Sestdien Miķeļdienas gadatirgus dalībniekiem bija laimējies ar laiku – saule spoži spīdēja, sildot gluži kā vasarā. Pētertirgū un tā apkārtnē pilnā sparā gāja vaļā gadatirgus andele.

Miķeļi ir rudens saulgrieži, kad saule pagriežas uz ziemas pusi un diena ar nakti ir vienā garumā. Zemniekiem tas ir svarīgs brīdis, kad padarīti nozīmīgākie lauku darbi un var izvērtēt ražu. Tāpēc rudenī – dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā – Miķeļi tradicionāli bijuši arī ikgadējie ražas svētki un tirgus diena.

Kaut arī šogad Miķeļdienas gadatirgū Liepājā šķita mazāk dalībnieku nekā iepriekšējos gados, tomēr piedāvājums bija gana plašs un te vienalga nekā netrūka. Varēja nogaršot un iegādāties dažādus lauku labumus un rudens ražas veltes – ābolus, bumbierus, ķirbjus, cūku pupas, maizi, piparkūkas, kārdinoši smaržīgu kūpinātu gaļu, mājas desas no lauku rukšiem, tāpat pašdarinātu sieru, kūpinātas zivis, kā arī dzērvenes, zāļu tējas, medu un daudz ko citu gardu un veselīgu.

Gadatirgū savas preces piedāvāja tirgotāji, kuri kā jau katru gadu bija ieradušies no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem, kā arī pa kādam no kaimiņzemes Lietuvas.

Piemēram, kā jau vairākus gadus pēc kārtas Liepājā uz gadatirgu bija ieradušies siera gatavotāji no Skrīveriem. Saimnieka dēls Hardijs atzina, ka šogad gan esot jūtams, ka pircēju mazāk. Tomēr gardo sieru pirka gan vietējie, gan ārzemju viesi.

Toties pie zivju stendiem apmeklētāju netrūka. Tirgotāji bija ieradušies no dažādām piekrastes vietām. Ik gadu mūspuses gadatirgos viesojas uzņēmēji no Lapmežciema – stenda pārdevēja Krista atzina, ka tirgošanās ejot no rokas un pēc zivīm Liepājā joprojām esot pieprasījums. Rinda stāvēja arī pie vietējā uzņēmuma “Kolumbija” zivju stenda, bet īpaši pircējus kārdināja vietējās firmas “Vido” turpat tirgū uz vietas pārvietojamajā kūpinātavā tikko sagatavotās karstās, smaržīgās zivis.

Šajos laikos, kad veselība kļūst arvien dārgāks prieks, lielu interesi raisīja zāļu tēju piedāvātāji. Zemnieku saimniecības “Akoti” saimniecei Lilijai Kalniņai, kura piedāvāja visdažādākos pašu audzētos un dabā ievāktos ārstniecības augus, diena gadatirgū pagāja ļoti saspringti, visiem zināt gribētājiem skaidrojot par katra auga labajām īpašībām. Kalniņas kundze pati pēc izglītības ir farmaceite, tāpēc šajā ziņā ir lietpratēja.

Gadatirgū plašā pulkā bija pārstāvēta arī amatnieku cunfte. Te katrs pēc savas gaumes un rocības varēja iegādāties sev tīkamākos pītus klūgu izstrādājumus, keramiku, pirts lietas, tekstilu, kā arī izstrādājumus no koka, stikla, māla, ādas, metāla, rotkaļu un citu amatnieku darinājumus un suvenīrus.

Bet, kā varēja novērot, pircēju vislielākā interese bija par praktiskām lietām – cilvēki iegādājās amatnieku gatavotās koka karotes, nazīšus dārzeņu mizošanai, dzijas un arī saimnieču adītos rakstainos cimdus, šalles, cepures.

Visbeidzot – kas gan būtu gadatirgus bez dažādiem stādiem! Ar savām precēm uz Liepāju ceļu bija mērojusi ne viena vien stādaudzētava, piedāvājot kociņu, krūmu, rožu, ziemciešu puķu stādus, puķu sīpolus utt. Pēc stādiem un citiem stādāmajiem materiāliem veidojās rindas, tāpat minerālmēslojums, kapļi un citi dārza instrumenti bija vienas no populārākajām precēm tirgū.

Protams, netrūka arī visādu kārumu – piparkūkas, cukurvate, arī krāsaini baloni un visādi citi nieciņi pašiem mazākajiem pircējiem. Bet šķiet, ka jaunākā paaudze jo īpaši bija sajūsmā par iespēju ne tikai apskatīt, bet pat paglaudīt dažādu krāsu un izmēru trusīšus. Kā ierasts tirdziniekus un apmeklētājus priecēja lauku kapela.

Sarmīte Pelcmane
“Kurzemes Vārds”

Kā vienmēr liels pieprasījums bija zivju produkcijai.

Dabas un lauku veltēm visbagātākajā gadalaikā – rudenī – Miķeļi tradicionāli bijuši arī ikgadējie ražas svētki.