Par to, ka Liepājas pašvaldība gatava palīdzēt dzīvojamā fondā saimniekojošajiem subjektiem, lai celtu energoefektivitāti daudzdzīvokļu mājās, sāka runāt jau rudenī. Jau toreiz domes speciālisti aprēķināja, ka šo darbu pirmajā posmā viena gada laikā būtu no budžeta jāpiešķir 300 tūkstoši latu daudz lielāka apjoma darbu līdzfinansēšanai. Taču šī summa bija tikai 10 procentu no kopējām tāmēs paredzētajām izmaksām. Pārējā nauda jāsagādā pašiem, un tie visdrīzāk varētu būt banku kredītu līdzekļi.

Un, lūk, pilsētas jaunais budžets ir apstiprināts. Arī paredzētie līdzekļi jau ir. Tā kā visa daudz konkrētākā informācija pašreiz koncentrējas pie domes Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālista Aivara Kaņkas, tad tieši viņu avīze lūdza pastāstīt par situāciju. Šī informācija būtiska galvenokārt tādēļ, ka ļoti svarīgi ir veltīgi nezaudēt laiku. Ir taču zināms, ka māju iedzīvotāju kopsapulcēm ne jau uzreiz izdodas pieņemt lēmumus.

Komisiju, kura izskatīs visus ar līdzfinansējumu saistītos jautājumus, vada domes Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Tīdens. Komisijā darbojas arī Aivars Kaņka un cita profila speciālisti, kuru zināšanas varētu būt visnotaļ noderīgas. Jau notikusi komisijas pirmā sēde. Tā saņem attiecīgos pieteikumus. Interesenti zvana, lai gūtu pēc iespējas konkrētākas konsultācijas. A.Kaņka uzsvēra energoaudita nepieciešamību. Tieši ar to būtu visracionālāk sākt darbu, nodot pasūtījumu. Tiesa gan, šā gada siltā ziema ne visai veicina šos procesus. Bet, ja šāds audits veikts agrāk un jau ir pasūtīts projekts turpmākiem darbiem, tad no budžeta par auditu varēs saņemt atpakaļ 50 procentu.

Bet pieteikumus domei var iesniegt ne tikai sienu siltināšanai, bet arī pagrabu un bēniņu telpu, kā arī apkures un karstā ūdens cauruļu izolācijai, durvju un logu nomaiņai koplietošanas telpās. Savus desmit procentus apsaimniekošanas biedrības saņems arī tādā gadījumā, ja darbus veiks pakāpeniski, piemēram, par katru sienu atsevišķi, uzrādot attiecīgu aktu par darbu pieņemšanu.

Bet ja kāds iesniegs ļoti dārgu projektu, teiksim, par 200 tūkstošiem? A.Kaņka sacīja, ka tieši tas arī labi, jo šādā gadījumā konkrētā māja tiks ideāli sakārtota. Un vēl jautājums: bet ja pieteikumu būs daudz un piešķirto 300 tūkstošu latu nepietiks? Tādā gadījumā iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka tie, kas atradīsies rindas beigās, naudu varēs saņemt nākamā gada sākumā, jo iesāktā finansēšana turpināsies arī 2009.gadā, iespējams, pat lielākā apjomā.

Un tomēr A.Kaņka uzsvēra, ka viss organizatoriskais darbs būtu jāpaātrina, jo ir taču zināms, ka pēdējā laikā celtniecības izmaksas palielinājušās par 30 procentiem gadā. Šā paša iemesla dēļ jāpaātrina arī privatizētā dzīvojamā fonda kopīgas apsaimniekošanas biedrību izveides process, lai varētu ietaupīt nākotnei. No budžeta piešķirti līdzekļi arī Komunālajai pārvaldei māju iekšējo kvartālu labiekārtošanai mikrorajonos. Tas atvieglos šo teritoriju pārņemšanu jaunveidojamo biedrību pārziņā.

Kā līdzekļu piešķiršanu māju energoefektivitātes palielināšanai komentē Valsts mājokļu, arhitektūras un celtniecības aģentūras Reģionālās nodaļas vadītājs JĀNIS GAILIS?

Lūk, viņa konspektīva atbilde:

– Vērtējums varētu būt tikai pozitīvs. Esmu priecīgs par šādu pašvaldības soli. Protams, varētu vēlēties, lai līdzekļu būtu vēl vairāk. Taču svarīgs ir pats solis. Tieši tam būtu jākļūst par stimulu turpmākai darbībai. Žēl, ka no valsts puses nav vērojami analoģiski centieni, kaut gan optimistiski solījumi šajā virzienā par to bija izskanējuši.

Diemžēl turpina celties celtniecības un remonta darbu, kā arī būvmateriālu cenas. Tādēļ kļūst arvien problemātiskāk papildināt piešķirto naudu ar banku kredītu līdzekļiem. Būtu jāatgādina par augstajām kredītu likmēm. Tas varētu nobaidīt dažus potenciālos palīdzības meklētājus. Dažiem būs jāpacenšas pārvarēt savas bažas.

Tagad ir naivi gaidīt, ka banku likmes ātri atgriezīsies sākuma līmenī. Tādēļ būtu prātīgāk un drošāk, ja pašvaldība apņemtos segt tieši šos nestabilos procentus. Par to man ir bijušas sarunas ar domes vadītājiem, un esmu saņēmis apstiprinājumu tam, ka sākto kursu turpinās arī nākamos gados. Ļoti iespējams, ka perspektīvā palielināsies arī budžeta finansējuma summas. Taču daudz kas atkarīgs arī no pašiem iedzīvotājiem, apsaimniekošanas procesa dalībniekiem, kā viņi noskaņos sevi psiholoģiskā ziņā. Ir jābūt pārliecinātiem, ka piedāvātie līdzekļi tiks pieprasīti un pilnīgi izmantoti.

Kā liepājnieki vērtē budžeta līdzdalību māju siltināšanā?

Jānis Jasliņš, mākslinieks: “Neesmu dzirdējis, ka kāds grasītos siltināt mūsu māju. Man šķiet, ka tas būtu dārgs prieks. Bet ņemt kredītu bankā nozīmētu uz ilgu laiku nonākt parādu jūgā. Lai Pilsētas dome pameklē citus risinājumus.”

Vladimirs Grigorjevs, antikvārs: “Tik tiešām mūsu mājas nav labākās, un par siltināšanu bija jāsāk domāt daudz agrāk. Taču spertais solis arī ir būtisks kā stimuls, lai cilvēki sāktu domāt, rēķināt, meklēt citus risinājumus. Savā laikā mājas būvēja ar tādu aprēķinu, ka tās kalpos septiņdesmit gadu. Tādēļ, pirms tajās ieguldām lielus līdzekļus, būtu vēlams saņemt ekspertu novērtējumu – cik ilgi tās vēl kalpos.”  

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”