“Protams, ir un vēl kādu laiku būs daudz jautājumu bez konkrētām atbildēm, jo šī ir jauna vakcīna, bet nav pamata neuzticēties zinātniekiem. Zinātne ir attīstījusies, mums nav jādzīvo stereotipos par to, cik ilgā laikā zinātnieki spēj radīt jaunu vakcīnu,” iedrošina Liepājas Reģionālās slimnīcas Jaundzimušo patoloģijas un intensīvās terapijas nodaļas virsārste Inese Medvecka, skaidrojot, ka šī vakcīna mums vienkārši ir nepieciešama, ja gribam atkal dzīvot normāli.

Sāpes un apsārtums – normāla reakcija

I. Medvecka pati ir vakcinējusies un skaidro, ka nekādas blaknes nav jutusi. “Kā jau pie jebkuras vakcīnas, potēšanas vietā dažas dienas bija viegls apsārtums. To pat uzskata par labu reakciju, jo tas nozīmē, ka organisms ir atpazinis vielas, ko satur vakcīna, un jācer, ka izveidosies arī laba imunitāte. Nekādu blakņu nebija arī maniem kolēģiem,” pastāsta mediķe.

Viņa piebilst, ka organisma reakcija uz jebkuru vakcīnu ir normāla parādība, tās var būt sāpes potēšanas vietā, apsārtums, arī pietūkums. “Cilvēka imūnsistēma sāk izstrādāt antivielas.

Katrai vakcīnai ir noteikts laika posms, kurā izstrādājas imunitāte.”

Pēc I. Medveckas teiktā, vakcīna pret Covid-19 imunitāti pilnībā garantē 28 dienas pēc pirmās potes. “Tas var būt katram individuāli, bet ražotāji garantē, ka pēc šī perioda imunitāte nostiprinās,” viņa paskaidro.

Vakcīnas aprakstā ir norādīts, ka normāla reakcija, potējoties pret Covid-19, var būt arī galvas sāpes vai slikta dūša, bet pagaidām no mediķiem nav dzirdēts, ka kādam būtu bijušas šādas blaknes.

Sabiedrībā radies daudz jautājumu par vakcinēšanos. Mītu, ka šī vakcīna būtu bīstama, ja cilvēks ir viegli apslimis vai saaukstējies, daktere apgāž.

“Vienīgā kontrindikācija, kad nevar vakcinēties, ir jebkura saslimšana ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru virs 38 grādiem. Atveseļojoties, kad augstas temperatūras vairs nav, cilvēks droši var vakcinēties,” viņa skaidro.

Arī hroniskas kaites, vecums vai vienkārši tā brīža slikta pašsajūta nav iemesls nevakcinēties.

Izslimošana neveido imunitāti

Pat ja cilvēks ir izslimojis Covid-19, atteikties no vakcīnas nevajag, jo, kā ir pierādījies, imunitāti pēc šīs slimības izslimošanas simtprocentīgi iegūt nevar.

Ir cilvēki, kas ar koronavīrusu inficējušies atkārtoti. Mediķi skaidro, ka mēnesi pēc izslimošanas jau droši var vakcinēties.

“Tas pat ir jādara, jo antivielas asinīs nesaglabājas uz ilgu laiku. Zviedrijas valdība tagad atzīst, ka

pirmajā pandēmijas vilnī pieļāva kļūdu, cerot, ka cilvēki jauno slimību izslimos, radīsies pūļa imunitāte un pandēmija beigsies,” skaidro I. Medvecka.

Viņa stāsta, ka pēc vakcinēšanās antivielu līmenis asinīs ir augsts un vienīgais pagaidām neatbildētais jautājums ir, cik ilgi pēc vakcīnas tāds tas saglabāsies. Pagaidām ir pagājis pārāk īss laiks, lai zinātnieki precīzi varētu atbildēt uz šo jautājumu.

Vai cilvēkam būtu jāuztraucas, ka viņš vakcinēšanās laikā, iespējams, ir inficējies un slimo bez simptomiem?

“Ja nav temperatūras, tad tam nav nozīmes un cilvēkam nav jāuztraucas. Pirms potēšanas cilvēkam tiek izmērīta gan ķermeņa temperatūra, gan asinsspiediens, kā arī ārsts uzdod jautājumus par pašsajūtu, aizpilda testu par hroniskām saslimšanām,” mediķe paskaidro.

Savukārt atkārtota vakcinēšana jeb revakcinācija nepieciešama, lai cilvēka imūnsistēma ievadītajam medikamentam “noticētu”.

Katrs ražotājs nosaka savu laiku, kad veikt revakcināciju. “Pfizer” izstrādātajām vakcīnām, ko pašlaik vairumā izmanto arī Latvijā, šis posms ir 21 diena, bet zāļu ražotāja “Moderna” vakcīnām – 28 dienas.

Laikam starp pirmo un atkārtoto devu neviens no ražotājiem nav noteicis kādu īpašu dienas režīmu vai uzturu. “Vienkārši jāturpina sevi sargāt, ievērojot visus drošības noteikumus – distancēšanos, roku dezinficēšanu utt. Arī par potes vietas samitrināšanu nav jāuztraucas, tas ir priekšstats no senākiem laikiem.

Cilvēks var mierīgi turpināt ierasto dzīves ritmu.

Var apmeklēt saunu vai pludmali. Neviens no vakcīnu ražotājiem nav norādījis, ka alkohola patēriņš radītu blaknes pēc vakcīnas saņemšanas,” vēl vienu mītu kliedē I. Medvecka.

Noliedzēji šaubās, šaubīgie – vakcinējas

Liepājas Reģionālajā slimnīcā (LRS) vakcīnas pret Covid-19 saņēmuši aptuveni puse darbinieku, informē LRS valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks.

“Protams, ir darbinieki, kas kategoriski atsakās vakcinēties, un ir tādi, kas vēl šaubās.

Bet redzot, ka tik daudzi kolēģi grib potēties, neizlēmīgo skaits paliek arvien mazāks. Var teikt, ka tie, kas iepriekš kategoriski atteicās vakcinēties, sākuši apsvērt šādu iespēju, bet neizlēmīgie jau ir piekrituši vakcinēties,” stāsta E. Striks.

Viņš informē, ka vakcinējušies ir visi ārsti, izņemot dažus, kam ir objektīvi iemesli to nedarīt.

“Tieši ārsti rāda priekšzīmi ne tikai pārējiem slimnīcas darbiniekiem, bet arī iedzīvotājiem, liekot saprast, cik vakcinācija ir svarīga, lai mēs atgrieztos ierastajā dzīves ritmā. Tāpēc priecē, ka to cilvēku skaits, kas vēlas vakcinēties, arvien pieaug. Jautājums ir tikai, kad mēs vakcināciju varēsim turpināt, jo patlaban piegādātās vakcīnas ir paredzētas revakcinācijai,” slimnīcas vadītājs skaidro.

E. Striks ar sapratni uztver iedzīvotāju šaubas, jo atbilžu uz daudziem jautājumiem vēl nav, taču vienlaikus viņš cer uz cilvēku spēju izprast šo sarežģīto situāciju, neuzticoties dažādām sazvērestības teorijām.

“Jā, mēs tiešām nezinām, cik ilgu laiku darbosies vakcīna. Nezinām, vai nebūs jāvakcinējas katru sezonu, līdzīgi kā tas ir ar gripu.

Neatbildēts ir jautājums, vai cilvēks nesaslims, ja būs vakcinējies. Tomēr arī neviena līdz šim zināmā vakcīna negarantē, ka cilvēks ar konkrēto slimību nesaslims.

Pilnīgi droši gan ir tas, ka pat saslimšanas gadījumā vakcinēts cilvēks slimību pārcietīs daudz vieglākā formā,” mediķis argumentē.

E. Striks aicina īpašu uzmanību vakcinācijai pievērst tiem cilvēkiem, kuru darba pienākumi paredz ciešu kontaktēšanos ar citiem cilvēkiem.

“Saprotams, ka vakcinēšanās ir brīvprātīga, taču situācijā, kad darbs cieši saistīts ar citiem, brīvprātība tomēr ir stipri nosacīta un vakcinēšanās būtu nepieciešama.

Visnepatīkamāk būtu tad, ja mediķis inficētu savus pacientus, jo nav vakcinējies,” uzskata slimnīcas vadītājs.

Arī daļa “Piejūras slimnīcas” Psihiatriskās klīnikas darbinieku jau ir vakcinējušies. Evija Siliņa ir viena no tiem mediķiem, kas jau saņēmuši pirmo poti.

“Varu pateikt, ka nekādas īpašās reakcijas nebija. Tāpat kā pie citām potēm mazliet līdz elkonim pasāpēja muskuļi. Trešajā dienā vairs nejutu neko,” viņa pastāsta.

Līdzīgi bijis arī kolēģiem – nekā vairāk par jutīgumu vakcinācijas vietā.

Kā sasniegt pūļa imunitāti?

I. Medvecka pauž: “Tie, kas vakcinējas, un tas attiecas uz jebkuru slimību, patiesībā pasargā arī to sabiedrības daļu, kas ir vakcīnu pretinieki. Daudzi nesaslimst tikai tāpēc, ka pārējie ir vakcinēti. Pirms 12 gadiem mēs sākām potēt bērnus pret vējbakām, bet vēl tagad ir vecāki, kas no vakcīnas atsakās, jo uzskata, ka labāk tās pārslimot.

Bet tas nemaz nav iespējams, jo ir sasniegta pūļa imunitāte, vakcinācija ir ierobežojusi vējbaku izplatību.”

Lai sasniegtu pūļa imunitāti pret Covid-19, kā minimums būtu nepieciešams vakcinēt ap 60% valsts iedzīvotāju, ideālā variantā – 80–90%.

“Vēlamies, lai vakcinēti būtu vismaz 75% slimnīcas darbinieku. Cik ilgā laikā sasniegsim šādu rezultātu, prognozēt nevaru, jo mums priekšā liels izskaidrošanas darbs. Vēlos aicināt arī sabiedrību pievērst uzmanību statistikai, cik daudz Latvijā ir smagi slimu pacientu. Diemžēl visas prognozes, ka pacientu skaits līdz februārim pieaugs, izrādījušās pareizas. Tieši vakcīna mūs var pasargāt no slimības smagākajām formām.

Jo vairāk būs vakcinētu iedzīvotāju, jo vairāk tas atslogos slimnīcas darbu.

Sabiedrībai ir jāapzinās, ka pastāv robeža, pēc kuras medicīniskā aprūpe var kļūt nekvalitatīva,” norāda E. Striks.

Gaida nākamos sūtījumus

Liepājā pagaidām izmanto “Pfizer” vakcīnas, taču lielu atšķirību starp piedāvātajām vakcīnām nav. Pamatā atšķirība ir vakcīnas efektivitātē.

“Taču tā nav liela – dažos efektivitātes procentos. Vēl atšķiras periods starp pirmo un atkārtoto devu, bet nepieciešamos testus visas vakcīnas ir izgājušas un ir vienlīdz iedarbīgas.”

Tās vakcīnas, kas Latvijā bija piegādātas, ir izlietotas. Palikušas tikai revakcinācijas devas. “Gaidām nākamos sūtījumus, jo ražotāji var saražot tik, cik var. Ir, protams, valstis, kurās vakcinācija norit straujākā tempā, piemēram, Izraēlā, bet tas ir finanšu jautājums. Izraēla par šīm vakcīnām maksā dubultu cenu.”

Domājot par to, kā vakcinācija varētu notikt Liepājā, E. Striks ierosina izveidot atsevišķu vakcinēšanas punktu.

“Skaidrs, ka slimnīca viena pati nespēs apkalpot visus Liepājas un apkārtējo novadu iedzīvotājus. Tāpēc jēgpilni būtu vakcinācijas punktu izveidot pilsētas centrā, visiem pieejamā vietā.

Princips varētu būt tāds pats kā, piemēram, vēlēšanu iecirkņos, kad ir atsevišķi nodalītas kabīnītes.

Tā vienlaikus varētu pieņemt lielu skaitu cilvēku. Lai vakcinācija būtu maksimāli efektīva, varbūt ir vērts pārņemt citu valstu piemēru, kad noteiktās stundās var vakcinēties jebkurš pilsētas iedzīvotājs. Citu valstu pieredze rāda, ka šos laikus izmanto tieši jaunie cilvēki vecuma grupā no 20 – 40 gadiem, kas ir sabiedrības aktīvākā daļa un kas visvairāk tendēta uz savstarpēju komunikāciju ar vēlmi rīkot un apmeklēt saviesīgus pasākumus. Liels atbalsts potēšanā būtu ģimenes ārsti, jo viņi vislabāk zina savu pacientu veselības stāvokli un to, kuri būtu jāvakcinē prioritāri. Noteikti jādomā par izbraukuma vakcināciju sociālajās mājās un pansionātos,” norāda E. Striks.

Top Covid-19 vakcīnu kabinets

“Veidojam kabinetu, kas būs speciāli paredzēts vakcinācijai pret Covid-19, kā arī apmācām sertificētu medicīnas māsu, kas tur strādās,” informē Vecliepājas primārās veselības centra pārstāve Vineta Neimane.

Vadlīnijas paredz, ka katram pacientam bez dokumentu noformēšanas nepieciešamas 10 minūtes vakcinēšanai un novērošanai. Tas nozīmē, ka dienā varēs sapotēt ap 50 cilvēku.

Lai nekavētu laiku procedūru kabinetā, dokumentācijas aizpildīšana, kas nepieciešama pirms vakcīnas, notiks pie ģimenes ārsta.

“Tikai ģimenes ārsts par savu pacientu zina visu nepieciešamo informāciju. Tas būs gan ātrāk, gan precīzāk,” paskaidro V. Neimane. Jau tagad ģimenes ārstu praksēs tiekot veidoti saraksti ar pacientiem, kuri vēlas vakcinēties. Ikviens var pieteikties.

Līdzko vakcīnas būs pieejamas, dakteri, ievērojot valstī noteikto prioritāro secību, nosūtīs pacientus vakcinēties.

Nacionālais Veselības dienests (NVD) ir izsūtījis vadlīnijas un rokasgrāmatu par vakcinēšanas gaitu. “Par katru vakcinējamo personu poliklīnika saņem 7,56 eiro, no tiem 3,40 eiro ir maksa ģimenes ārstam par dokumentu apstrādi. Šī nauda paredzēta dokumentācijas sakārtošanai, vakcinēšanai, nodokļu nomaksai un maksai par telpu izmantošanu, te nav iekļauta maksa par pašu vakcīnu,” paskaidro V. Neimane.

No Vecliepājas poliklīnikā praktizējošiem 15 ģimenes ārstiem 10 jau ir piekrituši tam, ka vakcinācija pret Covid-19 viņu pacientiem notiks jaunizveidotajā kabinetā.

“Ir dakteri, kuri vēlas vakcinēt savās praksēs, bet pagaidām spēkā ir prasība par sertificētiem kabinetiem. Pieļauju, ka Veselības ministrija atļaus potēt arī citur, jo šobrīd tiek runāts pat vakcināciju ārpus medicīnas iestādēm. Tad, protams, ģimenes ārsti to varēs darīt savos kabinetos, bet sekosim līdzi informācijai,” paskaidro V. Neimane.

Visvairāk bažas sagādājot vakcīnas glabāšana un savlaicīga izmantošana, jo pēc vakcīnas iepakojuma atvēršanas tā jāizlieto vienas dienas laikā.

“Vienā pudelītē ir piecas devas. Jābūt rūpīgi izplānotai loģistikai un pacientu koordinēšanas sistēmai, lai nekas neietu zudībā. Turklāt, ja runājam par “Pfizer” vakcīnām, tās jāglabā īpaši zemā temperatūrā. Pēc tam tās tur speciālā šķīdumā, tāpēc arī piecu dienu laikā jāizlieto,” paskaidro V. Neimane.

Viņa cer, ka plašai iedzīvotāju vakcinēšanai jau būs pieejamas “Moderna” vakcīnas, bet vēl labāk, ja tās būtu “AstraZeneca” vakcīnas, kuru uzglabāšana ir visvienkāršākā.

Bet to, kā viss notiks, mediķe vēl neņemas spriest, turklāt ātrāk par marta beigām liepājnieki uz vakcīnām poliklīnikās diez vai varot cerēt.

Sekosim starptautiskām rekomendācijām

Norvēģijas Zāļu aģentūra ziņojusi, ka pēc vakcinācijas pret Covid-19 miruši par 80 gadiem vecāki cilvēki, kuriem bijusi ļoti vāja veselība. Šobrīd oficiāli paziņots par 23 nāves gadījumiem pēc vakcīnas saņemšanas. Tas radījis satraukumu arī sabiedrībā.

Eiropas Zāļu aģentūra un Pasaules Veselības organizācija saistībā ar šiem gadījumiem veic padziļinātu nāves iemeslu izpēti, un šobrīd nav secinājumu, ka pacientu nāvi būtu izraisījusi tieši vakcīna pret Covid-19.

Jāapzinās, ka vakcinācija pret Covid-19 nemazinās citu iemeslu izraisītu mirstību.

Jebkuras masu vakcinācijas laikā, kad vakcīnu saņem vairāki miljoni cilvēku, var būt nāves gadījumi, arī neilgi pēc vakcinācijas.

Tomēr tas nenozīmē, ka šo cilvēku nāvi noteikti izraisījusi vakcīna.

Turklāt šoreiz vakcīnu uzraudzība visās ES dalībvalstīs, arī Latvijā, notiek intensīvāk nekā citām zālēm, lai tiktu ievērotas visas drošības instrukcijas, veikta informācijas apkopošana un analīze.

Eiropas Zāļu aģentūra, ja būs nepieciešams, veiks reglamentējošas darbības, lai sekmētu vakcīnas drošu izmantošanu.

Vakcīnu pret Covid-19 izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, apstiprināšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. 

Pētnieki par pamatu ātrākai vakcīnu izstrādei Covid-19 pandēmijā izmantojuši ilgstošos iepriekšējos pētījumus par citu vīrusu vakcīnām.

Latvijā šobrīd tiek vakcinēts tikai ārstniecības personāls. Vienlaikus citās valstīs, uzsākot plašu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19, kā prioritārās grupas tiek vakcinēti tieši gados vecāki cilvēki, arī seniori, kam ir ļoti smags veselības stāvoklis.

Imunizācijas valsts padome izstrādā rekomendācijas vakcinācijai, kas balstīsies uz zinātnisku izpēti un starptautiskiem ieteikumiem. Padomes eksperti uzsvēruši, ka līdz oficiālu rekomendāciju saņemšanai no starptautiskām iestādēm tiem ārstiem, kuri vakcinē pacientus, kas ir vecāki par 85 gadiem un kam ir smags klīniskais stāvoklis ar vairākām hroniskām slimībām, īpaši rūpīgi jāizvērtē viņu veselības stāvoklis un vakcinācijas ieguvumi un riski.

Jāņem vērā, ka šādiem pacientiem Covid-19 slimība pati var būt galēji kritiska.

Anna Strapcāne, Veselības ministrijas pārstāve

Vakcīnas pret Covid-19. Mīti un atspēkojumi

Mīts:Daļa cilvēku atteiksies vakcinēties pret Covid-19 ētisku apsvērumu dēļ, jo vakcīnu sastāvā izmantotas abortētu embriju šūnas.

Nav taisnība. Eiropas Savienībā līdz šim apstiprinātās “Pfizer/BioNtech” un “Moderna” vakcīnas ir sintētiskas, to izgatavošanā cilvēku šūnas nav izmantotas. Savukārt “AstraZeneca” vakcīnai izmantotas Nīderlandē 70. gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Taču tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, nevis atrodamas to sastāvā. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Zāļu reģistrācijas departamenta vadītāja Elita Poplavska: “”Moderna” un “Pfizer/BioNTech” noteikti neizmanto nekādas šūnu līnijas, jo tās sintētiski veido šo molekulu, mRNS ziņnesi.”

Mīts: Tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas iejauksies cilvēku gēnu darbībā un radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas.

Nav taisnība. Vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo ar injicekciju RNS nevar nonākt šūnas kodolā. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš skaidro, ka mRNS (matrices ribonukleīnskābe) injicē, lai ķermenim sniegtu instrukciju ražot koronavīrusā sastopamu proteīnu. “Tādā veidā imūnsistēma tiek stimulēta atpazīt un veidot antivielas pret vīrusu.”

Mīts: Visas vakcinēšanas fotogrāfijas un video ir krāpšana un manipulācija – nav zināms, ko injicē, jo ierakstos redzamas divas atšķirīgas šļirces.

Nav taisnība. Divu šļirču izmantošana atbilst “Pfizer/BioNTech” vakcīnas instrukcijai – ar vienu flakonā tiek ievadīts atšķaidīšanai nepieciešamais nātrija hlorīda šķīdums, izveidojot piecas devas, un izvilkts gaiss, ar otru mazāka tilpuma šļirci tiek paņemta viena deva un ievadīta muskulī. Katras nākamās devas paņemšanai no flakona vairs vajadzīga tikai viena šļirce.

Mīts: Vakcīnas nav drošas, jo radītas un saražotas pārāk ātri, tās nav pietiekami pārbaudītas.

Nav taisnība. Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas un reģistrēšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā tiek pārbaudītas pēc vienādi augstiem kvalitātes, drošuma un efektivitātes standartiem. Atšķirīgais Covid-19 vakcīnu gadījumā ir tas, ka to izstrādes un potenciālās apstiprināšanas ātrums ir daudz lielāks, ņemot vērā steidzamo nepieciešamību pēc vakcīnas sabiedrības veselības aizsardzībai ārkārtas apstākļos.

Avoti: re:Baltica, Veselības ministrija, SPKC

UZZIŅAI

• Patlaban Liepājas Reģionālajā slimnīcā ir vakcinēti 728 mediķi (tostarp no Priekules slimnīcas).
• Liepājas Reģionālajā slimnīcā vakcinēti jau 47% personāla, “Piejūras slimnīcas” Psihiatrijas klīnikā – 33%.
• Pēc SPKC 2018. gada datiem, Liepājā pavisam ir 198 ārsti un 493 medicīnas māsas, neskaitot zobārstus un pārējo medicīnisko personālu.

INTERESANTI

• “Pfaizer” vakcīnas pret Covid-19 jāuzglabā -80 grādu temperatūrā.
• “Moderna” vakcīnas pret Covid-19 jāuzglabā -20 grādu temperatūrā.
• “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 jāuzglabā -2 līdz +8 grādu temperatūrā.