Ieraugot silti saģērbušos vīrus, kas, bruņojušies ar makšķerēšanas kastēm un urbjiem, virzās uz Liepājas ezera pusi, top skaidrs, ka zemledus makšķerēšanas sezona ir atklāta. Cik drošs ir ledus, ko bļitkotāji cenšas izkacināt no ūdens dzīlēm, un kāpēc viņi nespēj pretoties aicinājumam dienu pavadīt uz ezera?

Uzreiz gan jāpiekodina – ledus uz Liepājas ezera vēl vietām ir trausls, tā ka joprojām jādomā par drošību, kam vienmēr jābūt pirmajā vietā. Bet vairāk nekā pussimts zemledus makšķernieku, kuri sestdienu bija izvēlējušies, lai baudītu savu vaļasprieku Liepājas ezera teritorijā ap Vaiņodes ielas galu, visi kā viens atzina, ka ledus esot pietiekami drošs. Tiesa, ir viena būtiska nianse, kas jāņem vērā, proti, izsecinājām, ka ledus biezums atsevišķās vietās krasi atšķiras – tie var būt 15 centimetri, bet pārdesmit metrus tālāk jau vairs tikai septiņi, turklāt tālāk no krasta vienā konkrētā vietā ledus nebija nemaz.

Dodoties lūkot, kā tad bļitkotājiem klājas, sastopam kādu makšķernieku ar visai drūmu grimasi, kas būtībā jau uzreiz sniedz atbildi, kāda šodien cope. Tomēr standarta jautājumu uzdodam – kā ķeras? “Šodien tur nav, ko darīt, stagari vien. Nav jēgas mērcēt makšķeri, jāiet mājās! Tāda ir tā cope, nekad neko nevar zināt,” izteicās, pēc izskata un ekipējuma spriežot, pieredzējis makšķernieks. To, ka sestdienas priekšpusdienā ezers pret bļitkotājiem nebija dāsns, stāstīja arī citi copmaņi. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27. janvāra numurā.

#kvards-20190127-01#