“Jā, trauku mazgāšanu viņa joprojām man uztic nelabprāt,” sacīja simtgadnieces Elfrīdas Jansones dēls Vaids Jansons. Pati gaviļniece mūs sagaidīja moža un labā noskaņojumā. Savu 100. dzimšanas dienu Elfrīdas kundze svinēja vakar, 16. septembrī.

Viņa stāstīja, ka savas 89. dzimšanas dienas priekšvakarā domājusi, ka diezin vai apaļos deviņdesmit gadus sagaidīšot, bet, kad pērn pienākusi 99. dzimšanas diena, tad gan Dieviņam lūgusi, lai tas ļauj vēl līdz simtam nodzīvot. “Viss jau būtu labi,” viņa sacīja, “ja es varētu vairāk kustēt, kaut ko mājās vēl padarīt. Kauliņi sāp, acis ar’ vairs tik gaiši kā agrāk nerāda. Nu vairs nevaru avīzes lasīt. Klausos televizoru, radio. Manas mīļās draudzenes nomirušas. Dzīvojam divatā ar dēlu un kaķenīti, kuru sauc Sunītis. Kad viņa vēl bija maza, visu laiku tecēja man pakaļ kā sunītis. Tā nu iedevām šo vārdu!” Kaķene Elfrīdas kundzei esot kā dakteris. Guļ klēpī, uz kājām un sāpošajām vietām, un tiešām sāpes mazinās.

“Vēl pirms gadiem sešiem mammai bija autobusa mēnešbiļete un viņa vai katru dienu brauca uz tirgu pēc produktiem,” stāstīja V. Jansons. “Viņa kā sestais, jaunākais bērns piedzima Igaunijā, kur vecāki bija nokļuvuši bēgļu gaitās.” Elfrīdas tētis nodzīvojis līdz 92 gadiem, mamma – līdz 95. Vecākie brāļi un māsas visi pārkāpa 80 gadu slieksni. “Dzimtā mums stipri gēni!” smaidot piebilda V. Jansons. Viņš pats ilgus gadus strādājis uzņēmumā “Liepājas metalurgs” un Zemessardzē. Mamma arī garus gadus nostrādāja metalurģijas rūpnīcā gan kā dežurante, gan martena ceha medpunktā kā sanitāre. No darba aizgājusi tikai 82 gadu vecumā!

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Neskatoties uz cienījamo vecumu, vēl joprojām simtgadniece kopā ar dēlu izejot no dzīvokļa, lai dotos pastaigā.