Lielākajai daļai iedzīvotāju saulains laiks sagādā prieku, tomēr pārāk augsta gaisa temperatūra, var nodarīt ļaunumu veselībai. Mediķi atgādina, ka augsta gaisa temperatūra un neatbilstoša uzvedība karstā laikā var būt par iemeslu karstuma un saules dūrieniem un atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi.

Apstākļos, kad karstums pārsniedz 28 – 30 grādu robežu aicinām iedzīvotājus būt piesardzīgiem, lai izvairītos no karstuma dūriena un karstuma radītā nespēka. Karstajā laikā riskam īpaši ir pakļauti gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kas vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni, cilvēki ar garīgiem traucējumiem, kā arī tie, kas ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, zīdaiņi un mazi bērni, īpaši tie, kas jaunāki par četriem gadiem, slimnieki, kas ir piesaistīti pie gultas, cilvēki, kas lieto noteiktus medikamentu veidus, cilvēki, kas slimo ar hroniskiem veselības traucējumiem, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, kā arī fiziski aktīvi cilvēki, piemēram, sportisti, darbinieki, kas nodarbināti būvniecībā, lauku darbos.

Karstā laikā mediķi iesaka plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē laikā, kad karstums ir visintensīvākais – laikā no plkst. 11 līdz plkst. 15. Ja tomēr jādodas ārā, ieteicams uzturēties ēnā, valkāt cepuri un gaišas, vieglas un elpojošas drēbes no kokvilnas auduma. Ja plānots uzturēties ārpus telpām, jāņem līdzi pietiekami daudz ūdens. Jācenšas nelietot alkoholu, kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. Ieteicams lietot saules aizsargkrēmu, lai neapdegtu. Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā. Ēdiet kā parasti. Centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.

Tāpat iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, lietojot uzturā pārtikas produktus, kas ātri bojājas. Šādi produkti ir piena, gaļas un zivju izstrādājumi, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Minētos pārtikas produktus nepareizi uzglabājot un pēc tam lietojot uzturā, cilvēks var saslimt ar pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, akūtām zarnu trakta infekcijām vai salmonelozi.

Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Gadījumā, ja uz ielas paliek pārāk karsti, ieteicams meklēt atvēsinājumu publiskās vietās: veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām utt.

Simptomi, kam jāpievērš uzmanība: galvassāpes, slikta dūša, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi un sausa āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, apjukums un/vai agresivitāte, krampji un samaņas zudums.

Kad būtu jāmeklē mediķu palīdzība: Sazinieties ar savu ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu, ja karstuma laikā parādās neparasti simptomi. Pievērsiet uzmanību krampjiem rokās, kājās vai vēderā, vieglai apjukuma sajūtai, nespēkam vai miega traucējumiem. Parādoties šiem simptomiem atgulieties uz vairākām stundām, atvēsinieties un lietojiet daudz ūdens vai augļu sulas. Meklējiet mediķu palīdzību, ja kāds no šiem simptomiem pasliktinās vai nepāriet.

Indra Grase,
SIA “Liepājas reģionālā slimnīca”
sabiedrisko attiecību speciāliste