Šovasar Liepājā norisinājās starptautisks sadarbības projekts “ART/MOSPHERE Baltic”, kurā jaunie liepājnieki, sadarbojoties ar pētniekiem no Liepājas Universitātes un māksliniekiem no Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas, izstrādāja scenārijus jūras krasta erozijai.

Liepājas Kultūras pārvaldes Starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs Atis Egliņš-Eglītis pastāstīja, ka Zviedru institūta līdzfinansētā projekta vadošais partneris ir viena no Zviedrijas radošo industriju un mākslas organizācijām “Tillt AB”. Poliju projektā pārstāv Baltijas jūras kultūras centrs, Lietuvu – Nacionālā kultūras un radošo industriju asociācija, Sociālās plānošanas eksperimentu laboratorija “54°+” un nevalstiskā organizācija “Technarium”, Krieviju – pētniecības centrs “Krauslab”, Igauniju – valdības organizācija “Radošā Igaunija”, bet Latviju – Liepājas Kultūras pārvalde un organizācija “Jauno uzņēmēju centrs” no Rīgas.

Projekta metodoloģija un sadarbības veidi tā īstenošanai tika izstrādāti februārī Polijas ostas pilsētā Gdaņskā, tiekoties iesaistītajiem partneriem. “Šis ir pilotprojekts lielākajam Baltijas jūras reģiona sadarbības tīklam, kas veicinātu kultūras un vides zinātnes sadarbību. Projekta partneriem šis ir zināms eksperiments, taču tā uzsākšanai ir piesaistīti dažādi eksperti, piemēram, no Bergenas Universitātes Norvēģijā. Arī mums jau ir līdzīga pieredze – Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijas mākslinieki un jauno mediju mākslas studenti ir eksperimentējuši ar nākotnes agrokultūras veidiem un nākotnes pārtikas vīzijām,” uzsver A. Egliņš-Eglītis.

Projekta mērķauditorija ir jaunieši, kuri ir nākotnes lēmumu pieņēmēji un kuriem nākotnē būs vajadzīgs vairāk zinātnisko prasmju, kā arī sajūta un spēja izprast pasaules ekoloģijas problēmas un cilvēku attiecības ar dabu. “ART/MOSPHERE Baltic” paredz izmantot dažādas mākslinieciskas metodes, lai skaidrotu vides un ekoloģijas izmaiņas. Liepājnieki eksperimentālajās darbnīcās risināja jūras krasta erozijas jautājumu un pēc tam veidoja īsfilmas par šo nākotnes izaicinājumu. Grupa, kurā darbojās piecpadsmit jaunieši, kuriem vēl nav deviņpadsmit gadu, apmeklēja Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un devās uz Bernātu pludmali, kā arī apguva pamata prasmes video veidošanā, lai varētu uzņemt īsfilmas.

A. Egliņš-Eglītis stāsta, ka tapuši četri videoklipi par jūras krasta eroziju, kas tiks prezentēti projekta partneriem decembrī Gēteborgā. “Mēs izvēlējāmies video formātu, bet partneri strādā ar citām mākslas formām – top instalācijas, izrādes, performances, kas aicina sabiedrību domāt par vides ilgtspēju,” viņš saka. Projekts parādījis, ka starpdisciplināra pieeja vides problēmām ir jauna darba forma arī zinātniekiem, viņi tāpat bijuši spiesti aizdomāties par pieeju, kā uzrunāt sabiedrību par šiem jautājumiem. Sākums nemaz neesot bijis tik viegls, tomēr Atis norāda, ka praktiskā darbošanās jauniešiem gājusi pie sirds un tādējādi, dodoties uz vietām, kur jūras krasta erozija novērojama, viņi vairāk aizdomājušies par vides jautājumiem un reālo situāciju, arī ietekmi uz ikviena liepājnieka dzīvi. To nevarētu, ja sarunas metode būtu tikai lekcijas un nodarbības.

Projekts tiek īstenots līdz 2016. gada 31. decembrim, un Liepājas Kultūras pārvaldes finansējums tajā ir 7000 eiro. A. Egliņš-Eglītis cer, ka turpinājums šim pilotprojektam būs jauns, lielāks Baltijas jūras valstīs bāzēto organizāciju sadarbības projekts, ja tikpat labi kā liepājniekiem būs veicies arī partneriem.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/95/2016