Jau tagad daudzi cenšas savus gružu maisus iespiest urnās autobusu pieturās vai aiznest veco dīvānu līdz kaimiņmājas konteineriem.

Piesārņotājs maksā

Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot – māca gružu apsaimniekotāji, zaļās organizācijas un mudina arī valsts.

Pēc normatīvajiem aktiem nepieciešams viens atkritumu šķirošanas punkts uz 700 iedzīvotājiem, bet Liepājā ir viens uz 27 cilvēkiem, norāda Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens. “Tomēr pilsētā vēl ir rinda māju, kurās nav.

Es pat mazliet varu izbrīnu izteikt – kāpēc lai nemaksātu mazāk un šķirotu?

Tā ir mājas apsaimniekotāja saruna ar dzīvokļu īpašniekiem, jo ir jāpieņem lēmums piedalīties projektu konkursā un saņemt līdzfinansējumu atkritumu sētiņas izveidei, lai šķirotu. Tad var pasūtīt par kādu sadzīves atkritumu izvešanas reizi mazāk,” viņš saka.

“Valsts nostāja ir tāda, ka piesārņotājs maksā. Maksa ar katru gadu pieaug, īpaši uz dabas resursu nodokļa rēķina.”

Liepājnieki jau iepriekš sūdzējušies, ka publiski pieejamie šķirošanas konteineri pazūd no pierastajām vietām. “Ja pie daudzdzīvokļu mājas ir kāds pašvaldības zemes gabaliņš vai ielas teritorija, mēs mīļuprāt to iznomājam, bet kādam ir jāuzņemas atbildība par to. Ja nav kas to dara, bieži vien veidojas nepatīkams skats, par ko ienāk sūdzības. Parasti tad tiek atstāts zaļais zvans stiklam, jo lielākā bēda ir ar dzeltenajiem konteineriem, kas domāti iepakojumam.

Tāpēc tad, kad mums lūdz kaut kur nolikt konteineru, atbildam, ka ļoti labprāt – jo vairāk, jo labāk, bet kādam ir tas jāpieskata,” uzsver M. Tīdens.

Patlaban esot vairāki priekšnoteikumi tam, lai vēl aktīvāk notiktu dalīta atkritumu vākšana. Viens no tiem – jauna reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrāde. To koordinē “Liepājas RAS”, iesaistītas ir četras pašvaldības: Liepāja, Dienvidkurzemes, Saldus un Kuldīgas novads.

Plāns saskaņā ar valstī noteiktajām prasībām ietver arī bioloģisko atkritumu nodalīšanu no 2024. gada 1. janvāra un gadu vēlāk – tekstila šķirošanas iespēju. “Šeit labā ziņa ir tāda, ka “Liepājas RAS” teritorijā ceļ anaerobās fermentēšanas pārstrādes rūpnīcu un būs, kur likt šos bioloģiskos atkritumus. Jācer, ka attīstīsies arī tekstila pārstrāde,” domā izpilddirektora vietnieks.

Liepājas pilsētas līgums ar operatoriem SIA “Eco Baltia vide” un “Vides pakalpojumu grupa” beigsies nākamā gada septembrī. “Ir jātaisa jauns nolikums ar prasībām,” saka M. Tīdens.

“Tāpēc svarīgs ir reģionālais plāns, lai visi vienotos par līdzīgām darbībām, un jāveic kopīgs iepirkums, kura galvenais koordinators arī varētu būt “Liepājas RAS”, jo šo uzņēmumu virzām kā RAAC – tas ir Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs, juridiska persona, kas apvieno visu saimniecību.”

Metāls dārgs, būvnieku trūkst

Cik konteineru tad pēc pāris gadiem vajadzēs katrā sētā? M. Tīdens mierina, ka nemaz ne tik daudz.

Dzeltenajā konteinerā joprojām metīs visu iepakojumu, kas ir tīrs un sauss. Paliek arī stiklam un parastiem sadzīves atkritumiem, ceturtais – bioloģijai. Tad arī cenai par sadzīves atkritumiem būtu jākļūst mazākai, lai cilvēkiem būtu interese šķirot. Tekstila konteiners pie katras mājas, viņaprāt, būtu pārspīlēti. Privātmājām bioloģisko atkritumu utilizēšana atsevišķi varētu būt mazāk aktuāla, jo tos cilvēki jau izsenis kompostē.

Izpilddirektora vietniekam esot bažas, vai esošās gružu sētiņas nekļūs par šauru tādam konteineru skaitam. “Par to būs jādomā uz priekšu. Normatīvie akti, kas uzliek tādas lietas par pienākumu, nāk tad, kad tie nāk.

Biedrības un apsaimniekotāji jau veido diezgan lielas sētiņas, lai visu varētu salikt un arī izstumt ārā,” viņš pauž.

Aktivitāte Liepājas pašvaldības līdzfinansējuma konkursā atkritumu sētiņas izveidei šogad nav liela – tikai divi pieteikumi. Arī iepriekš nav īstenoti visi atbalstītie projekti.

Liepājas domes Nekustamo īpašumu pārvaldes vadītājs Māris Egmanis skaidro, ka līdzfinansējumu atsakot tikai atsevišķos gadījumos, kad dokumenti nav iesniegti vai noformēti atbilstoši nolikumam. “To visu var labot un iesniegt nākamajā kārtā. Biežāk biedrība vai mājas apsaimniekotājs atsakās pēc tam, jo izcenojumi ir auguši un viņi nolemj to nedarīt vai arī nevar tai laikā paspēt.

Vēl arī jautājums – vai ir būvnieks, kurš to var darīt? Mēs jau varam gribēt, lai uztaisa sētiņu, bet šobrīd būvnieku trūkst,” viņš atzīmē.

Atkritumu sētiņas galvenais materiāls ir metāls. Politiskās situācijas dēļ pasaulē metāla cenas ir uzkāpušas nesamērīgi augstu, tāpēc pašlaik gružu sētiņa ir ļoti dārga.

“Tas ir viens no faktoriem, kas ietekmēs sētiņu uzstādīšanu arī turpmāk tiem, kas vēl nav paspējuši to izdarīt,” prognozē M. Egmanis.

Iesniegumu skaits konkursā mazinoties arī tāpēc, ka daudzi sētiņas uzlikuši iekšpagalmu labiekārtošanas projektos, aktīvās mājas to izdarījušas jau iepriekšējos gados.

Paliekot tās mājas, kurās apsaimniekotājam iedzīvotājus ir grūtāk pierunāt gan uz renovāciju, gan pagalmu labiekārtošanu. “Dabūt balsojumu gružu sētiņas izbūvei kopsapulcē tagad ir diezgan grūti. Pašlaik jādomā, ko vēl var paspēt sakārtot apkures sistēmā vai nosiltināt, lai jaunajā sezonā mēs taupītu apkuri,” viņš pauž.

Šobrīd neesot domāts par pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu gružu sētiņu projektiem, tas esot nākamā gada budžeta jautājums tāpat kā citi projekti; jāskatās, kā būs ar līdzekļiem, vērtē M. Egmanis.

Kaimiņu piemērs

Pagaidām nav novērota būtiska tendence iedzīvotājiem izvēlēties mazāka izmēra konteinerus, pastāsta operatora “Eco Baltia vide” pārstāve Alise Zvaigzne. “Ja salīdzinām pērnā gada decembri ar šā gada augustu, tad šajā periodā no mūsu vairāk nekā 10 000 Kurzemes reģiona klientu mazāku konteineru pieteikuši aptuveni 60, savukārt retāku konteineru tukšošanu lūguši aptuveni 150 klientu.

Vienlaikus izmaiņas uz biežāku atkritumu izvešanu pieteikuši nepilni 100 klienti, kas liecina, ka radītais atkritumu apjoms būtiski nemainās un vēl nepieciešams strādāt pie šķirošanas paradumiem,” viņa atklāj.

Arī PS “Vides pakalpojumi Liepājai” izpilddirektore Ramona Pitena atzīst, ka kopējais gružu apjoms joprojām palielinās. Esot sarežģīti samazināt konteineru tilpumu un skaitu, noteikt retāku izvešanu, neradot higiēnas un sanitāro normu riskus, ja vienlaikus netiek mainīti arī ikdienas paradumi.

Šķirošana gan kļūstot aktīvāka, īpaši privātmāju sektorā.

“Tiklīdz uz ielas kāda māja sāk šķirot atkritumus, tās piemēram seko arī citi kaimiņi,” stāsta R. Pitena.

Iesācējiem šķirošanā operators turpinot atgādināt, ka iepakojums pirms izmešanas ir jāsaplacina, konteinera vākam jābūt aizvērtam, lai lietus un sniegs kārtīgi šķiroto papīru un kartonu nesamitrina.

Daudzdzīvokļu mājās situācija ir sarežģītāka – biežāk iepakojuma konteineros kopā ar papīru, plastmasu un metālu ir iemesti arī sadzīves atkritumi. Taču arī šeit situācija pakāpeniski uzlabojas, īpaši, ja iedzīvotāji ir apņēmušies kārtīgi šķirot atkritumus, lai samazinātu rēķinus, un aktīvi īsteno arī savstarpējo kontroli un “kaimiņu uzraudzību”,” pauž R. Pitena.

Uz ceļa izkrīt dīvāns

Viesmīlības biznesa vidē dzird stāstus par negodīgiem uzņēmējiem, kas saviem viesiem lūdz gružu maisus paņemt līdzi un izmest citur.

Dienvidkurzemes novada Pašvaldības policija (PP) jūlijā Papē veikusi ar atkritumu operatoriem noslēgto līgumu kontroli. “Līdz ar siltā laika iestāšanos turp brauca daudz atpūtnieku. Sāka pārmērīgi ātri uzpildīties pašvaldības konteineri, gandrīz vairs nespēja izvest,” stāsta PP priekšniece Ieva Ilstere.

Lielākajai daļai viesu namu saimnieku līgumi bijuši.

“Tā bija kampaņa sāpīgajā vietā, tādas ik pa laikam veicam. Tāda notikusi Šķēdē, jo tur arī bija regulāras sūdzības par atkritumiem mazdārziņu kooperatīvā,” viņa norāda.

Tā tas nenotiekot, ka PP izbrauc un tad izdomā – iebrauksim šajā sētā pārbaudīt gružu līgumu, skaidro I. Ilstere.

Ja ir aizdomas, piemēram, kaimiņi redzējuši, ka kāds ved no mājām gružus, vai policisti ievēro, ka tie krājas kādā sētā, tad notiek pārbaude. Policija sazinās ar atkritumu operatoru un noskaidro, vai iedzīvotājam ir noslēgts atkritumu apsaimniekošanas līgums. “Ja nav, tad dodam viņam laiku, uzreiz nesodām,” norāda I. Ilstere.

Lielu kāpumu gružu izgāšanai dabā PP neesot jutuši. “Ir reizes, kad cilvēki mums ziņo. Darbinieki aizbrauc, uzvelk cimdus un parakņājas. Ja uziets kaut kas identificējošs, paši esam ļoti priecīgi.

Reiz bija gadījums, kad uz ceļa bija izkritis dīvāns.

Uzmeklējām tuvumā esošu atkritumu apsaimniekošanas firmu, apsekojām, vai ir piesārņojošo darbību veikšanas atļauja. Par tādiem gadījumiem arī ziņojam Valsts vides dienestam, lai pārbauda. Tā mēs cenšamies apkarot cūkmeņus, lai viņi tomēr respektē dabu,” saka PP priekšniece.

Gružošanas tēma ir sarežģīta, atzīst Liepājas Pašvaldības policijā (LPP). Pārsvarā ziņas par atkritumu atstāšanu pie citu ēku konteineriem sniedzot iedzīvotāji. “Tas, cik daudz mēs šo informāciju saņemam, ir atkarīgs no tā, cik aktīvi iedzīvotāji paši vēlas iesaistīties problēmu risināšanā,” norāda LPP pārstāve Elva Lubāne.

Ziņojumus par gružu uzkrāšanos nesaņemot bieži, un vairumā gadījumu neizdodas pie atbildības saukt konkrētas personas, jo trūkst pierādījumu.

Lai pelēkajā konteinerā paliek arvien mazāk

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

Jo vairāk man par kaut ko ir jāmaksā, jo vairāk es sāku domāt, kāpēc man ir jāmaksā un ko es varu darīt, lai izmaksas samazinātu.

Ja elektrība kļūst dārgāka, tad jāizslēdz liekās gaismas, jāpārbauda, vai viss ir izņemts no kontaktiem, kad ejam prom no mājas. Tieši tāpat ir ar atkritumiem.

Ir divi veidi, kā iedzīvotājs var samazināt maksu par to apsaimniekošanu.

Pirmais ceļš ir pēc iespējas sašķirot radītos atkritumus. Paskatīties uz visiem iepakojumiem un atšķirot pārstrādājamos. Akūts jautājums šobrīd ir bioloģiskie atkritumi. Pierīgā to dalītai vākšanai jau jābūt ieviestai, pārējā Latvijā vēl ir mazliet laika līdz 2024. gadam.

Viena otra pašvaldība jau šobrīd ir piedāvājusi iespējas vai nu nogādāt tos uz kompostēšanas vietām, vai arī būs konteineri, kur šos atkritumus nošķirot no pārējiem. Esam izsūtījuši aptauju pašvaldībām, lai saprastu, cik tālu tās tikušas un kādas ir problēmas, lai zinātu, kā palīdzēt.

Bioloģiskie atkritumi veido apmēram 40 procentus no visiem sadzīves atkritumiem – tā ir gana būtiska daļa, ko var atlasīt nost.

Parādījusies prakse arī daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos veidot kopīgas komposta kastes.

Kārtojot skapi, parasti roka neceļas izmest labu apģērbu, ko vairs nevilks, meklējam iespējas to atdot labdarībai. Tam, kas nav tik labā stāvoklī, Rīgā, Pierīgā un šur tur vēl ir izvietoti konteineri tekstila atkritumiem.

Protams, jāskatās, vai konteiners domāts ziedošanai vai arī vairs nevelkamam apģērbam.

Ja veicam visas šīs darbības, tad pelēkajā konteinerā paliek arvien mazāk atkritumu, kurus savāc nešķirotus un kuru cena visu laiku kāpj.

Ir vēl otra iespēja – neradīt tik daudz atkritumu. Pēdējos 5–6 gados esam sasnieguši attīstīto valstu vidējo līmeni – katrs iedzīvotājs rada pāri par 400 kilogramiem gadā, ieskaitot mazus bērnus. Iepriekš tie bija 386 kilogrami.

Mūsu labklājība un neaizdomāšanās par resursiem ir tikai augusi. Kovida ietekmē vairot iepakojumu bija tikai pirmais brīdis, kad nebija saprotams, kā koronavīruss izplatās. Vēl arī pandēmijas laikā sēžot mājās cilvēki sāka tīrīt laukā visu, kas netiek lietots. Taču kopējais pieaugums sākās pirms tam un pierāda, ka esam īsta patērētāju sabiedrība.

Ja gribam būt atbildīgi un samazināt atkritumu daudzumu, tad ir jāizvērtē, ko pērkam un kā tas ir iepakots.

Uzziņai

Liepājas pašvaldības līdzfinansējuma programma gružu sētiņu izveidei

Vienam projektam paredzēts līdzfinansējums līdz 50% apmērā no sadzīves atkritumu savākšanas punkta izveides izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro.

2020. gadā iesniegti 5 pieteikumi, pašvaldības līdzfinansējums apstiprināts 3 objektiem, kopējā summa – 2400 eiro.

2021. gadā 6 pieteikumi, apstiprināti 3; 2400 eiro.

2022. gadā – 2 projekti, 2400 eiro.

Noderīgi

Atkritumu šķirošanas laukumi

• Ezermalas ielā 11,
• Kapsēdes ielā 3F,
• atkritumu poligons “Ķīvītes” Grobiņas pagastā,
• Ttekstila konteineri vēl lietojamam apģērbam: Ezermalas ielā 11 un Ziemeļu ielā 13.

Avots: Liepājas pašvaldība

Skaitļi

Dabas resursu nodokļa pieaugums par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonā (eiro par tonnu)

• 2021. gadā – 65,
• 2022. gadā – 80,
• 2023. gadā – 95.

Avots: VID

Es domāju tā: Vai gružus izved pietiekami bieži?

Silvija Ezermale – liepājniece:

– Dzīvoju nelielā mājā, kur vairāki dzīvokļi. Gružus mums izved ļoti labi. Samaksā par gružiem neiedziļinos, šķiet, ka tā ir normāla, adekvāta un man problēmas nerada. Par situāciju pilsētā pateikt nevaru, jo nestaigāju un gružus nemeklēju. Skatos uz skaistām lietām.

Pēteris – rīdzinieks:

– Atbraucu atpūsties uz Liepāju. Gājām pa Kūrmājas prospektu vakarā uz jūru, gruži mētājas, pilsēta nav tīra. Jā, Liepāja ir skaista, bet piegružota. Tīrs ir tur, kur nevis tīra, bet kur nepiegružo. Pieļauju, ka nesaprātīgi uzvedas tūristi, bet kaut kur atkritumi ir jāliek.

Ketija Oglaite – māmiņa:

– Pie mūsu mājas viss notiek kārtīgi. Šķirojam stiklu, papīru, ir parastie gružu konteineri. Viens no kaimiņiem pie mūsu atkritumu novietnes nolicis kameru un novēro, kas tur notiek. Viņš visu ieraksta un, ja ir pārkāpumi, ziņo policijai. Nofiksēja, ka piebrauc sveša automašīna un piepilda mūsu konteineru.

Baiba Kurpniece – bijusī liepājniece:

– Dzīvoju Rīgā, un, kad atbraucu, izskatās, ka pilsēta tiek kopta. Centrā viss kārtībā. Pie manas mājas Rīgā notiek gružu šķirošana, bet cilvēki to joprojām mācās. Daudziem pietrūkst pašdisciplīnas un pilsoniskās apziņas. Es šķiroju, bet citi dara, kā ienāk prātā. Tas liek domāt: tad kāpēc es rīkojos pareizi. Priekš kam?

Valda Ozoliņa – strādā:

– Gružus mums izved labi. Novietne atrodas iekšā mājā, sveši tur netiek klāt. Novietnes durvīm ir čips. Kopumā pilsēta arī ir tīra. Varbūt pēc pasākumiem pirmdienas rītos sakrātie gruži nav novākti.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.