Bija auksts šā gada marta rīts, kad Dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova atnāca uz darbu un pie ieejas durvīm atrada kastīti ar pavisam maziem kaķēniņiem – brālīti un māsiņu. Abiem tagad varētu būt četri vai pieci mēneši.

Tā ir kārtējā reize, kad Anžela noskurinājusies par cilvēku bezatbildību. “Ja mājās ir kaķene un ja to laiž staigāt pa lauku, vai tad cilvēki nezina, ka tai noteikti dzims mazuļi, ja kaķene nav sterilizēta?” viņa jautā. Abi mazuļi patversmē pamazām auga, pieņēmās spēkā. Tagad tie jau izauguši par glītiem pusaugu kaķēniem, kas ļoti grib spēlēties. Māsiņa gan, iznesta laukā un padzirdējusi rejam suņus, tūlīt mūk atpakaļ telpās. Bet visādi citādi, kā stāsta Anžela, tā ir ļoti jautra, mīļa, komunikabla un ātri apgūst dažādas dzīves gudrības. Lai būtu jautrāk, to par savu audžubērnu ir pieņēmis viens no patversmes kaķiem senioriem. “Taču man labāk patiktu, ja abi dzīves gudrības turpinātu mācīties savās īstajās mājās pie saviem jaunajiem saimniekiem,” – tā par brālīti un māsiņu saka Anžela.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto

Kaķu māsiņai suņi gan nepatīk, tāpēc tā nomierinās tikai tad, kad nonāk telpās un drošībā.