Par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem tiesā spriedumu pasludina un sodu piespriež ne tikai pilngadīgām personām, bet arī nepilngadīgajiem. Ja vien nav piemērota reāla brīvības atņemšana, tad tūliņ pēc sprieduma stāšanās spēkā jaunieši nonāk Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības speciālistu uzmanības lokā. Šoreiz iepazīstināsim ar sistēmu, kas attiecībā uz nepilngadīgajiem veiksmīgi darbojas, gan kontrolējot soda izpildi, gan dodot iespēju jaunajiem cilvēkiem saprast, kādu dzīvi viņi turpmāk vēlas dzīvot.

Tev būs jāstrādā!

Valsts probācijas dienesta Liepājas struktūrvienībā apkopotā statistika rāda, ka pērn 15 nepilngadīgiem puišiem tiesa kā sodu noteikusi piespiedu darbu. Seši no viņiem bija 14–15 gadu veci, deviņi – 16–17 gadu veci. Šogad izveidotas 6 jaunas lietas. Vairumā gadījumu tiesa vainīgajiem piemērojot piespiedu darbu līdz 100 stundām, bet ir gadījumi, kad arī vairāk. Pērn piespiedu darbos jaunieši kopumā nostrādāja 909 stundas, bet šogad 4 mēnešos jau 394 stundas.

Liepājas struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe: “Kā liecina spriedumi krimināllietās, vairumā gadījumu nepilngadīgajiem piespiedu darbu kā sodu piespriež par zādzību izdarīšanu vai automašīnu vadīšanu bez tiesībām. Kad spriedums stājas spēkā, notiesātajam kopā ar vienu no vecākiem jāierodas Probācijas dienestā piecu dienu laikā, lai vienotos par soda izpildes nosacījumiem un kārtību. Soda izpilde reāli var sākties ļoti īsā termiņā jau pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Stāstot par piespiedu darbu, vadītājas vietniece Guna Štolcere uzsvēra, ka sods – piespiedu darbs – kā nepilngadīgajiem, tā pieaugušajiem jāveic no mācībām vai darba brīvajā laikā. Struktūrvienība noslēgusi sadarbības līgumus ar vairākiem Liepājas uzņēmumiem, kuros tiek nodarbināti ar piespiedu darbu sodītie. Tā ir Kapsētu pārvalde, namu pārvaldes u.c.

Ja nestrādāsi, nokļūsi apcietinājumā

Dienesta darbinieki regulāri ierodas pie jaunieša viņam noteiktajā darbavietā, lai savām acīm pārliecinātos, kā un vai sodītais strādā. Ja ar piespiedu darbu sodītais jaunietis ļaunprātīgi izvairās no soda izciešanas, Probācijas dienesta speciālists raksta pieteikumu tiesai, lūdzot piespiedu darbu aizstāt ar arestu. Pērn bijis viens tāds gadījums, šogad vēl neviens. Tie referenti, kuri strādā ar piespiedu darbos sodītajiem nepilngadīgajiem, uzskata, ka 100 darba stundas ir efektīvākais skaits, jo, ja skolēnam jāstrādā 200 stundu, kas tiešām ir daudz, tad soda audzinošā ietekme mazinās. Kad noteiktās stundas ir nostrādātas, visas trīs soda izpildē iesaistītās puses atkal paraksta dokumentu par piespiedu darbu izpildi. Lietu slēdz, un tas tiek paziņots tiesai. S.Dīķe atzina: “Manuprāt, piespiedu darbs (kas jādara bez atlīdzības!) ļoti daudziem maina ierasto domāšanu, jo pusaudžiem ir jāatrod laiks darbam, jārēķinās ar jaunajiem pienākumiem, jākoncentrējas uz uzdevuma izpildi un tā laikā var padomāt un analizēt, kādēļ tad mani sodīja. Domāju, ka tiek arī izjusts zināms prieks par padarītu darbu. Jaunietis zina, ka viņu kontrolē. Sāk mainīties vērtību sistēma. Diemžēl jāatzīst, ka ir cilvēki, kurus, šķiet, nepārveidos nekāds sods…”

Nosacīti notiesāts. Tas ir nopietns sods

Kad tiesa kādu nepilngadīgo (tas attiecas arī uz pilngadīgām personām) atzinusi par vainīgu un sodījusi ar brīvības atņemšanu uz noteiktu laiku, nosakot viena vai vairāku gadu ilgu pārbaudes laiku, tas nenozīmē, ka viņš varēs dzīvot, cepuri kuldams un netraucēts. Kopš pērnā gada “Latvijas sodu izpildes kodeksā” veiktas izmaiņas, un tagad gan nosacīti notiesātajiem, gan nosacīti pirms termiņa atbrīvotajiem jāierodas Probācijas dienestā un jāpilda vesela virkne pienākumu, piemēram, dienestā jāierodas noteiktā laikā reģistrēties, jāinformē par savu dzīvesvietu, mācību iestādi, darbavietu u.c.

Vecākā referente Iveta Treimane pastāstīja: “Šogad mūsu iestādes uzmanības lokā nokļuvuši jau 30 nosacīti notiesātie nepilngadīgie. Pērn to bija 43, viņu vidū arī dažas meitenes. Lai cik neticami tas skanētu, lielākā daļa nāk no labām ģimenēm, nevis no nelabvēlīgajām. Šogad 3 bijuši Bērnu nama audzēkņi.”

Tiesas spriedumos, kuros piespriests nosacīts sods, bieži vien tiesnesis nepilngadīgajiem uzliek par pienākumu piedalīties probācijas programmās, pēc pulksten 22 atrasties savā dzīvesvietā, sekmīgi mācīties vai konsultēties pie narkologa. Tad Probācijas dienesta referenti ir tie, kuri regulāri kontrolē, kā tiek pildīti tiesas uzliktie pienākumi. Un atkal. Ja ar nosacīto sodu sodītais pārbaudes laikā pienākumus nepilda vai izdara atkārtotus administratīvus pārkāpumus, Probācijas dienesta speciālists tiesai raksta iesniegumu, un tiesas kompetencē ir lemt par nosacītā soda aizstāšanu ar cietumsodu. Pērn viens nosacīti sodīts jauneklis tā ir nokļuvis cietumā un tagad sodu izcieš tur.

Brīnumus nesolām

Pasaulē probācijas dienesti pastāv jau vairāk nekā 50 gadu, Latvijā tā sākums meklējams tikai pirms gadiem pieciem. Kā teica Solvita Dīķe, Probācijas dienesta veikto uzraudzību, kura sevī ietver arī atbalstošos pasākumus, nevar uzskatīt par “brīnumlīdzekli visām sabiedrības vainām”. Dienesta speciālisti pārliecinājušies, ka, strādājot ar nepilngadīgajiem, vislabākie rezultāti redzami tad, ja bērns jūt savas ģimenes atbalstu, rūpes un mīlestību. Ne viens vien likumus pārkāpušais pusaudzis audzis Bērnu namā, Internātpamatskolā, nevis vecāku aprūpēts un mīlēts. Diemžēl par daudziem bērniem ģimene vispār neinteresējas vai dara to nepietiekami. Arī tā saucamajās labvēlīgajās ģimenēs.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Lai cik neticami tas skanētu, lielākā daļa tiesāto un sodīto bērnu nāk no labām, nevis no nelabvēlīgām ģimenēm.