Tikko mūspusē – Vaiņodes novada Embūtes pagastā – piedalījies Nacionālo bruņoto spēku munīcijas noliktavu kompleksa būvniecības atklāšanā, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šonedēļ jau devies uz Briseli, lai kopā ar citiem NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem sagatavotos jūlija sākumā iecerētajam nozīmīgajam Varšavas samitam, kurā paredzēts pieņemt vēsturiskus lēmumus par NATO klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā – Polijā un Baltijas valstīs, arī Latvijā. Vai tas nozīmē, ka jau vairākus gadus virmojušās versijas par iespēju Liepājas ostā veidot NATO sabiedroto militāro kuģu atbalsta bāzes vietu, varētu iegūt reālas aprises?

“Vēsturiski Liepāja, protams, vienmēr ir bijusi stratēģiski svarīga, un tāda tā arī paliks. Jauns velosipēds šajā ziņā nav jāizgudro! Mēs arī zinām, cik nozīmīga Liepāja bijusi mūsu valsts dibināšanas laikā. Arī šobrīd Liepāja ir ļoti svarīga aizsardzības nozarei, jo te ir tādi lieli un svarīgi objekti kā Jūras spēku flotile, Jūras spēku Mācību centrs, Zemessardzes novada štābs un 44. kājnieku bataljons, daudzas citas vienības. Fantastisks piemērs ir Ūdenslīdēju skola, kas apliecina, ka atsevišķus projektus mēs varam piedāvāt arī starptautiskā līmenī,” uzskata R. Bergmanis.

“Dalībvalstu izrādītā solidaritāte uzliek Latvijai lielu atbildību nodrošināt šeit izvietotajiem spēkiem nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, ieskaitot infrastruktūru un apmācību iespējas. Tas nozīmē, ka mūsu pienākums ir nodrošināt arī Liepājas ostas attīstību, lai sabiedroto spēkiem sniegtu uzņemošās valsts atbalstu. Karostas teritorijā esošais Jūras spēku Mācību centrs tiks attīstīts arī turpmāk, lai garantētu apmācību iespējas gan Baltijas reģiona, gan sabiedroto karavīriem,” sola ministrs. “Kopš darbības sākšanas 1991. gadā militārajā mācību iestādē tiek veikta Nacionālo bruņoto spēku karavīru individuālās apmācības. Ūdenslīdēju mācību daļā un Jūrniecības un taktikas mācību daļā sagatavo labi trenētus, zinošus, motivētus, NATO standartiem un Nacionālo bruņoto spēku kvalifikācijas prasībām atbilstošus militāros jūrniekus.”

“Vēlreiz jāuzsver, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, līdz ar to mūsu valstī jau ir NATO militārās bāzes. Jaunu militāro bāzu būvniecību pagaidām neviens neplāno, runa ir par infrastruktūras uzlabošanu, lai Latvija veiksmīgāk spētu uzņemt sabiedroto karavīrus. Pastiprinātai sabiedroto klātbūtnei ir jānodrošina gan pilnvērtīga atturēšanas funkcija pret potenciālu agresiju, gan ātra un efektīva lielāku sabiedroto spēku izvēršana, arī komandvadības elementu un kaujas atbalsta vienību izvēršana, ja rodas tāda nepieciešamība,” atgādināja ministrs. “Latvijā pagaidām ir piecas militārās pamatbāzes, arī Sauszemes spēku bāze Ādažos, Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē, Jūras spēku flotiles bāze Liepājā un Kājnieku skola Alūksnē. Tāpat bruņotajiem spēkiem ir 15 atbalsta bāzu, kurās izvietotas Zemessardzes vienības un citi elementi.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 16.jūnija numurā.

#kvards-20160616-04#