Aģentūrā “Liepājas sabiedriskais transports” (LST) norāda – izmainīts ir tas, kas bija neefektīvs. “Emocijām jānoplok, un tad paskatīsies, vai ir reāla problēma,” saka LST direktora vietnieks Toms Malkevičs.

Nolēmuši, kā mums ir ērtāk

Iesniegums 15. oktobrī nodots izskatīšanai LST, kam jāsniedz pārskats domes deputātiem un sabiedrībai trīs mēnešu laikā.

“Pašreiz satiksme ir galīgi, galīgi sabojāta,”

“Kurzemes Vārdam” saka R. Petrovics.

“Autobusi kursē, kā grib, šoferi neievēro laikus, aizbrauc agrāk,” viņš stāsta.

Vislielākais mīnuss, viņaprāt, ir Raiņa ielas dzelzceļa pārbrauktuve. 14. oktobrī no Karostas līdz tai autobuss esot braucis 38 minūtes.

“Par kādu pārsēšanos, par kādām 40 minūšu biļetēm var būt runa?!”

viņš uzsver un atgādina, ka, apstiprinot laika biļeti, vairāki domes deputāti piedāvāja 50 minūtes vai stundu, bet tas tika noraidīts.

Iniciatīvas autors pauž, ka autobusu kursēšanas grafiki ir salikti “uz papīra”. “Reāli neviens no LST tos nepārbauda,” viņš uzskata.

Ja reisi kavējas, cilvēki pārsēžoties maksā par biļeti dubultā. “Acīmredzot uz šī pamata ir izmaiņas!” viņš pieļauj.

Tomēr vislielākās grūtības radītas Ezerkrastam, kur Dzērves ielai praktiski atstāti divi maršruti, Nr. 3 un 9, kuri no rītiem esot pārpildīti, atzīmē R. Petrovics.

Sestā maršruta pagarināšanu no Klaipēdas ielas līdz Centrālkapiem iniciatīvas autors dēvē par muļķībām.

“Līdz galapunktam paliek tikai divas pieturas!” viņš uzsver.

“Tā ir speciāla ieriebšana cilvēkiem. Nekur, nevienā pilsētā nav šāda satiksme!

“Rīgas satiksmei” ir tik daudz transportu, un tie ir iedzīvotājiem.”

R. Petrovics atzīst, ka no sabiedriskā transporta pārmaiņām Liepājā neredz nekādus ieguvumus cilvēkiem.

Agnese Kuplēna dzīvo Ezerkrastā, viņas māmiņa, kurai sieviete ir asistente, – Zaļajā birzī. Viņa bieži turp dodas un saprotot, ka sabiedrisko transportu nepielāgo viena cilvēka vajadzībām.

“Taču Zaļajā birzī atrodas arī slimnīca, kurp cilvēki brauc ne tikai pie saviem tuviniekiem, bet arī uz konsultatīvo poliklīniku pie speciālistiem.

Kā redzu komunikācijā ar cilvēkiem un arī soctīklos, ne man, ne kādam citam tas ir saprotams,”

Agnese raksturo autobusu maršrutu saīsināšanu.

Viņa ar pārsēšanos zaudējot savu laiku, taču netrūkst cilvēku, kuriem tas piedevām ir fiziski apgrūtinoši. A. Kuplēnai būtu bail sākumskolēnu laist vienu, ja jāpārlec no viena transporta citā, īpaši ziemā.

Viņa neesot sapratusi, kāds ir labums no maršruta saīsināšanas un kā tas ieekonomē līdzekļus, ja noņemtas vien trīs pieturas, bet autobuss šā vai tā brauc tālāk tukšs, lai apgrieztos.

“Domei ir slikta komunikācija ar sabiedrību.

Sarunas caur soctīkliem un medijiem ir bijušas arogantas, sak, cilvēkiem jau nekad nav labi, gan pieradīs pie jaunā.

Nav izskaidrojuma. Lēmumu ir pieņēmuši cilvēki, kas ar sabiedrisko transportu nepārvietojas. Viņi ir nolēmuši, kā mums ir ērtāk,” uzskata A. Kuplēna.

Viņasprāt, ja iedzīvotāji saka, ka ir neērtāk un sliktāk, lēmumu pieņēmējiem vienkārši vajadzētu atzīt un labot savu kļūdu.

Ir emocijas, nav priekšlikumu

Par sabiedrisko transportu Liepājas mobilajā lietotnē katru dienu iebirst sūdzības.

Pēc izmaiņu ieviešanas vasarā LST cītīgi atbildēja uz visiem komentāriem sociālajos medijos, tomēr tagad pārstājuši tik sīki sekot visam līdzi, un T. Malkevičs redzot, ka LST jautājumi vairs nav topā.

Arī sūdzības lietotnē viņš raksturo kā pārsvarā emocionālas un anonīmas. Aģentūra ļoti reti saņemot konkrētus priekšlikumus, kas tad vēl būtu jāuzlabo.

“Mums zvana un jautā par to, kā aktivizēt biļetes pirmklasniekiem.

Par maršrutiem no septembra vidus sūdzību īsti vairs nav.”

Tomēr ir konkrēti ziņojumi par to, ka autobuss aizbrauc pirms sarakstā noteiktā laika. “Tā nevajadzētu notikt,” piekrīt T. Malkevičs.

“Tas tiek stingri kontrolēts, mums ir GPS dati. Katrs gadījums ir fiksēts, un par to [pārvadātājam] ir konkrētas soda sankcijas. Tādu nav daudz, bet nevar izslēgt. Transportlīdzekļu vadītāji ir cilvēki, viņi var sajaukt.”

Tā kā tie ir daži gadījumi mēnesī, direktora vietnieks nevarot teikt, ka tie ietekmē visu sistēmu kopumā, tomēr atzīst, ka tā ir liela problēma tam cilvēkam, kurš trāpa uz pāragri aizbraukušu reisu.

Ja autobusi kavē, sanāk, ka nav jēgas plānot pārsēšanos. “Mums nav tādu datu un informācijas, ka sistemātiski būtu pārsēšanās problēmas. Mēdz būt gadījumi,” saka T. Malkevičs. Piemēram, Brīvības ielas asfaltēšanas laikā iesprūda tur kursējošie autobusi.

Viņš atzīst, ka plānošanā reizēm bijuši pārlieku optimistiski un salikuši īsus sprīžus starp diviem transportlīdzekļiem, kas nozīmē, ka pirmajam nokavējot, rodas problēma. Ieliks lielākas atstarpes, taču par to cilvēki var nebūt priecīgāki, ka jāpagaida.

“Tie ir svaru kausi. Perfekts, bet riskants, vai drošāks, taču mazliet ilgāks,”

viņš saka.

LST esot pieskaņojis autobusu reisus visu skolu pirmo un arī otro stundu laikiem. Pēc iedzīvotāju sapulcē saņemtajiem priekšlikumiem veiktas izmaiņas, pielāgojot autobusus Nr. 4 un 9.

Jaunais skolēnu reiss Nr. 3S ir ļoti pieprasīts un pierāda, ka tā plānojums ir veiksmīgs, to apliecina vidēji 60 pasažieri reisā, pastāsta T. Malkevičs.

Pēc sarunām ar Karostas mūzikas skolu palaida reisu Nr. 10S, jo bija konkrēta problēma – bērni pie O. Kalpaka vidusskolas netika iekšā mazas ietilpības autobusos.

Maršrutā Nr. 6 ir divas trīs tādas pieturas, kuras nedublē neviens cits maršruts, tāpēc reisi ir pielāgoti stundu sākumam Centra sākumskolā un Valsts ģimnāzijā. Grafikā atlikti atpakaļ Nr. 6A reisi, lai bērni varētu braukt mājās.

“Nekas jau nav beidzies, kaut kādas mazas nianses vēl ir pielāgojamas,”

viņš uzsver.

Pēc T. Malkeviča teiktā, uzlabojusies reisu izpilde ar mazas ietilpības autobusiem. Viņš atzīst, ka vienam autobusam bija tehniskas problēmas, tāpēc nevarēja atvērt durvis, bet ķibele ir atrisināta.

Tas gan secināts, ka vairākās pieturvietās asfaltā izveidojušās rises nosēdina autobusu zemāk par peronu. Šīs vietas piefiksētas, kaut kas jau salabots, to visu sakārtos.

Mikriņš Nr. 22 paliek vienīgais Brīvības ielā, pie LOC, kad vakaros vairs nekursē ne 4., ne 9. maršruts. Vai pasažierim ir garantija, ka tas neatbrauks jau pilns? T. Malkevičs apgalvo, ka šo maršrutu LST uzrauga un seko datiem.

“Ja iezīmēsies, ka autobusi vakaros ir pilni, noteikti veiks izmaiņas,”

viņš saka.

Vakarā lielie autobusi vairs neesot vajadzīgi, mazie ir plānoti kā pietiekami pasažieru plūsmai.

LST nevarēja pieļaut, ka mazajā autobusā uz Dienvidu kapiem cilvēki netiek iekšā, dati apliecināja, ka tā ir. “Tagad ir drošs variants uz kapiem, viss, ko cilvēki gribēja, caur Pētertirgu, caur Dzērves ielu,” uzsver T. Malkevičs.

Tas ir autobuss Nr. 8A “Dienvidu kapi – Šķēde”.

Kurš samaksās?

Ieviešot izmaiņas, ļoti liels fokuss komunikācijā bijis uz pārsēšanos. “Aizgāja tā, ka nu mēs visiem liekam pārsēsties,” stāsta T. Malkevičs. Tomēr dati rāda pretējo.

“Pārsēšanās ir notikusi visu laiku.

Tāpēc jau cilvēki pērk abonementa biļetes, ka ir sarēķinājuši – izdevīgāk braukt ar vairākiem.”

Viņš min piemēru, ka cilvēkam labāk, ja ar pārsēšanos var sešas reizes stundā braukt no Karostas uz slimnīcu, nekā tad, ja tiešais autobuss kursē pēc vairākām stundām.

“Maršrutu tīkla izmaiņas nav veicinājušas un pieprasījušas lielāku pārsēšanos nekā iepriekš. Aprīlī 7,87% braucienu veikti ar pārsēšanos, septembrī – 8,56.”

Varbūt nepārsēžas tāpēc, ka atmeta ar roku neērtībām un brauc ar automašīnu? Samazinot maršrutu tīklu, tas bija risks, ka paliks mazāk pasažieru, piekrīt direktora vietnieks.

Tomēr tā nav noticis, skaits ir pieaudzis un nebūt ne uz tā rēķina, ka biļeti reģistrē divreiz.

“No 27 tūkstošiem braucienu dienā tikai 200 vairāk nekā iepriekš veikti pārsēžoties, tas ir labs rādītājs, kas rada gandarījumu,”

viņš skaidro.

Arvien pieaug tramvaja izmantošana, ko LST vērtē atzinīgi, jo tas ir sabiedriskā transporta mugurkauls.

Precīzu pasažieru skaitu var iegūt tikai no 2025. gada, kad ieviesa elektronisko biļeti, un noskaidrots, ka ar tramvaju brauca 29 procenti sabiedriskā transporta lietotāju. Septembrī tramvajā reģistrēts 230 561 brauciens jeb 33% no kopējā skaita.

T. Malkevičs piemin augusta tikšanos ar iedzīvotājiem, kurā daži cilvēki “mēģināja pierādīt, ka tramvajs nav uzticams”.

Dati rāda ko citu – ir mēneši, kad tramvaja reisu izpilde ir simt procenti. Neizpilde notiek avāriju dēļ, reizēm tramvajs nemaz nav iesaistīts. Taču – ja notiek negadījums uz Zirņu ielas, arī autobusu satiksme apstājas, atzīmē direktora vietnieks.

Tramvaja reisu izpilde vidēji gadā ir 99,86 procenti.

“Jebko var atdot atpakaļ,” par iedzīvotāju pieprasījumu saka T. Malkevičs.

“Taču ir jāsaprot, ka visur transports kļūst dārgāks.”

Pakalpojuma pasūtītājs redz degvielas izmaksu kāpumu un desmitiem tūkstošu eiro piemaksas pārvadātājam, kā prasa līgums, bet pasažieris to nejūt biļešu cenā, tās pieaugumu uzņemas pašvaldība.

Arī pēc cenas noapaļošanas, ieviešot laika biļeti, pašvaldība joprojām apmaksā ap trešdaļu brauciena patieso izmaksu, viņš uzsver.

“Ir jāskatās efektivitāte – vai ir nepieciešams pārvadāt tukšu gaisu, vai jābrauc šoferim un diviem cilvēkiem?”

jautā T. Malkevičs.

Tieši tāpēc pārskatīts 6. maršruts, kas M. Ķempes ielā zaudējis pasažierus jau kopš tramvaja līnijas izbūves.

“Atmetam emocionālo fonu un skatāmies uz datiem,” aicina LST.

Mainīt kaut ko var, bet tas ir jautājums par naudu. “Tie ir vairāki simti tūkstoši eiro gadā, tuvāk septiņciparu skaitlim, kas kādam būs jāsamaksā, atliekot vietā maršrutus,” pauž T. Malkevičs.

Aprēķinus iesniegs deputātiem, kuriem tad būs jālemj, vai pašvaldība var šos izdevumus atļauties.

Lai pārsēšanās būtu ērta, jāattīsta infrastruktūra

Artūrs Caune, sabiedriskā transporta plānošanas eksperts

Liepājas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā veiktās izmaiņas vērtēju pozitīvi. To rezultātā LST panāk, ka ar mazāk autobusu kilometriem tiek nodrošināta biežāka autobusu kustība.

Dažādu maršrutu autobusi mazāk brauc paralēli, tie ir vienmērīgāk piepildīti.

Kopumā tas ir labs risinājums, kas atbilst gan iedzīvotāju interesēm, jo biežāk var nokļūt galamērķī, gan arī, no pašvaldības maciņa viedokļa raugoties, tas ir efektīvāks risinājums.

Mēs Latvijā daudzviet esam pieraduši braukt no punkta uz punktu, bet modernās sabiedriskā transporta sistēmās tā vairs nav.

Ir galvenie maršruti un tad ir papildinošie vai pievedošie maršruti jeb, kā loģistikas teorijā saka, – rumbas un spieķu princips, kad plūsmas koncentrē un pēc tam atkal sadala.

Varu piekrist, ka pašlaik iedzīvotājiem visur nav ērti, taču mobilitātes plānā ir paredzēta pārsēšanās punktu izveide, lai pārsēšanās dažu minūšu laikā notiktu uz tās pašas platformas.

Ne vienmēr to var ideāli atrisināt, kombinējot tramvaju ar autobusu, lai gan labs piemērs Liepājā jau ir, gan tikai vienā virzienā – koncertzāles pietura virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem.

Tas Liepājai ir raksturīgi, ka autobuss un tramvajs dzīvo katrs savu dzīvi,

bet ir pienācis laiks pāriet pie tā, ka šīs sabiedriskā transporta daļas ir vienotākas.

Uzlabojumus maršrutu tīklā var veikt katru gadu, bet paralēli ir jāattīsta infrastruktūra, lai pārsēšanos padarītu ērtu.

Šā brīža izmaiņas nav tādas, kas pārsēšanos veicina un padara nepieciešamu lielai sabiedrības daļai. Lielākā problēma drīzāk ir – kur var ērti pārsēsties, braucot virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.

Ne iedzīvotāju, ne pašvaldības maciņš nav bezgalīgs.

Varam ierīkot maršrutu tīklu bez pārsēšanās, bet tas būs pietiekami dārgs, droši vien būs jāpaaugstina biļešu cenas.

Manuprāt, labāk ir pieejama maksa un iespējas vairākas reizes stundā ar vienu pārsēšanos nokļūt galamērķī, nevis tā, kā agrāk, kad vairākos maršrutos autobuss bija dažas reizes dienā un cilvēks bija atkarīgs no kustības saraksta.

Pilsēta par tiem pašiem līdzekļiem šādi var nodrošināt lielāku savienojumu skaitu.

Uzziņai

Pasažieru pārsēšanās

– Iepriekšējā maršrutu tīkla darbības periodā – vidēji 7,91% no visām biļešu reģistrācijām, bet septembrī – 8,56%, pieaugums ir 0,65 procentpunkti jeb mazāk nekā viena papildu pārsēšanās uz 100 biļešu reģistrācijām.

– Visvairāk pārsēšanās reģistrētas abos virzienos starp 3. autobusa maršrutu un tramvaju – 8523.

– Seko pārsēšanās starp 3. un 6. autobusa maršrutu – 7420, starp 6. autobusa maršrutu un tramvaju – 6508.

– Nozīmīgi savienojumu punkti ir pieturas “Koncertzāle”, “Pētertirgus”, “Klaipēdas iela”, “Ventas iela” un “Pagrieziens uz Grīzupes ielu”.

Avots: LST

Es domāju tā: Kura autobusu maršruta pietrūkst?

Sintija, dzīvo Karostā:

– Man ir divi bērni, kas mācās Draudzīgā aicinājuma vidusskolā. Tagad mums ļoti pietrūkst grafika, kas bija 4. maršrutam, pamainījās maršruta laiki.

Esam atraduši alternatīvu – braucam agrāk vai vairāk pastaigājam ar kājām. Bet, jā, 4. maršruta iepriekšējo braukšanas laiku ļoti pietrūkst.

Dažreiz ir vajadzība aizbraukt arī līdz Dienvidu kapiem. Kādreiz no 6. autobusa izkāpu M. Ķempes ielas galā un pārējo gabaliņu gāju ar kājām. Tagad galamērķī nonākt ir sarežģītāk.

Katrīna Solovjova, liepājniece:

– Man pašai nekas nav pamainījies, bet esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem tagad jāpārsēžas, jo 6. autobuss vairs neiet tur, kur agrāk.

Es pati dzīvoju centrā un braucu uz “Laumas” rajonu. Ja neizmantoju mašīnu, tad izvēlos autobusus, bet man jau der vairāki un tur nekas nav mainījies.

Marika, pārdevēja:

– Lai gan ikdienā izmantoju sabiedrisko transportu, pārmaiņas mani īsti nav skārušas – viss ir tā, kā vajag!

Pārsvarā savām vajadzībām izmantoju tikai 3. maršrutu. Un tas mani aizved uz Ezerkrastu tik tālu, cik man vajag. Uz darbu tieku, kā ierasts, tāpēc nekā nepietrūkst.

Aina Rozentāle, pensionāre:

– Vairāk mani uztrauktu, ja kaut kas būtu mainījies starppilsētu autobusu grafikos, jo braukāju no Priekules uz Liepāju un atpakaļ.

Pašā pilsētā sabiedrisko transportu izmantoju mazāk – vairāk cenšos iet kājām. Tāpēc arī tās pārmaiņas nejūtu un man nekas netraucē.

Vlads, uz Liepāju pārcēlies no Rīgas:

– Pārsvarā no sabiedriskā transporta izmantoju tramvaju, un tur nekas nav mainījies.

Ar autobusu pārvietojos reti, tāpēc autobusu maršrutu izmaiņas mani īsti neskar. Arī neko par to īpaši nezinu, tam nesekoju līdzi.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds”.