Mazais viesulis vārdā Hanni
“Hanni – no turku valodas tulkojot, šis vārds nozīmē laimīgā,” saka Dzīvnieku patversmes vadītāja. Tāds vārds dots nepilnus trīs mēnešus vecam takšu šķirnes jauktenītim, kas kā viesulis iebrāžas istabā, tūlīt jau ir uz dīvāna, tad uz galda un tad jau klēpī. Bet tūlīt atkal jau prom. Īsts viesulis!
Kad Hanni piedzima, šķita, ka nekādu problēmu nebūs. Visam kucēnu metienam saimniece jau bija atradusi saimniekus. Arī Hanni. Taču pēc pavisam neilga laika cilvēki, kas paņēma Hanni, atdeva to atpakaļ. “Man šķiet, ka tās skaļās balss dēļ!” dēļ smejas veterinārārste Sarma Korkliša. Balss mazajam kucēnam patiešām ir varena. Bet tas tikai tad, ja to ilgstoši atstāj vienu. Ja Hanni ir sabiedrībā, tā pati kļūst par tās dvēseli un ar viņu nevar nepaspēlēties – kucēns uz jautrībām un dauzīšanos pratīs izaicināt pat vismierīgāko cilvēku. Paņemta rokās, tā mirklīti pieglaužas, bet tad jau atkal ir jāskrien un jārīkojas.
“Ar to ir jārēķinās, ka mierīga dzīve ar tādu dzīvsudraba gabaliņu nebūs,” saka patversmes vadītāja Anžela Dolmatova. “Toties jautra gan!” Pēc pāris nedēļām mazā jautrīte varēs doties pie saviem jaunajiem saimniekiem, un Anžela tic, ka ilgi tie nebūs jāgaida, jo, viņasprāt, tā ir īsta laime iegūt sev tik dzīvespriecīgu sunīti.
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”
Egona Zīverta foto
Hanni rāmums, paņemtai rokās, ir pavisam mānīgs. Rau, skatiens jau šaudās uz visām pusēm!