” A. Spīdāns atzinīgi novērtē to, ka ražotāju pienākums ir informēt patērētājus par ierīču energoefektivitāti, uz tehnikas izvietojot energoefektivitātes marķējumus, kam noteikti, lūkojot pēc jauna ledusskapja, veļas mazgājamās mašīnas vai putekļu sūcēja, ir vērts pievērst uzmanību.

UZZIŅAI

Padomi, kā lietot sadzīves ierīces energoefektīvi

/ Jāizvēlas ģimenes vajadzībām atbilstošs ledusskapja tilpums – ne pārāk liels, ne arī mazs. Ja ledusskapis ir aizpildīts ar produktiem mazāk par 60% no tā tilpuma, tas darbojas neefektīvi, lieki tērējot elektroenerģiju. 

/ Regulāri jānotīra putekļi no dzesētāja ledusskapja aizmugurē, lai nodrošinātu ledusskapja efektīvu darbību. Šim mērķim vēlams izmantot putekļu sūcēju vai speciālas birstes.

/ Visekonomiskākās ir indukcijas tipa elektriskās plītis. 

/ Lai efektīvi izmantotu ūdeni un elektroenerģiju, vēlams trauku mazgājamās mašīnas grozus pilnībā aizpildīt ar traukiem, nevis mazgāt tikai dažas krūzītes un šķīvjus.

/ Tvaika nosūcēja filtri jātīra regulāri, jo, ar taukiem pārklāti, tie gaisu attīra sliktāk, turklāt tie jādarbina ilgāku laiku, tādējādi palielinās patērētās elektroenerģijas daudzums. 

/Visefektīvākais ūdens uzvārīšanas veids ir izmantot elektrisko ūdens vārāmo kannu.

/ Elektroenerģijas patēriņš samazinās, ja elektriskajā kannā vāra tikai nepieciešamo, nevis maksimāli iespējamo ūdens daudzumu.

/ Nomainot stacionāro datoru pret portatīvo, var ieekonomēt līdz 50% elektroenerģijas. Stacionārais dators ar vecā tipa monitoru patērē pat par 90% vairāk elektroenerģijas nekā moderns portatīvais dators.

/ Izvēloties jaunu putekļu sūcēju, galvenā uzmanība jāpievērš tā energoefektivitātes klasei, efektivitātes klasēm tīrot cietos un mīkstos grīdas segumus, kā arī elektroenerģijas patēriņam. 

/ Pilošus ūdens krānus nepieciešams saremontēt vai nomainīt nekavējoties. Ja vienā sekundē no krāna izpil viens piliens ūdens, tad mēnesī ūdens zudumi sasniedz pat vienu kubikmetru.

/ Mazgājot drēbes veļas mazgājamajā mašīnā, ieteicams izvēlēties zemāku mazgāšanas temperatūru un īsāku mazgāšanas ciklu, jo tā iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu. Salīdzinot ar mazgāšanu 60 ˚C temperatūrā, mazgājot 40 ˚C – elektroenerģijas patēriņu var samazināt līdz 50%, savukārt 30 ˚C – līdz pat 75%.

/ Ieteicams izvēlēties jaunākās paaudzes elektriskos veļas žāvētājus, kuri samazina elektroenerģijas patēriņu par 30 – 40% un nodrošina kvalitatīvāku žāvēšanu, izslēdzot izstrādājumu saraušanās varbūtību.

Avots:  AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centrs.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/95/2016