Pašvaldībai piederošos īpašumus nolemts pārdot cerībā uz investoru, kurš zinās, ko šeit pasākt, stāsta izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens.

Reformu dēļ skolas ekspluatācija pārtraukta 2019. gada jūlijā. Pašvaldība domājusi par ēkas pielāgošanu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai.

“Tā kā tur vajadzēja diezgan lielus ieguldījumus, izvēle krita par labu Siļķu ielai 7. Vairāk nekā pirms gada īpašumu piedāvāja Aizsardzības ministrijai, lūdzot izskatīt, vai šo ēku var izmantot karavīru vajadzībām. Ministrija izvērtēja, izrādījās, ka ēka par tālu no bāzes Atmodas bulvārī un ka tiešām vajag lielus ieguldījumus, un atteicās,” viņš pastāsta.

Tagad veiks īpašuma novērtējumu un mēģinās pārdot.

“Reklamēsim, skatīsimies, vai ir interese. Varbūt kāds investors uzrodas,”

pauž M. Tīdens.

Sanitārās telpas ēkā esot nolietojušās, noteikti jāveic remonts un droši vien arī vecais jumts jāmaina, viņš raksturo mājas stāvokli. Kopumā ēka esot kapitāla, biezām sienām.

Domes vadībai tiekoties ar iedzīvotājiem, bieži minēts, ka “Laumas” rajonā nav nevienas vietas, kur cilvēki varētu pulcēties, trūkst apkaimes sabiedriskā centra.

“Tas ir ļoti plašs jautājums. Pašvaldība īpašumu var izmantot tikai savu funkciju pildīšanai. Jebko izveidojot, pirmkārt, jābūt ļoti labai idejai.

Jārēķinās ar ieguldījumu, lai ideju īstenotu, un pēc tam jādomā, kā tas turpmāk tiek uzturēts un vai var atpelnīt vismaz uzturēšanas izdevumus,”

skaidro izpilddirektora vietnieks.

Pagaidām līdz domes mājai neviens neesot atnesis aizraujošas idejas Krūmu ielas 65 izmantošanai.

Pašvaldības pārziņā jau esot vairākas ēkas, kas prasa ieguldījumus: neatrisināts ir Dārza ielas 10 liktenis, tukša stāv vingrošanas zāle Kungu ielā 12.

M. Tīdens uzsver, ka izvērtēšana prasa laiku un lēmumam jābūt jēgpilnam.

“Ja nāktu nevalstiskas organizācijas un teiktu – jā, mēs tur īstenosim to un šito, varēsim samaksāt par apkuri un elektrību, tad liekam galvas kopā un domājam. Investīcijai var piesaistīt ārējos resursus, var veikt vienreizējo ieguldījumu, tas ir normāli.

Bet ir jāizdomā par naudas plūsmu, lai nepasliktinātos budžeta situācija, ka mēs nevaram tālāk attīstīt citus infrastruktūras objektus,”

viņš norāda.

2022. gada oktobrī Liepājas dome nodeva ēku lietošanā bez atlīdzības uz vienu gadu biedrībai “Internāts”.

Tā bija plānojusi aktivitātes, kas veicinās kultūras un radošās industrijas (arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide u. tml.). Bija sarīkotas tikšanās, koncerti, domu apmaiņas, pat reiva pasākums.

Biedrības pārstāvis Kaspars Endols portālam pastāsta, ka ēka bijusi daudz sliktākā stāvoklī, nekā sākumā likās: “Jumts jāmaina jo agrāk, jo labāk, jo tuvāko trīs gadu laikā būs ļoti kritisks. Jumta segums ir švaks, ar tikai desmit gadu garantiju no paša ražotāja, un tagad jau pagājuši 13–14 gadi.

Pamatā ēkas stāvoklis traucēja izvērst tur darbību,”

viņš atzīst.

Tomēr viņš sagaida, ka jautājums tiktu vērtēts aspektā – kur pilsēta plāno veidot iecerētās mākslinieku rezidences, ko nu par pienākumu uzliek arī Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss.

K. Endols arī uzsver, ka rajonā trūkst atpūtas un sabiedriskās teritorijas un internāts bijusi vieta, kur to attīstīt.

“Ja mums kaut kas nesanāca, tas nemaina to, ka vajadzība ir. Arī attīstības plānā ir ierakstīta decentralizētu kultūrvietu veidošana.

Ja internātpamatskolu pārdod, tad kur apkaimē paredzēta šāda vieta?”

viņš vaicā.

Ja ēku izsolītu ar nosacījumu, ka tur jāattīsta radošās industrijas un kultūra, tas nodrošinātu iespēju pildīt nepieciešamās funkcijas.

Ēkas atsavināšanas sākumcena vēl neesot noteikta, tāpat gatavojot izsoles noteikumus, tas viss būs jāapstiprina domes deputātiem.

Izsolē iegūtos līdzekļus plānots izlietot citu nekustamo īpašumu sakārtošanai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.