Pirmdiena, 6. aprīlis Filips, Vīlips, Zinta, Dzinta

Mazākumtautību grupiņās bērnudārzos valodu palīdz apgūt auklītes

Mazākumtautību grupiņās bērnudārzos valodu palīdz apgūt auklītes
Foto: Ģirts Gertsons
23.09.2019 07:15

"Kurzemes Vārds"

Ar likumu noteikts, ka no 2021.gada 1.septembra visās izglītības iestādēs tiek īstenota pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, kas nozīmē, ka ikvienam piecgadīgajam pēc diviem gadiem būtu jābūt gatavam sākt mācīties latviski, taču šobrīd 40 grupiņas Liepājas pirmsskolas izglītības iestādēs ir atvērtas tieši mazākumtautību bērniem un saziņa tajās galvenokārt notiek krievu valodā, tāpēc “Kurzemes Vārds” nolēma noskaidrot, cik gatavi mācīties latviešu skolās būs šie bērni.

Kā informē Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde, aptuveni ceturtā daļa no visām pirmsskolas izglītības audzēkņu grupiņām Liepājā ir tā sauktās “krievu grupas”, taču tajās jau vairāku gadu garumā tiek domāts par latviešu valodas lietojumu mācību procesā, apgalvo Izglītības pārvaldes PII speciāliste Inga Kārkliņa. Viņa stāsta, ka tiek mācīta latviešu valoda pirmsskolas pedagogiem, tāpat liela loma ir latviešu valodas skolotāju iesaistei mācībās. “Bērnudārzos jau no šī gada septembra audzēkņiem no piecu gadu vecuma tiek uzsākta jauna izglītības vadlīniju ieviešana, kas nodrošinās latviešu valodas prasmi bērniem, lai, beidzot pirmsskolas izglītības iestādi, skolēns būtu gatavs mācību apguvei valsts valodā,” norāda I. Kārkliņa.

“Esmu ļoti apmierināta gan ar bērnudārzu, gan to, ka mācības notiek valsts valodā. Ivans katru dienu iemācās jaunus vārdus, esmu pārliecināta, ka viņam nebūs problēmu skolā ar mācībām latviešu valodā. Viņš pats jau veido teikumus latviski. Mēs ar vīru esam ļoti gandarīti. Vecākā meita Sofija ir beigusi latviešu bērnudārzu, Ivanu arī gribējām sūtīt latviešu bērnudārzā, bet rinda bija gara,” stāsta piecgadīgā Ivana, bērnudārza “Gailītis” audzēkņa, mamma Olga. Divu bērnu māmiņa pauž pārliecību, ka latviešu valoda ir jāprot. “Katra valoda bagātina cilvēkus, turklāt mēs dzīvojam šeit, Latvijā. Domāju, ka uz valsts valodu izglītības jomā bija jāpāriet daudz ātrāk, tagad būtu bijis lielāks progress, bet – kā ir, tā ir. Cenšamies, mācāmies un atbalstām bērnus valodas apguvē,” saka Olga.

Bērnudārza “Gailītis” metodiķe Anita Bībere-Mihailova ir pārliecināta: “Ja ģimenes ir nolēmušas palikt uz dzīvi Latvijā, agrāk vai vēlāk vecāki sapratīs, ka citu variantu nav – valsts valoda ir jāapgūst. Un vislabāk to ir mācīt bērnam jau no mazotnes.”

Tikmēr pirmsskolas izglītības iestādes “Delfīns” vadītāja Nora Strode saka: “Apgūt valodu – tā ir ļoti komplicēta prasme. Viens pedagogs strādā ar aptuveni 20 mazākumtautību bērniem, kuriem ir jāiemāca latviešu valoda un vēl jāsagatavo skolai. Ņemot vērā, ka katra bērna uztveres līmenis atšķiras, katram ir sava attīstības stadija, kā arī katram ir atšķirīga situācija ģimenē, es teiktu, ka šis uzdevums nav pilnībā izpildāms, mums elementāri pietrūkst darbaspēka.” N. Strode atzīst, ka pilnīga pāreja uz latviešu valodu mazākumtautību bērnam ir emocionāls lūzums. Ja bērns savā valodā nav apguvis pamatlietas, tad viņam noteikti būs grūti izteikties arī latviešu valodā, pedagoģe norāda.

Savukārt I. Kārkliņa neslēpj, ka pēc pakāpeniskās pārejas uz latviešu valodu uzsākšanas bijuši arī tādi pirmsskolas pedagogi, kuri darbu bērnudārzā pametuši, jo apzinājušies, ka nespēs vai nevēlēsies īstenot šīs pārmaiņas. “Vēl daļa cīnās un cenšas uzlabot savas valsts valodas prasmes ciešā metodiķu un vadītāju pārraudzībā,” norāda speciāliste.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23. septembra numurā.

#kvards-20190923-04#

Foto galerija

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli