“Man ļoti žēl mūsu Karostas zaļās rotas. Tagad visi mežā lauž, ko grib, zāģē jaunos, labos kokus,” saka liepājnieks, kurš šajā pilsētas daļā dzīvo vairāk nekā 40 gadu. Vai patiešām ir tik traki, ka Karostas mežus bez kādas uzraudzības izzāģē?

Karostas namu pārvaldes priekšniece Gaida Korņilko teic, ka neesot redzējusi patvarīgos meža zāģētājus. Viņa gan pieļauj iespēju, ka, iespējams, cilvēki, kuriem mājās ir malkas apkure, dodas mežā lasīt kritušos zarus vai savāc nolūzušos kokus.

Meža uzraudzības pienākumi Liepājas pilsētā uzticēti Aigaram Gāliņam. “Noteikti jau kāds kādu koku nolaiž arī,” viņš nemēģina noliegt, ka tādas lietas notiek. Taču pie rokas neviens nav pieķerts un neesot uztraukuma, ka tā gar zemi sagulst lieli un vareni koki.

Netālu no Beberliņiem satiekam pensionāru Vasiliju. “Jā, jā,” viņš piekrīt. “Mežus tagad iztīra pa tīro. Es domāju, ka vēl pēc gada tur vairs nemētāsies neviens nolūzis zariņš.” Kad viņš siltākā rudens dienā nākot staigāt, regulāri satiekot cilvēkus, kas ratiņos vai pat automašīnu piekabēs ved prom gan zarus, gan arī klucīšus.

Turpat netālu pastaigājas Irina ar bērniņu ratiņos. “Mans tēvs arī pats mežā salasa malku ziemai,” viņa neslēpj. “Viņš ir pensionārs, laika viņam ir pietiekami, tā ka lai tik strādā – nebūs malka jāpērk par naudu, un pie reizes būs arī svaigā gaisā.”

Plašāk par šo tematu lasiet Kristīnes Pastores publikācijā laikraksta “Kurzemes Vārds” šodienas numurā.