Intervija ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

– Eksporta apjomi turpina samazināties, apstrādes rūpniecība vāja, Latvija šogad otrajā ceturksnī bijusi starp piecām Eiropas Savienības valstīm, kurās, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, reģistrēts iekšzemes kopprodukta kritums. Cik slikti ir ar mūsu ekonomiku?

– Ļoti slikti nav. Ja skatāmies, piemēram, uz nodarbinātību, tad, ja būtu ļoti slikti, mēs redzētu strauju bezdarba kāpumu.

Šobrīd bezdarbs mums ir vēsturiski viens no zemākajiem.

Līdz ar to šī nudien nav tāda klasiska krīze, kad iedzīvotāji zaudētu darbu un nespētu samaksāt kredītus.

Taču, vai ir labi? – nē! Labi nav, jo mums pietrūkst ekonomikas izaugsmes.

Esam maza uz eksportu vērsta ekonomika, līdz ar to mums ir ļoti svarīgi, kas notiek mūsu eksporta tirgos. Diemžēl daudzos no mūsu būtiskākajiem eksporta tirgiem ekonomika šobrīd ir ļoti vāja.

Ja šī gada otrajā pusē mūsu ekonomika ir plakana, tad Igaunijā joprojām ir kritums.

Zviedrijā, kas arī ir viens no svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, ekonomika pēdējos gadus bijusi ļoti vārga, līdz ar to arī mūs vilkusi uz leju.

To mēs redzam arī tajos Liepājas uzņēmumos, kas ar Zviedriju sadarbojušies būvniecības jomā. Tur situācija nav diez ko iepriecinoša.

Labā ziņa ir, ka inflācijas pūķis, lai gan vēl neesam īsti pārliecināti, ka tas ir miris, ir piespiests pie zemes.

Līdz ar to būsim piesardzīgi, taču Eiropas Centrālās bankas procentu likmes pamazām jau sākušas un, manuprāt, arī turpinās iet uz leju. Tas ir nepieciešams, lai palīdzētu ekonomikai iegūt svaigāku elpu.

Ekonomika nav tikai eksports, līdz ar to es nudien mudinātu gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus domāt tālāk. Uzņēmēju pusē tas nozīmē investīcijas šodien, lai rīt tu esi konkurētspējīgs un vari pelnīt.

Iedzīvotāju pusē es rosinātu domāt gan par savu prasmju uzlabošanu, gan veselību,

jo ja esi slims vai arī tev nav vajadzīgo prasmju, tad darba tirgū būs grūti.

Šis ir laiks investēt, jo nauda kļūst lētāka.

Šis ir jauna biznesa cikla sākums – nenoguļam to! Jā, sākums ir bikls un tāds kā saguris, bet tikai mūsu pašu rokās ir to padarīt arvien jaudīgāku.

Paraugāmies kaut vai uz Lietuvu. Arī tur ekonomikā izaugsme ir diezgan vāja, plusiņi nelieli, bet noskaņojums ir krietni labāks.

Lietuvieši ir ambiciozāki, viņi pērk un investē. Mēs joprojām esam piesardzīgi.

– Sacījāt, ka inflācijas kāpums ļoti sāpīgi koda mūsu maciņos. Cik ātri spēsim no tā atgūties?

– Inflācijas kāpums bija ļoti straujš galvenokārt Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ. Pārtikas un energoresursu cenas pasaulē, īpaši Eiropā, ļoti būtiski pieauga.

Tagad inflācija, kas Latvijā iepriekš pārsniedza pat 20%, nostabilizējusies viena procenta līmenī.

Redzam, ka algu kāpums Latvijas ekonomikā vidēji kopš pagājušā gada vidus ir straujāks nekā inflācija. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju pirktspēja sāk atjaunoties un maciņos naudiņas paliek vairāk, kas ir ļoti labi.

Bet, ja mēs tiešām gribam kļūt pārtikuši un turīgi un Latvijas iedzīvotāju labklājība augtu straujāk,

Uzņēmējiem lietas jādara gudrākas, sarežģītākas un līdz ar to jāinvestē.

Taču bez sava darbinieka uzņēmējs neko nevar izdarīt, tāpēc arī iedzīvotājiem jākļūst ražīgākiem, jāiegulda savās prasmēs un jāmācās jaunas lietas, lai ietu laikam līdzi. Latvijai iespējas augt strauji ir ļoti labas.

Darām divas lietas – uzceļam augstas ambīcijas un cenšamies iekarot pasauli, kā arī uzņemamies atbildību un darām lietas gan katrs pats, gan visi kopā.

Mēs varam labi sadarboties, un potenciāls Latvijas uzņēmējiem tiešām ir ļoti augsts, daudzi no viņiem ir pasaules līmenī. Taču šādus uzņēmums mums vajag vairāk.

– Proti, neesam viensētnieki un nevelkam deķi tikai uz sevi.

– Tieši tā – sadarbojamies! Vienam pašam mūsdienu pasaulē kaut ko sarežģītu, gudru izdomāt un ar to pelnīt ir ļoti grūti, daudzos gadījumos neiespējami. Uzticamies viens otram.

Taču uzticēties nevar, ja tu ilgstoši dzīvo ēnu ekonomikā, kuras pamatā ir kaut ko slēpt.

– Arī valsts budžets nepildās tā, kā gribētos. Vai tas nozīmē, ka mums jārēķinās, ka nodokļu kāpums ir neizbēgams?

– Domāju, šeit ir divas lietas. Pirmais – vienmēr esošos resursus var izmantot gudrāk un efektīvāk. Pirms ceļam nodokļus, apskatāmies, kā mēs tos iekasējam un izmantojam.

Punkts divi: jā, ir virkne lietu, kas prasīs papildu tēriņus no valsts. Viena no visuzskatāmākajām ir drošība. Ģeopolitiskā situācija ir mainījusies, un, paldies dievam, šoreiz esam dzelzs aizkara pareizajā pusē.

Esam daļa no Eiropas, daļa no demokrātiskas pasaules, daļa no pasaules, kur cilvēktiesībām un iedzīvotāju labklājībai ir svarīga loma.

Līdz ar to mums būs jāinvestē drošībā, un tas prasīs papildu resursus.

Šī nauda kaut kur būs jāiegūst. Vislabāk to iegūt caur strauju ekonomikas izaugsmi. Taču atsevišķos gadījumos, iespējams, kaut kur būs nepieciešams palielināt nodokļus.

Igaunija šādu soli ir spērusi, tā būtiski palielina iedzīvotāju ienākuma nodokli un PVN, Latvijai šī diskusija vēl ir priekšā.

Taču es nudien mudinātu, pirms mēs ķeramies pie nodokļu paaugstināšanas, saprast, kādus izdevumus mēs precīzi gribēsim segt, un apskatīties, cik efektīvi iekasējam un izmantojam esošos nodokļus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.