Atsaucoties uz publicēto materiālu ar nosaukumu “Nesmukums tirgū”, redakcijā ieradās rakstā pieminētās būves īpašniece Lilita Romaņenko, lai paskaidrotu situāciju. Iepriekš “Vērīgajai acij” neizdevās saimnieci tirgū sastapt, arī telefonu grāmatā atrastais numurs neatbildēja.

L. Romaņenko atzina, ka ar bleķi un šīfera gabaliem apsistā būve tiešām varētu izskatīties labāk, taču norādīja uz objektīviem iemesliem, kāpēc viņai nav iespējams veikt celtnes remontu.

“Šo kiosku iegādājos no pašvaldības pirms daudziem gadiem, toreiz tā bija daudz briesmīgākā stāvoklī. Sakārtoju, cik varēju, te ierīkoja ģērbtuvīti, tualeti. Man trīs meitas dzīvo laukos, un es tirgū pārdodu nedaudz no tā, kas izaudzēts: dārzeņus, augļus. Kiosku izmantoju arī par noliktavu kastēm un inventāram. Bet tagad būve man kļuvusi par nastu,” stāsta “Romaņenko individuālā uzņēmuma” īpašniece. “Būtu vajadzīgs remonts, bet nav vairs spēka un tādu līdzekļu. Zeme zem kioska joprojām ir pašvaldības, un zemes nomas līgums man ir tikai līdz 2014. gadam. Es nekad neesmu palikusi parādā nomas maksu. Taču pašvaldība droši vien līgumu nepagarinās, un es arī vairs negribu. Man pietiek, gadi arī man daudz – 70, nav vairs vērts plēsties,” slaukot asaras, nopūšas Romaņenko kundze. Viņa paredz, ka tad, kad līgums būs beidzies, viņai vajadzēs šo būvi vienkārši nojaukt, kas tāpat prasīs līdzekļus.

“Kurzemes Vārds”