Otrdiena, 21. maijs Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mediķi ceļ trauksmi par iereibušu pacientu apdraudējumu

Pāri 1800 reizēm pērn cilvēki Liepājā zvanījuši pašvaldības policijai, redzot pilsētā gulošas personas. Ne jau smaga darba nogurums nogāž dziļā miegā uz soliņiem, parkos un kāpņu telpās.

Mediķi ceļ trauksmi par iereibušu pacientu apdraudējumu
Liepājas pašvaldības policijas darbinieki ir apmācīti tikt galā ar iereibušiem un agresīviem cilvēkiem. "Zvaniet mums vai NMPD, kurš numurs pirmais trāpās," iedzīvotājus mudina policijas priekšnieks Uldis Novickis. (Foto: Egons Zīverts)
Liepājas pašvaldības policijas darbinieki ir apmācīti tikt galā ar iereibušiem un agresīviem cilvēkiem. "Zvaniet mums vai NMPD, kurš numurs pirmais trāpās," iedzīvotājus mudina policijas priekšnieks Uldis Novickis. (Foto: Egons Zīverts)
19.04.2024 05:00

Linda Kilevica, Liena Rimkus, Agrita Maniņa

"Kurzemes Vārds"

Nesenais lēmums slēgt Nakts patversmes zemāko līmeni, kur drīkstēja pārnakšņot cilvēki, kas lietojuši apreibinošas vielas, raisa bažas, ka iereibuši bezpajumtnieki vēl lielākā skaitā radīs apgrūtinājumu un papildu riskus.

Trauksmi par iereibušu pacientu apdraudējumu ceļ arī Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) mediķi.

Kājām paiet nav spējīgi

Liepājas pašvaldības policija (LPP) ik mēnesi nogādā atskurbtuvē 110 līdz 120 cilvēkus, pastāsta LPP priekšnieks Uldis Novickis.

“Liela daļa ir zināmie, regulārie apmeklētāji.

Mēs labi zinām, ka viņiem nav ne māju, kurp nogādāt, ne arī tādu veselības problēmu, lai viņus uzņemtu slimnīca.

Ir arī tie, kurus turp aizved Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), un pēc tam seko zvans, ka cilvēkam nav jāuzturas slimnīcā, tāpēc jāgādā prom, lai netraucē,” viņš saka.

U. Novickis piekrīt, ka lielā mērā tā ir transporta pakalpojumu sniegšana. Vai tā tam būtu jābūt?

“Bet ko tad citu? Kājām paiet viņi nav spējīgi. Guļot kaut kur pilsētā, viņi rada draudus savai drošībai un neestētisku skatu. Ļoti labi, ka ir biedrība “Agape”.

Kad pirms vairākiem gadiem pateica to, ka dzeršana un piedzeršanās, gulēšana sabiedriskā vietā nav pārkāpums, bet slimība, mēs vairs viņus nevarējām vest uz īslaicīgās aizturēšanas vietu, kur viņi diezgan bieži bija kā administratīvie pārkāpēji. Tad pilsētas vadība pieņēma lēmumu, ka atskurbināšanas pakalpojumu sniegs “Agape”,” viņš skaidro.

Vietas, kur policisti “uzlasa” iereibušos, ir daudz un dažādas.

“Gulēšana jau uznāk tajā brīdī, kad nabaga novārdzinātais organisms vairs nespēj cīnīties ar kārtējo alkohola devu vai pagurumu.

Citreiz viens otrs paliek guļam pie zupas virtuves, sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām, pagrabā, sētā, parkā aiz krūmiem,” uzskaita U. Novickis.

Klienti ir cilvēki pat no 20 gadu vecuma, bet visus vienojot tas, ka viņi izskatās vecāki par saviem gadiem.

Pirms ieteikt vērsties Sociālajā dienestā, atbrīvoties no atkarībām un sakārtot savu dzīvi, esot jānovērtē, vai cilvēks tobrīd spēj saprast viņam sacīto, norāda U. Novickis.

“Protams, daudziem ir teikts un ieteikts, bet viņi nevēlas to disciplīnu, kas viņus sagaida. Tas liekas par grūtu. Labāka ir brīvā vilka dzīve,” viņš pauž.

Dienvidkurzemes novadā katrā apdzīvotā vietā ir savi patstāvīgie atskurbtuves klienti, saka pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere.

“Viņus, izvērtējot apstākļus, nogādājam mājās, nevis uz atskurbtuvi. Uz atskurbtuvi nogādāto skaits mēnesī nav liels – vien daži cilvēki,” viņa pastāsta.

Arī Dienvidkurzemes pašvaldība noslēgusi līgumu ar fondu “Agape”.

I. Ilstere neuzskata, ka pārāk iereibušu cilvēku atrašanās sabiedriskās vietās novadā būtu liela problēma. “Protams, viņi mēdz būt, tā nav izskaužama problēma. Vai alkohola lietošana sabiedriskās vietās ir palielinājusies, grūti pateikt. Ja ir, tad minimāli,” viņa norāda.

Nemodiniet gulošo

U. Novickis pieļauj, ka varbūt pie jaunajiem noteikumiem daļa sapratīs – ja man nav kur palikt, tad šodien dzeršu mazāk.

Ja bezpajumtnieki būs kāpņu telpās, pagrabos, svešos īpašumos, policija dosies uz visiem šādiem izsaukumiem.

Ja ir izdarīts pārkāpums, bijuši draudi vai huligāniski izgājieni, tad vedīs uz aizturēšanas telpām, tikai izsaucējam jābūt klāt līdz galam un jāuzraksta iesniegums.

Pašiem iet klāt un modināt gulošo bezpajumtnieku nevajag, iesaka LPP priekšnieks.

Nevar zināt, kāda būs reakcija, nav zināms, kas viņam ir rokā, – varbūt stikla gabals.

Ko varētu darīt, lai pārrautu šo apburto loku “soliņš – slimnīca – atskurbtuve – soliņš”?

U. Novickis domā, ka tad būtu jābūt īpašai valsts atbalstītai programmai, kurā ar šiem cilvēkiem kopā būtu mentors 24 stundas diennaktī un izvērtētu, ko likt darīt, kas katram vairāk interesē.

“Kaut gan – viņi ļoti labi zina, uz kurieni aiziet, – gan uz draudzi, gan palīdzības centru. Tajā brīdī viņi ir eņģelīši.

Viņiem ir ļoti labas aktiera dotības, sagatavoti stāstiņi, kurus policijas darbinieki jau zina no galvas,”

viņš norāda.

Kurš gribēs dzert, vienmēr atradis iespēju, U. Novickis komentē plānotos alkohola tirdzniecības ierobežojumus.

“Rodas bažas par nelegālo tirgošanos. Un tas nebūs tik daudz kreisais spirts vai izdzītā ļerga, bet būs cilvēki, kas laikus iepirks krājumus un pēc tam – pie manis var dabūt! Zinām, kas jau tagad notiek soctīklos, kur tirgo visu,” viņš saka.

Sūdzības par “točkām” beidzamā laikā neienāk, šī tradīcija aizejot nebūtībā vai arī tiek piekopta tik eleganti, ka netraucē apkārtējiem.

Te rokā nazis, te urbis

LRS traumatologs Jānis Vozņesenskis ne reizi vien slimnīcas ikdienā saskāries ar kritiskām situācijām, kad agresīvi klienti draud nodarīt miesas bojājumus medicīnas personālam.

“Kā jums šķiet, cik kvalitatīvi mediķis var veikt procedūru un ārstēšanu, ja paralēli tam, ka jāseko līdzi ne vien instrumentiem un fizioloģiskiem šķidrumiem, ar kuriem nebūtu vēlams saskarties, viņam vēl jāuzmana sava un citu mediķu drošība?

Te kādam no agresoriem rokās gadās nazis, te urbis. Iet ļoti raibi, un darba dienu tas noteikti neatvieglo,”

J. Vozņesenskis ir sarūgtināts par to, ka slimnīcā nav apsarga vai policijas darbinieka, kas šādos brīžos mediķim garantētu drošu darba vidi.

“Ienākot uzņemšanā, jūs redzat nelielu telpiņu, kurā būtu jāatrodas šim cilvēkam, tomēr tā ir tukša. Iespējams, šis amats nav kārots, policijai trūkst darbaspēka, un pāri visam jautājums – kurš par to maksās? Tas ir jāizlemj, jo jautājums ir būtisks.

Padomājiet, kā jūtas māsiņa, kas nakts stundās viena strādā ar agresīvu pacientu, kurš turklāt ir arī dzēris. Lai gan kopumā te es runāju ne tikai par dzērušiem pacientiem, bet vienkārši agresīvi noskaņotiem.”

Traumatologs min, ka visdrīzāk oficiālu iesniegumu neesot daudz, tomēr mediķi cits citam cilvēcīgā kārtā pastāsta, kāda bijusi aizvadītā nakts, un stāsti, ko nākas dzirdēt, reizēs esot pat šokējoši.

Šobrīd viss turas uz tā, cik fiziski un emocionāli izturīgs būs medicīnas personāls.

“Tā kā slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra Uzņemšanas nodaļā vēršas pacienti ar noteiktām veselības problēmām, arī alkohola un citu apreibinošu vielu ietekmē, slimnīcas darbinieki regulāri saskaras ar veselības un dzīvības draudiem no šādiem agresīviem pacientiem, kuru savaldīšanai nepieciešami īpaši apmācīti, fiziski spēcīgi un profesionāli speciālisti drošības un kārtības uzturēšanas jautājumos,” atzīst Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) pārstāve Indra Grase.

Vidēji šādu agresīvi noskaņotu pacientu ir 8–10 nedēļā, īpaši piektdienās, sestdienās un svētdienās.

Par šiem gadījumiem medicīnas personāls ziņojumus neraksta, bet informē slimnīcas un nodaļas vadību ikdienas sapulcēs.

“Tā kā slimnīcas primārais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu akūto un ambulatoro medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, tad slimnīca pati nevar ieviest šādu dežūrposteni, jo tam nepieciešami noteikti finansiālie līdzekļi, kurus slimnīca nevar atļauties valsts atvēlēto ierobežoto finansiālo resursu dēļ.

Atzīstam, ka policijas dežūrposteņa ieviešana slimnīcā būtiski uzlabotu sabiedrisko kārtību un darbinieku drošību, tādēļ esam vērsušies Liepājas pilsētas domē un lūguši rast iespēju nodrošināt slimnīcā Liepājas pilsētas pašvaldības policijas dežūrposteni sabiedriskai kārtībai un drošībai.

Izveidojot šādu posteni, pašvaldības policijas dežūrpersonālam būtu jāveic šādas galvenās sabiedriskās kārtības un drošības funkcijas: sabiedriskās kārtības nodrošināšana slimnīcas Uzņemšanas nodaļā un traumpuktā un pie Ambulatorās veselības aprūpes daļas ieejas, autobusu pieturā,” uzskaita slimnīcas pārstāve.

Papildus personāla dzīvības un veselības draudiem slimnīca regulāri saskaras ar sabiedriskās kārtības pārkāpējiem – smēķētājiem sabiedriskās vietās.

Lielākā daļa pārkāpumu tiek īstenoti pie slimnīcas Ambulatorās veselības aprūpes daļas ieejas un autobusu pieturas.

Slimnīcas darbinieki regulāri aizrāda likumpārkāpējiem par smēķēšanas aizliegumiem, taču, ņemot vērā, ka slimnīcai nav administratīvu pilnvaru sodīt smēķētājus, šādi aizrādījumi ir mazrezultatīvi.

Latvijas Ārstu biedrība kopā ar vairākām nozares profesionālām organizācijām gada sākumā nosūtījusi vēstuli iekšlietu, tieslietu veselības ministriem, aicinot būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un aicina rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildību par uzbrukumu ārstniecības personai.

U. Novickis pastāsta, ka no 2023. gada 18. marta līdz šim pašam datumam šogad slimnīcā 21 reizi konstatējuši smēķēšanas noteikumu pārkāpumus, piecas reizes teritorijā lietots alkohols.

Divreiz uz drošu vietu nogādāti bērni, kurus nevarēja paturēt slimnīcā, trīs personas pavadītas uz Piejūras slimnīcu. Septiņi cilvēki nogādāti patversmē, jo viņiem nebija iespēju nokļūt mājās citā pilsētā. Mājās nogādāti deviņi, kuriem bijusi invaliditāte vai traumas. Atskurbtuvē nogādāts 41 cilvēks. No slimnīcas izraidīti četri cilvēki.

“Reizēm personāls mūs izsauc, bet neraksta iesniegumu. “Jūs, galvenais, dzeniet viņu ārā!” Tad nevaram likumiski saukt pie kārtības,”

viņš uzsver.

Tā gluži neesot, ka mediķi tiktu ļoti apdraudēti, jo lielākais skaits izsaukumu ir pēc personām, kurām jādodas atskurbt.

“Kā jūs sakāt – taksometra pakalpojumi. Nepieciešama dežurējošā grupa, kas aizved. Ja slimnīcā dežurēs apsargs, viņš to nedarīs. Apsardzes posteņa izveidošanai vajadzētu piesaistīt komersantu.

Mēs novirzām vairāk spēku svētku un masu pasākumu laikā, taču lielāko daļu laika slimnīcā nekas nenotiek un policijai tie būtu darba laika zudumi. Turklāt pašvaldības policija nedrīkst veikt apsardzes funkcijas,” norāda priekšnieks.

Atkarība ir jūtu slimība

Liepājas domes Sociālā dienesta Atkarību profilakses centrs pērn klientus konsultēja 2095 reizes. Pirmreizējie klienti – 180, puse no tiem ieradušies paši pēc savas iniciatīvas, pārējie ieradušies ar norīkojumu no Sociālā dienesta, probācijas vai bāriņtiesas.

Tāpat apkalpoti 53 pirmreizējie nepilngadīgie.

“Protams, ir liela atšķirība starp tiem, kas nāk paši, un tiem, kurus atsūta piespiedu kārtā, tomēr nevajadzētu uzskatīt, ka iesūtītajiem nav pilnīgi nekādas motivācijas.

Veiksmes stāsti dzirdami vienlīdz daudz no abām pusēm.

Šodien pie mums bija kāda meitene piespiedu kārtā, tikko no Minesotas programmas, un paldies, ka tā. Tagad viņai ir daudz lielāka saprašana par to, kas notiek,” skaidro Atkarību profilakses centra sociālā darbiniece Sigita Čirkše.

Atkarības centrā klientus gan neārstē, bet izglīto un konsultē. Pieejamas arī pašpalīdzības grupas. Ja novērots, ka klientam nepieciešama ārstēšana, konsultāciju laikā viņam iesaka vērsties Narkoloģijas nodaļā.

“Ja cilvēkam ir trauksme, miega problēmas un citas atkarības blaknes, cenšamies motivēt doties pie speciālistiem, jo, mazums, nepieciešamas kādas zāles vai kas cits. 

Ne reti atkarība iet roku rokā ar depresiju,”

skaidro darbiniece.

Ne mazāk svarīga problēma ir līdzatkarīgie. “Uz vienu atkarīgo parasti ir kādi 2–4 līdzatkarīgie. Būtiski saprast, ka arī tā ir slimība, kas jāārstē. Ja atkarībnieks savu slimību ārstē, bet pārējie ģimenes locekļi paliek tajā pašā punktā – nekas labs tur nebūs.

Tāpat ir ar nepilngadīgajiem, lielākas izredzes uz rezultātu ir tad, ja bērns nāk kopā ar vecāku, jo jāsaprot, ka atkarība nāk no ģimenes.”

No kurienes rodas tik liels skaits atkarīgo? “Tā ir jūtu slimība, tas ir galvenais atslēgas vārds. Sabiedrībā pieņemts par jūtām nerunāt, tad nu mēģinām tikt galā, kā protam. Laikam ejot, gan paliek labāk, agrāk bija lielākas problēmas ar jūtu paušanu,” novērojusi S. Čirkše.

Diennakts apsardzē ir slimnīcas darbinieki

Inta Vaivode, Daugavpils Reģionālās slimnīcas vadītāja

Mums ir sava diennakts apsardze, tā bijusi slimnīcas struktūra jau beidzamo 10–15 gadu griezumā. Esam pētījuši arī ārpakalpojuma iespējas, bet tas ir dārgi.

Man patīk, ka apsardzē ir mūsu cilvēki, slimnīcas darbinieki, kuri iet un dara visu, kas vajadzīgs.

Slimnīcā ir Narkoloģijas nodaļa ar visām no tā izrietošajām sekām, bieži ir medicīniski nestabili cilvēki, kurus vajag fiksēt un nomierināt.

Ja pacientus atved Valsts policijas vai pašvaldības policijas pavadībā, viņi nogādā tos Uzņemšanas nodaļā, un tālāk jau tā kļūst par mediķu problēmu. Slimnīcām tas ir liels izaicinājums.

Diennakts apsardzes postenī ir divi cilvēki, no kuriem viens atrodas pie teritorijas vārtiem, jo pie mums ir slēgta iebraukšana, bet otrs – slimnīcas telpās.

Katru dienu ir viens, divi vai vairāki gadījumi. Tie ir ne tikai iereibušie un agresīvie cilvēki. Ļoti skatāmies, kas ienāk slimnīcā, neatbalstām nekādu tirgošanos.

Svarīgs ir arī fiziskais spēks.

Ja nodaļā ir tikai māsa un sanitāre un vakarā kāds sāk nelāgi uzvesties, tad sauc apsardzi, kurā strādā veči ar pieredzi, kas nomierina; te svarīgs ir psiholoģiskais moments.

Ja atvestais iedzērušais ir tādā reibumā, ka nevar paiet, viņu stacionējam Narkoloģijas nodaļā.

Slimnīcā ievieto ne tikai tos, kas pieri apdauzījuši, pašvaldības policija ved iereibušos uz detoksikācijas palātu. Tas ir liels slogs pašvaldībām, jo atskurbtuves pakalpojums pašlaik maksā 56 eiro diennaktī.

No šiem klientiem neko iekasēt nevar, pašvaldībām viņi ir zobu sāpes, bet pakalpojums ir jānodrošina, un mums arī ir augušas izmaksas.

Pie mums ved no Krāslavas, Preiļiem, pašlaik slēdzam līgumu ar Rēzekni.

Ja atvestais cilvēks ir izmeklēts, viņam ir niecīgas promiles un kādas skrambas, kas neprasa stacionēt, tad viņš iet prom, mēs pavadām līdz slimnīcas vārtiem.

Uzziņai

Liepājas Nakts patversme

– Iespējams uzņemt 120 cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas.

– Vidēji patversmē uzturas 60–70 cilvēki atkarībā no gadalaika.

Avots: Liepājas Sociālais dienests

Liepājas pašvaldības izdevumi par atskurbināšanas pakalpojumiem

  • 2021. g. – 85 413 eiro, no tiem valsts dotējusi 18 885 eiro;
  • 2022. g. – 95 523 eiro (valsts – 22 995 eiro);
  • 2023. g. – 95 759 eiro (valsts vēl nav ieskaitījusi dotāciju);
  • 2024. gadā plānotie izdevumi – 107 900 eiro.

Avots: Liepājas pašvaldība

Es domāju tā: Kā mazināt dzeršanu?

Jeļena Peliha – strādā:

– Agrāk domāju, ka dzer tikai Ukrainā, bet nu redzu, ka arī Latvijā patērē daudz alkohola… Algas te nav lielas, bet tik un tā daudzi pērk un dzer. Šaubos, vai dzeršanu kaut kā var mazināt. Grūti saprast, kas ir dzeršanas iemesli. Kaut ko tiešām efektīvu izdomāt un būtiski samazināt alkohola patēriņu nav iespējams.

Nikolajs Duršis – pensionārs:

Ja cilvēks pats negribēs un sevi nesaņems rokās, tad viņš no alkohola vaļā netiks. Mani audzināja kā godīgu cilvēku, kurš zina robežas, un tā audzināju arī savus bērnus, ka dzeršana nav laba. Zinu cilvēkus, kas ārstējušies, bet tik un tā pēc laika atkal sāk lietot alkoholu. Zinu vienu, kurš katru dienu bez izņēmuma izdzēra vismaz 200 gramus šņabja. Sagaidīja pensiju un tūlīt nomira ar sirdi. Ja nav rakstura, dzeršanu neatmetīs.

Lauris – liepājnieks:

– Droši vien tas nav iespējams. Kas gribēs dzert, to darīs, neskatoties ne uz ko. Ik pēc laika Latvijā atkal un atkal izdomā un ievieš kaut kādus jaunus ierobežojumus, kas saistīti ar alkohola tirdzniecību, lietošanu. Bet vai tie tiešām ir iemesls, lai dzertu mazāk? Alkoholu lieto tieši tikpat, un patērētais daudzums nesamazinās. Ierobežojumi pie skaidra prāta nevedīs.

Lāsma Logutova – sociālā darbiniece:

– Varbūt tik daudz dzer, jo jūtas savā dzīvē nelaimīgi? Nepiepildīti. Tad alkohols ir kā mierinājums, lai dvēsele neraudātu. Alkohols nomāc sāpes. Taču – vai tad bagātie arī nedzer? Dzer, protams. Domāju, ja cilvēkiem dzīvē būtu kaut kādas intereses, aizrautība, tad nevajadzētu alkoholu. Patiesa personīgā interese par kaut ko nomāktu, aizvietotu dzeršanas kāri. Ja ir interese par dzīvi, tad atkarība paliek otrajā plānā. 

Reinis Bahs – durbenieks:

– Jau kopš seniem laikiem dzeršana ir pastāvējusi un nesusi postu. Par to rakstījis gan Merķelis, gan Blaumanis. Dzēra kā Ulmaņa, tā padomju laikos. Kaut kas ir jādara, lai dzeršanu ierobežotu, bet šādi centieni nemaz nepatīk alkohola ražotājiem, tirgotājiem. Varbūt tiešām labi un iedarbīgi piemēri, kā mazināt dzeršanu, būtu jāmeklē kaimiņvalstīs: Lietuvā, Somijā, Zviedrijā u.c. Tad mēs paņemtu viņu labāko pieredzi.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz