Lauku skolās izretoties vieglāk

“Valdība varēja lemt par attālinātām mācībām, nevis novelt visu uz pašvaldību un direktoru pleciem,” jaunos noteikumus komentē Grobiņas novada Zentas Mauriņas vidusskolas direktore Laila Urbāne. Tagad sanākot, ka valdība nespēj izšķirties un pieņemt lēmumu, bet atstāj pašvaldību ziņā, lai tās visu izdara. Tomēr Grobiņā situācija apzināta un esot iespējams pārkārtoties tā, lai nodrošinātu 1.–6. klašu skolēniem mācības klātienē. Grobiņā skolēnu skaits klasēs nav liels – 20 un pat mazāk bērnu. “Jau iepriekš pašvaldība mums atļāva atvērt mazākas klases, jo uzskatījām, ka ar valsts noteiktajiem 30 skolēniem pedagogs nevar produktīvi strādāt,” norāda direktore. Mācību programmu īstenošanas vietās Bārtā un Kapsēdē jau pašlaik viss atbilst jaunajiem normatīviem.

Priekules novada skolās ir klases, kurām būs jāpārceļas uz plašākām telpām, taču to visu var atrisināt, pastāsta novada izglītības jomas vadītāja Agrita Purviņa.

“7.–12. klašu skolēni skolā nemācās. Ja brīvās klases atbilst pēc kvadratūras, uz tām var pārcelties audzēkņi no mazā gala,” viņa saka. Skolu direktori šo jautājumu atrisinās. Visšaurākās telpas ir Kronvalda Ata Krotes pamatskolā, jo pati ēka ir maza. “Šodien bērni matemātikas stundā jau izrēķināja, cik liela ir viņu klase un vai der,” atklāj A. Purviņa. “Vislielākā ir 1. klase ar 14 bērniem, kuriem tik lielas klases telpas nav, taču skolas zāle ir pietiekami omulīga.” Tāpēc Priekules novadā nevienā skolā audzēkņi nebūs jāsūta mācīties mājās.

Vaiņodes vidusskolas administrācija izskatīja skolas plānu un secināja, ka spēj organizēt mācības atbilstoši jaunajām prasībām, pastāsta direktors Zigmunds Mickus.

“1.–6. klašu grupā mums ir septiņas klases. Lielākais piepildījums ir 4. klasē, kur mācās 24 skolēni. Mācības var organizēt deju zālē, kā arī, veicot remontu, mēs apvienojām klašu telpas, tās ir gana lielas,” saka direktors.

Arī Pāvilostas pamatskolā visas klases, kas pašlaik mācās klātienē, varēs darbu turpināt, stāsta direktore Marita Rolmane.

“Kvadratūra atļauj, mums ir mazskaitlīga skola. Iespējams, vajadzēs nelielus pārkārtojumus,” viņa saka. “Nelielais klašu piepildījums šajā gadījumā ir pat pozitīva iezīme.”

Pārmērīs, pārbīdīs, sadalīs

“Par Rucavas pamatskolu esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka tur varēs izpildīt prasību par trīs kvadrātmetriem. Par Sikšņu pamatskolu tāpat ir pārliecība, ka ar noteiktās platības nodrošināšanu viss būs kārtībā. Skolās skolēnu skaits ir neliels, klātienē mācās 1.–6. klašu audzēkņi. Mūsu skolās klasē vidēji ir desmit bērni, klases telpa ir 40 kvadrātmetri, sanāk pat lielāka platība uz vienu bērnu. Es domāju, ka vispār laukos šī prasība nebūs problēma, mazās skolas savā ziņā pat ir ieguvējas. Nespēju iedomāties, kā šo visu risinās Liepājā, kur klasē ir 30 skolēni,” situāciju novada skolās raksturo Rucavas pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams.

Aizputes novada izglītības jomas vadītāja Elita Malovka apstiprina, ka prasības pagastu izglītības iestādēs, Dzērves, Aizputes pagasta, Kalvenes un Kazdangas pamatskolā, pie esošā skolēnu skaita, kas mācās klātienē, var nodrošināt. Arī Aizputes vidusskolai telpas atļauj pildīt tikko kā izvirzītās jaunās prasības.

“Pielāgos telpas, pārmērīs kvadratūru un pārvietos klases. Vienas klases skolēni vienā pamatskolā un vidusskolā būs jādala divās grupās,” viņa uzskaita veicamos darbus. “Jebkurā gadījumā darīsim tā, lai mācības saglabātu klātienē,” viņa uzsver.

“Pašlaik mēs visu precizējam, strādājam pie jauno prasību nolikumiem, un izskatās, ka Nīcas vidusskola visas prasības var izpildīt,” atzīst Nīcas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Inguna Lībeka. “Paliksim pie klātienes mācībām. Mums skolā ir arī lielākas telpas, mēģināsim šonedēļ kopā ar skolas administrāciju tikt par visu skaidrībā.”

Vēl meklēs risinājumu

Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs norāda, ka informācija par valdībā nolemto parādījusies tikai otrdienas vakarā, tāpēc vakar vēl nekādi lēmumi netika pieņemti. “Noteikumi stājas spēkā 30. novembrī, līdz ar to detalizēts izvērtējums vēl nav veikts,” viņš piebilst. “Izskatīsim šo jautājumu līdz nedēļas beigām.”

“Ir saņemta informācija par katras skolas potenciāliem risinājumiem,” savukārt norāda Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere, skaidrojot, ka vēl turpinās diskusijas. Viņai nav radusies pārliecība par visu Liepājas vispārizglītojošo skolu piedāvātajām iespējām pielāgoties jaunajai situācijai, tāpēc gala lēmumu Liepājā, visticamāk, pieņems šodien, pēc tikšanās ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Vilnīti.

Izglītības iestāžu direktori pārvaldei ir piedāvājuši dažādus risinājumus – gan visiem pāriet uz attālināto mācīšanos, gan sadalīt bērnus maiņās, vienu nedēļu mācoties klātienē, otru – attālināti, gan izvietojot audzēkņus lielākās auditorijās.

“Vienīgā skola, kas var izvietot mazos atbilstošās telpās, ir Liedaga vidusskola, kur audzēkņu skaits tieši mazajās klasēs nav tik liels un, ņemot vērā to, ka lielie skolēni mācās attālināti, telpu izvietojums atbilst jaunajiem noteikumiem,” paskaidro K. Niedre-Lathere.

Ir skolas, kuras piedāvā veidot daļēji attālinātu mācību grafiku.

“Piemēram, vienu klasi sadala divās daļās. Vienu nedēļu viena skolēnu grupa mācās attālināti, citu nedēļu – otra. Tas daļēji ir risinājums, taču ir svarīgi saprast, vai pedagogi spēs nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu šādā divu maiņu režīmā.” Vēl viens no risinājumiem, ko apspriež liepājnieki, ir klātienē nodrošināt tikai tā saucamos obligātos mācību priekšmetus, bet tādi priekšmeti kā zīmēšana, mūzika, sports un mājturība notiktu attālināti, uzdodot bērnam pildīt patstāvīgos darbus.