Ja apbūves zemes kadastrālo vērtību pielīdzinātu vienam gadam, tad varētu teikt, ka Latvijas galvaspilsēta atrodas 1020 gadu attālumā no Zilupes valsts austrumu malā. Šajā ziņā Liepāja ir mazliet tuvāk Rīgai nekā Zilupe, bet neesam tālu no Zilupes. Lai gan starp deviņām lielākajām pilsētām Liepāja ir trešajā vietā apbūves zemes dārdzības ziņā, tomēr šeit zemes vērtība ir ļoti zema salīdzinājumā ar Rīgu. Tāpēc par nekustamā īpašuma nodokļa dārdzību Liepājā satraukuma nav.

Nekustamā īpašuma nodokļa iespaids uz pilsētas budžetu ir nozīmīgs. Šā gada plānotie nodokļa ieņēmumi ir 3,5 miljoni eiro – stāsta pašvaldības izpilddirektora vietnieks finanšu lietās Ronalds Fricbergs. Minētā summa veido apmēram 8,6 procentus no visiem plānotajiem nodokļu ieņēmumiem jeb 6,8 procentus no pilsētas pamatbudžeta ieņēmumiem.

Prognozējot budžeta ieņēmumus, vienmēr tiek ņemts vērā arī tā sauktais nodokļa iekasējamības koeficients – pašvaldībām valdība to noteikusi 0,8. Tātad, veidojot budžeta plānu, pašvaldība rēķinās, ka visi maksātāji nodokli nesamaksās. Taču pieredze rāda, ka visas pašvaldības nodokļa plānu pārpilda. Tāpēc 2016. gadā Liepāja par nekustamā īpašuma nodokli ieņēma 4,7 miljonus eiro. Tie veidoja 11,8 procentus no nodokļu ieņēmumiem, jeb 9,4 procentus no pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem. Faktiski pašvaldība sākotnējo nodokļa iekasēšanas prognozi pērn pārsniedza par 33 procentiem, bet Latvijas pašvaldības vidēji pārsniedza šo rādītāju par 32 procentiem.

“Protams, Rīgas un Pierīgas pašvaldībām nekustamā īpašuma nodoklis nodrošina apmēram 20 procentus vai pat vairāk no ieņēmumiem,” piebilst R. Fricbergs.

Nodokļa samaksas pārpildi R. Fricbergs skaidro ar veiksmīgi atgūtiem parādiem. Vienlaikus gan iedzīvotājiem rodas arī jauni. Otrdien, 28. martā, fiziskās personas Liepājas pašvaldībai par nekustamā īpašuma nodokli bija parādā vairāk nekā 677 tūkstošus eiro.

“Ja runā par fiziskām personām, tad man nešķiet, ka nodoklis ir nesamērīgs. Drīzāk tur apakšā ir kāds neveiksmīgs bizness, īpaši nekustamā īpašuma bizness. Kādi savulaik ir sapirkuši īpašumus ar domu tos dārgāk tirgot. Krīzes laikā nespēja to izdarīt, bet nodoklis un komunālie rēķini bija un ir jāmaksā, faktiski uz tā biznesa darbības pamata arī veidojas tie parādi,” saka R. Fricbergs, “nedomāju, ka šie parādi rodas krāpnieciskas darbības dēļ.”

Viņš uzsver: “Salīdzinot ar algām, neteikšu, ka šis nodoklis Liepājā ir nesamērīgs.” Vidējā alga Liepājā pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaugusi par 32 eiro un sasniegusi 660 eiro. Turklāt pašvaldība ir noteikusi nodokļa atvieglojumus maznodrošinātajiem un represētajiem liepājniekiem (par nodokļu objektu, kas izīrēts no pašvaldības), arī daudzbērnu ģimenēm (par bērniem vecumā no 18 līdz 20 gadiem). Šiem iedzīvotājiem pašvaldības noteiktās nodokļa atlaides, kā nu kurai iedzīvotāju kategorijai, ir no 50 līdz 70 procentiem.

Savukārt arī valsts noteikusi vēl citus nodokļa atvieglojumus atšķirīgām iedzīvotāju kategorijām no 50 līdz 90 procentiem: trūcīgajiem iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm (ar trim un vairāk bērniem vecumā līdz 18 gadiem) un represētajiem (par īpašumā vai valdījumā esošu nodokļu objektu).

Pērn nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu summa sasniedza 76 176 eiro, no tiem 4366 eiro – atvieglojumi, kurus saņēma trūcīgie iedzīvotāji. Savukārt šogad prognozē, ka liepājnieki izmantos nodokļa atvieglojumus par 74 863 eiro.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31.marta numurā.

#kvards-20170331-04#