Liepājnieks arī pastāstīja, ka makšķernieki, izmantojot šo situāciju, tur nesodīti arī novietojot automašīnas zālājā pretī vārtiem. Viņaprāt, neviens arī nekontrolējot, vai copmaņiem maz ir makšķerēšanas atļaujas.

Dienā, kad ”Kurzemes Vārds” ierodas aplūkot minēto teritoriju, copmaņus sastapt neizdodas. Taču liepājnieka sniegtā informācija apstiprinās – VAS “Latvijas dzelzceļš” ar žogu apjoztā Ziemeļu parka vārti ir līdz galam vaļā. Pie vārtiem izvietota brīdinājuma zīme, kas informē, ka tā ir apsargājama teritorija, kurā var iekļūt tikai ar atļaujām, un ka pārkāpēji tiks saukti pie atbildības.

Otra zīme vēsta, ka objektu apsargā SIA ”LDZ apsardze”. Tomēr aiz žoga neviens sargs nebija manāms.

Kāds Pulvera ielā 11 sastapts vīrietis, kurš līdzās Karostas kanālam strādā, apstiprina, ka makšķernieki par iežogoto dzelzceļa teritoriju staigājot regulāri, īpaši vakara stundās. ”Tagad kanālā nāk zandarti, līdz ar to makšķernieki uz šejieni dodas kuplā skaitā. Tepat līdzās žogam atstāj automašīnas un netraucēti iet cauri dzelzceļa teritorijai. Varat paši paskatīties, ka no sliedēm gar ”BaltEx Bulk” termināli līdz Karostas kanālam ved iemīta taciņa. Iepriekš dzelzceļa Ziemeļu parkā bija apsardzes postenis. Taču kopš ”Latvijas dzelzceļam” sākās finanšu problēmas, posteņa vairs nav. Ik pa brīdim apsardze šeit atbrauc, paskatās un aizbrauc,” pastāsta vīrietis.

Uzņēmuma ”Latvijas dzelzceļš” pārstāve Ieva Kārkliņa norāda: ”Līdz 2020. gada vidum Ziemeļu parkā bija fiziska apsardze, taču ”Latvijas dzelzceļa” darbības efektivizācijas procesa laikā pārskatīti un pēc iespējas arī automatizēti procesi, tostarp tika pieņemts lēmums atteikties no fiziskās apsardzes tajos objektos, kuros tieši fiziska apsardze nav izšķiroši svarīga nepieciešamā drošības līmeņa uzturēšanai.”

Viņa arī skaidro, ka Ziemeļu vārtus nepieciešams turēt atvērtā stāvoklī, jo tajā notiek aktīva manevru kustība ar kravām. “Tā kā dzelzceļš visur ir paaugstinātas bīstamības zona, pirms Ziemeļu parka vārtiem ir brīdinājuma zīme – ieeja aizliegta –, un jāuzsver, ka pa šo laiku nav bijuši nekādi incidenti. Taču, ja apsardze konstatēs nepiederošas personas, tās tiks aizturētas un atbilstoši sodītas,” viņa atzīmē.

Sūdzības par makšķerniekiem Karostas kanāla Dienvidu pusē, kas copē līdzās ”Latvijas dzelzceļa” apsargājamai teritorijai, nonākušas arī līdz Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (Liepājas SEZ) pārvaldei. SEZ Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis norāda, ka Karostas kanālā no krasta var makšķerēt tikai tajās vietās, kas nav norobežotas ar žogu, bet no peldlīdzekļiem kanālā copēt aizliegts. Taču daļa makšķernieku to ignorē.

”Zemgales ielā, starp ”Baltic Transshipment Center” un ”Schwenk” (iepriekšējais nosaukums ”Cemex”) termināli esam iežogojuši lielu zemesgabalu, taču visu laiku tur kāds izplēš caurumus, lai piekļūtu kanālam. Tagad domājam par jauniem risinājumiem, kā to novērst,” pastāsta SEZ pārstāvis, norādot, ka laiku pa laikam ostas apsardze makšķerniekus no turienes padzen, taču pamanīt viņus neesot viegli, jo copmaņi, kad ierodas ostas apsardze, mēdzot slēpties krūmos.

No akvatorijas laiku pa laikam izgaiņā arī makšķerniekus, kas kanālā iebraukuši ar laivu. ”Laivas pamanām videonovērošanas kamerās un uzreiz sūtām ostas akvatorijas patruļu, lai dzen makšķerniekus prom,” saka SEZ pārstāvis.

Savukārt, runājot par makšķerniekiem kanāla pretējā krastā, par ko redakcijā sūdzējās kāds liepājnieks, K. Poņemeckis pauž: ”Minētā teritorija nodota nomā ”Latvijas dzelzceļam”, kam tad arī jākontrolē, kas tajā notiek. Mēs tur iekšā nebraucam un nekontrolējam, taču, ja pamanām, ka tur ir makšķernieki, ziņojam ”Latvijas dzelzceļam”, kam ir sava apsardze – vairākas mobilās vienības. Uzņēmumam iespējas šo teritoriju uzraudzīt ir, un tas ir mājasdarbs, ko tam vajadzētu sakārtot.”