Zirņu ielas rekonstrukcija, kas noris jau kopš pavasara, nenoliedzami ir laba ideja, ja runājam par ielas infrastruktūras sakārtošanu, taču dažādos šī projekta ieviešanas posmos kā “adata no maisa” ārā duras visnotaļ ciniskā attieksme pret cilvēkiem, Liepājas iedzīvotājiem, ko pašvaldība definējusi kā vienu no savām bagātībām.

Manas lielākās bažas saistītas ar projekta virsuzdevumu – izbūvējot tranzītielu ar pievadceļu ostai, nodrošināt lielāku kravu apjomu Liepājas ostai. Es joprojām esmu pārliecināts, ka Zirņu-Ganību ielas rekonstrukcija ne tikai neatrisina šo problēmu, bet rada vēl jaunas, ja runājam par drošību pilsētā, pilsētvides uzlabošanu kopumā un citiem aspektiem. Nekur citur pasaulē tranzītsatiksmi nevirza pa pilsētas centru un privātmāju apbūves rajonu kā to darām Liepājā, tāpēc es uzskatu, ka Zirņu ielas izveide par tranzītielu ir kļūda. No pašvaldības neesmu saņēmis atbildi pēc būtības par satiksmes drošības aspektiem, kas saistīti ar bīstamo kravu novirzīšanu uz ostu. Neviens man nevar atbildēt, kāds ir maksimālais iespējamais apdraudējums un man patiešām sāp, ka par šiem jautājumiem nav domāts. Tāpat ne teorētiski ne praktiski nav risinājumu, kas notiks, ja satiksmes plūsma šajās abās tranzītielās palielināsies. Atkal dzirdu atrunas, ka tik traki jau nebūšot, bet te ir ļoti blīva koka apbūve, te dzīvo cilvēki, tāpēc šādi jautājumi bija jāpārdomā savlaicīgi.

Ielu sakārtot noteikti vajadzēja, bet tranzītielu tomēr vajadzēja virzīt gar ezermalu kāds bija viens no projektiem. Joprojām uzskatu, ka tieši šis ir labākais iespējamais risinājums un esmu pārliecināts, ka agri vai vēlu pilsēta atkal pie šīs ieceres nonāks, tikai man bail, ka ierēdņi atzīs savas kļūdas tikai tad, kad Zirņu ielā būs noticis kāds smags negadījums. Un tieši šāda vieglprātīga attieksme pret iedzīvotājiem, kas šeit dzīvo, mani uztrauc visvairāk. Iznāk, ka industrija mums ir svarīgāka par cilvēkiem.

Tāpat projekta īstenošanas gaitā ik uz soļa redzams, ka būvnieks, kas ir ģenerāluzņēmējs pats neesot klāt objektā, atstāj novārtā komunikāciju ar iedzīvotājiem: viņi tikai pēdējā brīdī uzzina, kad tiks slēgta piebraukšana viņu namiem, tiks pārtraukta ūdens padeve, neviens nenodrošina laipas ielas šķērsošanai, nepietiekami domāts par drošību objektā, tāpat kāds pēķšņi izdomā uzkrāsot kaut kādu marķējumu uz mājas, iepriekš nebrīdinot. Ja palūgtu atļauju, es, visticamāk piekristu, vienojoties ar būvnieku, kad krāsojums tiks notīrīts, bet bez atļaujas šādi rīkoties nedrīkst. Atkal izskatās, ka cilvēki tiek uzskatīti par mazvērtīgiem un šāda attieksme patiešām ir kritizējama.

Māris Reinholds,
Zirņu ielas iedzīvotāju biedrība