Tiklīdz Izglītības un zinātnes ministrija bija noformulējusi jauno jēdzienu – kompetencēs balstīta izglītība –, skolotāji vēl raustīja plecus un gaidīja skaidrību. Tagad, kad tā tiek ieviesta, sarunās ar pedagogiem nupat notikušajos Skolotāju dienas sarīkojumos dzirdams: “Mēs tā strādājam jau sen!”

Aivars Karlsons, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un tiesību skolotājs uzsver, ka nemaz nevarētu strādāt ģimnāzijā, ja profesionālajā darbībā nebalstītos uz kompetencēm. Mācību darbs notiek tā, lai skolā uzzinātais veidotu sasaisti ar dzīvē redzamo. Tieši šis princips – jaunieši apgūst teoriju un reizē domā, analizē, apspriežas un izdara secinājumus – liecina par mūsdienīgu izglītību. Tāds ir Aivara Karlsona un viņa Cēsu ģimnāzijas kolēģu, latviešu valodas, svešvalodu, matemātikas un citu mācību priekšmetu pasniedzēju, vērtējums.

Vēsturisko procesu saistība ar mūsdienām – šo izpratni skolotājs Aivars Karlsons trenē jauniešos ik dienu. “Mūsdienās un viduslaikos var atrast līdzības,” apgalvo pedagogs un tūlīt nosauc piemēru no jauniešiem rosinātās domu apmaiņas vēstures stundā. “Viduslaikos sabiedrības dalījums bija kārtās. Cenšos ievadīt sarunas tā, lai jaunieši paraudzītos, vai šodien ir tādas sabiedrības grupas, kas viena no otras atšķiras, vai nav. Sabiedrības dalījums grupās taču izpaužas arī šodien, lai arī grupas nav tik norobežotas kā viduslaikos. Dodu uzdevumu analizēt šodien redzamās izpausmes dalījumā.”

Zināšanas vēsturē skolēniem liek izdarīt secinājumus par mūsdienu sabiedrībā redzamām līdzībām ar senākiem laikiem. Vai nav tā, ka viena daļa cilvēku Latvijā var iet un iepirkties tikai zemo cenu veikalos, kamēr citi ikdienā ir cita cenu līmeņa veikalu – tirdzniecības centru – apmeklētāji? Puišiem ir vairāk zināšanu par automašīnām, un skolotājs ļauj viņiem aizdomāties, savā starpā noskaidrot, ka cilvēki dalās grupās kaut vai pēc tā, ar kādas klases automašīnu var atļauties braukt.

“Loģiskā sapratne par lietu kārtību,” – tā ir kompetence, kuru pedagogs ikdienā sniedz vecāko klašu skolēniem gan Cēsīs, gan Vecpiebalgā. “Man bija viegli pieņemt pārmaiņas, varu brīvāk un neatkarīgāk skatīties uz procesiem sabiedrībā, jo skolā strādāju desmit gadus, pirms tam esmu strādājis citās jomās, bijis arī dažādu līmeņu vadītājs. Tagad, mācot politiku un tiesības, priekšmetu sasaistu ar praktiskām lietām – darba attiecības ir aprakstītas teorijā, es palīdzu saprast, kā tās veidojas praksē. Vai vienmēr tiek slēgti darba līgumi, kā samaksā algu par darbu. Esmu ar pieredzi, dodu reālus piemērus, ko kopīgi izanalizējam.”

Politikā un tiesībās skolotājs mēdzot piemēriem izmantot preses rakstus no laikrakstiem, kuri mēģina ietekmēt lasītājus. “Lasām un analizējam – kas tas par izdevumu, kur publicēts, kurā lappusē ielikts raksts, kāpēc parādījies tieši šajā laikā, ar ko pazīstams raksta autors,” skolotājs stāsta, kā politikā un tiesībās jaunieši var apgūt arī medijpratību. “Jauniešiem mācu ieraudzīt piemērus, kā nekritiskus lasītājus var ietekmēt, cik svarīgas ir lasītāja prasmes vērtēt izlasīto. Tā ir kritiskā domāšana. Tikpat kritiski jauniešiem jānovērtē interneta vietnēs un sociālos tīklos iegūtā informācija.”

Projekts “Reģionālo mediju spēks”, nr.2017-1-STP-M11006-P.

Mērķprogramma “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai”.