“Tie nav vienkārši netīrumi,” melnus putekļus rāda liepājnieks, kurš vērsās “Kurzemes Vārdā”, vairs nespēdams paciest netīros stiklus un pa ziemas vēdināšanas režīmā atstāto logu pieputējušās telpas. Viņš dzīvo daudzdzīvokļu mājā netālu no Ziemeļu kapiem, aiz kuriem strādā ostas piestātnes.

Ieejot no balkona istabās, viņa ģimene pārauj kājas, lai nepienēsātu ar melnajiem putekļiem visu dzīvokli. “Kā vējš pūš, tā viss ar tiem noklājas, to var redzēt,” liepājnieks piebilst, ka Liepājā valdošie ir dienvidrietumu vēji, tātad tie, kas pūš no ostas puses iekšzemē. Trīs dienas pēc tam, kad loga iekšējā (ne ārējā!) palodze tikusi notīrīta, uz tai pāri pārlaistas rokas paliek melni nosēdumi.

“Un to visu mēs elpojam,” viņš uzsver. “Ne tikai es, bet arī tie, kas pilsētas centrā.” Antracīta ogles pieved dzelzceļa vagonos. “Saka – tās neput. Kā tad ne? Un kā vēl put!” Pārkraušanas procesu var redzēt arī no Ziemeļu kapu teritorijas.

Vai iedzīvotājiem ir pamats uztraukumam? “Ļoti liela pamata uztraukumam droši vien nav,” atbild ogles pārkraujošā uzņēmuma “Ekers Stividors LP” valdes priekšsēdētājs Gatis Svētiņš. Ogles tiekot regulāri laistītas, lai tās neputētu. Aptuveni pēc nedēļas būšot arī speciālas laistīšanas un miglošanas iekārtas. “Mēs tajā investējam.”

G. Svētiņš nenoliedz, ka “stiprajā vējā kāds puteklis arī varēja rasties”. “Pievērsīsim uzmanību un vēl vairāk paliesim.” Katrā ziņā tīšām nekāda putināšana nenotiekot. Viņš sola situāciju noskaidrot jau tūliņ pat pēc “Kurzemes Vārda” zvana: “Tūliņ paskatīsimies, kas tur bijusi par vainu.”

Laistīšana kā līdzeklis pret putēšanu esot plaši izmantota tehnoloģija, jo īpaši daudz citu veidu, kā to novērst, nemaz neesot.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9.maija numurā.

#kvards-20170509-09#