Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mijiedarbībā ar lokālo vidi un auditoriju. Reģionālie mediji rada kopības sajūtu

Mijiedarbībā ar lokālo vidi un auditoriju. Reģionālie mediji rada kopības sajūtu
Foto: Publicitātes
26.12.2019 07:06

Linda Tauriņa, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi saprot"

Atslēgvārdi

Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam viens no vadmotīviem ir neatstāt pašplūsmā demokrātijai, drošībai un kultūrvides saglabāšanai tik svarīgu jomu kā informācijas telpa. Kā viens no Latvijas mediju politikas pamatprincipiem ir norādīta daudzveidība, ko nepieciešams saglabāt. Starp tiem, kuru pastāvēšana ir svarīga, kas būtu stiprināmi un atbalstāmi, nosaukti arī reģionālie mediji.

Tuvums palīdz un traucē

2018.gadā klajā nāca zinātniskais pētījums “Latvijas mediju vides daudzveidība”, kura tapšanā piedalījās Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Laura Uzule. Viņas darba lauciņš ir tieši reģionālie mediji.

“Tie neapšaubāmi ir vajadzīgi,” viņa teic.

“Jo vairāk ir mediju, dažāda veida kanālu un žanru, jo mediju telpa ir daudzveidīgāka un auditorijai tīkamāka. Palielinās izvēles iespējas.”

Pētniece norāda, ka reģionālie mediji ir ļoti specifiski, jo piedāvā unikālu saturu. Tā ir lokālajai videi īpaši sarūpēta informācija, ko neviens cits nodrošināt nespēs.

Nacionālajiem medijiem nepietiek vietas šīs informācijas publicēšanai un laika tās sagatavošanai. Reģionālie mediji rada kopības sajūtu, veicina tradīciju uzturēšanu, kā arī risina iedzīvotājiem aktuālus jautājumus. Šī loma arī ir to trumpis, kas ļauj piesaistīt un saglabāt auditoriju.

“Pētījumu dati gan Latvijā, gan ārvalstīs apliecina, ka liela daļa auditorijas uzticas tieši reģionālo mediju saturam. Tas skaidrojams ar to, ka tie spēj nodrošināt ciešu kontaktu, mijiedarbību ar lokālo vidi, telpu, savu auditoriju,” uzskaita L. Uzule.

Taču specifiskais (arī emocionālais) tuvums auditorijai un videi rada draudus, ar ko reģionālie mediji ne vienmēr tiek galā. Tas reizumis traucē ievērot profesionālos standartus, piemēram, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību. Viena no žurnālistam būtiskām ir tā sauktā sargsuņa jeb varas uzrauga funkcija.

Aptaujātie paši atzīst, ka vieglāk būt kopienas atbalstītājiem, nevis kritizētājiem.

“Tomēr praktiski visos reģionālajos medijos ir sadaļas, kas veltītas īpaši svarīgu konkrētās vietas problēmu risināšanai,” teic L. Uzule.

Arī vietējie žurnālisti cenšas ievērot līdzsvaru starp pozitīvo un negatīvo informāciju. Viņasprāt, sargsuņa lomai atbilstoša satura tomēr varētu būt vairāk, redakcijām par to jādomā.

“Teikt, ka reģionālo mediju žurnālisti strādā slikti, gan nevar, jo tā noteikti nav,” secina pētniece un piebilst, ka jāņem vērā arī situācija, kādā reģionālajiem medijiem jāizdzīvo. Nav viegli. Redakcijas saskaras ar finanšu resursu un darbinieku trūkumu, žurnālisti ir pārslogoti, nav iespējams veltīt daudz laika pētnieciskajai žurnālistikai.

Sarunbiedre gan piebilst, ka veiktais pētījums neaptvēra visas reģionālo mediju redakcijas. Situācija tajās ir ļoti dažāda.

Neatpazīst žurnālistu darbu

Par vienu no Latvijas mediju vides būtiskām problēmām L. Uzule nosauc pašvaldību konkurenci ar neatkarīgajiem medijiem. Pašvaldību izdevumi līdzinās žurnālistu veidotajiem, bet pastkastītēs iekrīt bez maksas.

“2016.gadā no 266 preses izdevumiem 55 bija pilsētu un pašvaldību laikraksti un 133 pašvaldību informatīvie izdevumi,” atklāj L. Uzule. “Lai gan šobrīd tiek daudz runāts par medijpratību, cilvēki joprojām nevar vai nevēlas savā apziņā nošķirt žurnālistu un pašvaldībā strādājošo sabiedrisko attiecību speciālistu sagatavotos materiālus, lai gan otrajos vietvaru darba kritiku diez vai varēs atrast…” viņa vērtē.

“2005.gadā 51% no aptaujātajiem iedzīvotājiem apgalvoja, ka lasījuši vai caurskatījuši vismaz vienu reģionālo laikrakstu. Savukārt 2017.gadā tādu bija tikai 31%,” skaidro sarunbiedre. Mainījies arī laikrakstu iznākšanas biežums.Ja 2015.gadā trīs reizes nedēļā iznāca 15 reģionālie laikraksti, tad 2018.gadā tādi bija palikuši vairs tikai astoņi.

L. Uzule norāda, ka informatīvo telpu šobrīd ļoti ietekmē tas, ka mediju pasaulē var ienākt ikviens cilvēks, savā ziņā kļūstot par žurnālistu. No vienas puses, saturs kļūst daudzveidīgāks, no otras puses, dzeltenāks, neprofesionālāks un infantilāks.

Arī interneta mediji zināmā mērā degradē informācijas telpu ar pavirši sagatavotām publikācijām un viltus ziņām.

Tas ietekmē viedokli par mediju telpu un izpratni par mediju darbu.

Pašiem par sevi jācīnās

“Žurnālisti pauž viedokli, ka auditorija kļuvusi mazāk prasīga pret kvalitāti, vairāk vēlas izklaidi un arī “dzeltenumu”. To apliecina auditorijas aptauju dati,” pastāsta L. Uzule.

Viņa atzinīgi vērtē to, ka šobrīd valstī aktualizē medijpratības tēmu. “Pašiem žurnālistiem jāskaidro sabiedrībai savs devums, tas, ka viņu darbs ir profesionālāks un nopietnāks nekā cilvēkiem no malas,” uzskata pētniece.

Taču ir arī pozitīva tendence, ko L. Uzule saskatījusi, šobrīd strādājot pie pētījuma “Latvijas mediju ekoloģija”. Aptaujāto atbildes liecina, ka interese par vietējām ziņām pieaug, cilvēkam kļūstot vecākam. Situācija varētu nebūt tik drūma, kā to dažkārt raksturo. Pat pusaudži mēdz ieskatīties reģionālajos medijos.

Žurnālistiem jādomā par savu profesionalitāti. Jāturpina strādāt, ievērojot profesionālos standartus, neļaujoties plūdumam un pieprasījumam, laikmetam raksturīgajai paviršībai. Jādomā arī par to, kā iet līdzi laikam, apgūstot jaunās tehnoloģijas, uzrunājot gados jaunāku auditoriju.

Pētniece uzsver, ka reģionālajiem medijiem jākļūst saliedētākiem. Piemēram, ļoti maz žurnālistu iesaistās profesionālajās organizācijās. Jo vienotāki visi būs, jo labāk viņus sadzirdēs lēmumu pieņēmēji, kad runās par svarīgu jautājumu risināšanu, teiksim, likumu sakārtošanu.

L. Uzule uzskata, ka atbalsts medijiem ir nepieciešams. Pozitīvi, ka par to tiek domāts. Profesionālajām organizācijām jāseko, lai šī tendence nemazinātos un atbalsts būtu sistēmisks. “Mūsdienās citādi nevar, pašiem par sevi jācīnās,” viņa uzsver.

Jānovērtē reģionālo mediju veikums

Laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude teic, ka mediju politikas pamatnostādnes ir labākais, kas Latvijā līdz šim paveikts mediju atbalstam. Dokuments skaidri iezīmē, kādai jābūt mediju telpai – aizsargātai, daudzveidīgai, tādai, kurā ir vieta arī latviešu valodai. Pretējā gadījumā demokrātiska attīstība būs apdraudēta.

Skaidri definēti arī uzdevumi, kas jāveic politiķiem, izpildvarai un pašai žurnālistu kopienai. Daudz laba noticis, sekojot pamatnostādņu iezīmētajām vadlīnijām, tai skaitā izveidots Mediju atbalsta fonds un pērn arī Mediju ētikas padome.

“Ja runā par apdraudēto reģionālo izdevumu situāciju, tas lielā mērā ir pašvaldību, kā arī iepriekšējo Latvijas valdību nopelns.

Reģionālie mediji tika vājināti, pieļaujot, ka pašvaldības var ienākt mediju tirgū ar saviem izdevumiem. Tādējādi ilgstoši tika un joprojām tiek kropļota mediju vide,” viņa saka. Un apstiprina, ka tieši tāpēc šobrīd esam nonākuši situācijā, kad arī komercmediju pastāvēšanai vajadzīgs valsts atbalsts.

Viņas skatījumā pašlaik Saeimā ir politiķi, kas izprot mediju vides problēmas un gatavi atbalstīt to risināšanu. “Domājot par mediju turpmāko politiku, jārunā par to, ka reģionālie mediji, kas godprātīgi strādā, ievērojot profesionālos standartus, jāuztver kā sabiedriskā medija funkcijas pildītāji, attiecīgi paredzot tiem arī valsts finansējumu,” uzskata I. Plaude.

UZZIŅAI

Drukātos izdevumus joprojām lasa

Vidēji 83,5% jeb 1 miljons 302 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši kādu no pēdējiem sešiem preses izdevumu numuriem (aģentūras “Kantar” 2019. gada rudenī veiktā nacionālā preses auditorijas pētījuma dati). Latvijas Pasts informē, ka 2019. gada abonēšanas kampaņas sākums iezīmējas ar noformēto preses izdevumu abonementu skaita pieaugumu: oktobrī noformēts 116 141 abonements jeb par 3015 vairāk nekā pērn, turklāt visvairāk presi abonē tieši reģionos.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz