Neapskaužamā situācijā nonākusi jaunā Bārbalu ģimene ar diviem bērniem, no kuriem viens ir ar īpašām vajadzībām. Esošās dzīvesvietas saimniece jau ilgāku laiku gaida, kad Bārbali atbrīvos telpas, lai varētu sākt remontdarbus. Savukārt jaunā dzīvokļa īpašniece, kas solījusi viņiem dzīvesvietu izīrēt, nav izpildījusi neko no solītā, izvairās no tikšanās, lai gan paņemts diezgan paliels avanss. Lai to samaksātu, ģimene ņēmusi bankā kredītu, kas regulāri jāatdod, taču viņi palikuši bez naudas un bez solītās jaunās dzīvesvietas.

Piedāvā izremontēt dzīvokli

Jaunas dzīvesvietas meklējumi, līdz ar to arī šī nepatīkamā epopeja sākušies pērn, kad saimniece dzīvoklim, kurā pašlaik mitinās Bārbali, paziņojusi par vēlmi paaugstināt īres maksu līdz 100 latiem vai arī viņiem jāatbrīvo dzīvoklis. “Neuzskatījām, ka piedāvātā maksa ir adekvāta apstākļiem un tehniskajam stāvokli, kādā atrodas dzīvoklis, tāpēc vienojāmies, ka meklēsim citu dzīvesvietu,” stāsta Margita Bārbala.

Viņa uzzinājusi, ka bijusī kaimiņiene jau atradusi dzīvokli Kungu ielā 63. Tikai tur neesot bijusi plīts, tāpēc saimniece solījusi, ka septembrī ielikšot “Jotul” krāsniņu. Kaimiņiene teikusi, ka saimniece esot ļoti laipna, pretimnākoša, tāpēc arī ieteikusi, lai Bārbali aprunājas ar viņu par iespējamo pārcelšanos. “Saimniece patiešām likās atsaucīga, atstāja kopta, inteliģenta, kā arī lietišķa cilvēka iespaidu. Viņa uzreiz teikusi, ka dzīvoklis nav labā stāvoklī, tāpēc viņa visiem īrniekiem piedāvājot iemaksāt 500 latu, un tad, arī pati piemaksājot, viņa tos dzīvokļus izremontēs. Sākumā nepiekritām, jo likās, ka mans vīrs, kurš ir saimniecisks, pats varētu veikt remontu, un nebūtu jāņem kredīts,” turpina Margita. Tomēr, kad sākusi dzīvoklī kaut ko darīt, noplēsusi vecās tapetes, jaunā ģimene redzējusi, ka darāmā tur ir, cik uziet, – logi tik izgrabējuši, ka bail tos vaļā vērt, mūra siena birst, plīts kūp. Tad nosprieduši, ka varbūt labāk tiešām paņemt kredītu, samaksāt saimniecei, kura nolīgs strādniekus un visu izdarīs, lai pašiem nav jāmokās.

Tā arī darīts. Abas puses septembrī uzrakstījušas vienošanos, kurā Kungu ielas 63.nama īpašniece Vita Sila apņēmusies veikt dzīvoklī remontu, lai Bārbali tur varētu sākt dzīvot 1.novembrī. Savukārt Bārbali viņai kopumā samaksājuši 745 latus un bijuši apmierināti par vienošanos, ka turpmāk šo summu atrēķinās no īres maksas un viņiem vajadzēs maksāt mazāk. Tikai viņi nezinājuši, ka nu sāksies īsts riņķa dancis.

Jau drīz rodas aizdomas

Tobrīd, pēc saimnieces V.Silas teiktā, remontdarbus vajadzējis sākt apmēram divas nedēļas pēc viņu vienošanās. “Pēc divām nedēļām aizgājām paskatīties un redzējām, ka neviens dzīvoklī nerosās. Zvanījām saimniecei, jautājām, kas par lietu. Viņa atbildēja, ka meistari vēl strādā citā objektā, taču, lai nesatraucamies, viss būšot kārtībā. Noticējām.” Taču 1.novembris strauji tuvojās, un aizvien nekas nenotika. Atkal tikai kārtējās atrunas, ka, lūk, no Būvvaldes vēl nav saņemti kaut kādi dokumenti.

Bārbaliem jau sākušas rasties aizdomas, tāpēc viņi paši aizgājuši uz Būvvaldi un pārliecinājušies, ka nekādi dokumenti par Kungu ielas 63.namu apstiprināšanai nav sniegti. Atkal sekojuši kārtējie zvani saimniecei, viņas solījumi, un tad V.Sila jau sākusi izvairīties no atbildēm uz tālruņa zvaniem.

Dodas uz Ēģipti, bet nonāk tirgū “Rāmava”

Pēc nedēļās pēkšņi piezvanījusi V.Sila pati. “Un nu jau pārsteigti uzzinājām, ka mēs esam vainīgi.” Protams, pēc šīs sarunas saimnieces telefons uz zvaniem nav reaģējis. Pēc kāda laika Bārbali saņēmuši no V.Silas īsziņu, ka, lūk, tuvākajā sestdienā viņa būšot Liepājā, lai atnākot pēc naudas. Pēc tam sekojusi īsziņa, ka viņa tomēr nevarēšot ierasties. Citreiz pateikts, ka viņa došoties uz Ēģipti, bet tai pat laikā Margita viņu pamanījusi rosāmies tepat Liepājā, tirgū “Rāmava”.

Pēc šādiem gājieniem Bārbali sākuši meklēt juridisku palīdzību. Advokāte teikusi, ka tas ir iespējams. Taču vispirms jānosūta paziņojums ar aicinājumu vienoties par naudas atdošanu. Līdz 19.janvārim V.Silai vajadzējis reaģēt uz šo aicinājumu. Tas nav noticis, tāpēc tagad visticamāk sekos prasība tiesā.

Arī “Kurzemes Vārds” mēģināja sazināties ar V.Silu, taču tālruņa operators vēstīja, ka abonentam tālrunis ir izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas, bet, kad zvana savienojums tika veikts, atskanēja signāls, kas nozīmē, ka abonents nospiedis taustiņu un numurs ir aizņemts.

Lielas parādsaistības biedē

Bārbali pašlaik ir neapskaužamā situācijā. Esošā dzīvokļa saimniece gaida, kad telpas tiks atbrīvotas, taču ar jauno dzīvesvietu acīmredzot nekas nesanāks. Ģimene arī pieteikusies dzīvokļu rindā pašvaldībā, viņi var pretendēt uz pašvaldības palīdzību šajā jautājumā, jo viņiem ir bērns ar īpašām vajadzībām. Taču pašvaldībai dzīvojamais fonds nav nekāds plašais, un 160.numurs rindā nevieš lielas cerības, ka tuvākajā laikā viņi varētu tik pie dzīvojamām telpām. Uz jautājumu, kāpēc viņi neņem hipotekāro kredītu, Margita atbild, ka tās ir gluži loģiskas bažas par iespējami pārmērīgām finanšu saistībām. Lai arī vīrs Renārs strādā pastāvīgā darbā un tāpēc arī banka nav liegusi aizdevumu, kas nu nokļuvis V.Silas makā, dzīvokļi šobrīd ir ļoti dārgi. “Interesējāmies par cenām – no 30 līdz 40 tūkstošiem latu. Paralēli aizdevuma summai un procentiem jāmaksā arī komunālie maksājumi. Rēķinājām, ka kopā tas iznāktu ap 200 – 300 latiem mēnesī. Tāpēc arī radās bažas, ka uzņemamies saistības, ar kurām varētu netikt galā.”

Apsvērta arī iespēja pārcelties uz Karostas vai Tosmares mikrorajonu, taču tas esot par tālu. “Dažs varbūt domā, ka tās ir kādas iedomas. Taču nezina, cik grūti ir ar mazu bērnu ratos pārvietoties tik lielā attālumā, jo visas iestādes un poliklīnikas atrodas tuvu centram,” piebilda Margita. Tāpēc viņi labprāt uzklausītu kādu dzīvokļa īres piedāvājumu, kurš nepārvērstos par tādu nervus bojājošu riņķa danci, par kādu izvērtās vienošanās ar V.Silu.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šajā Kungu ielas 63.nama piektajā dzīvoklī jau no 1.novembra vajadzēja dzīvot Bārbalu ģimenei. Taču nu viņi palikuši gan bez solītās dzīvesvietas, gan avansā iemaksātās naudas.