”Mēs satikāmies pirms gandrīz 60 gadiem kādā ballē, kas notika Bernātos,” lūgts pastāstīt par pirmo satikšanos, atcerējās Miķelis Pūķis.

Tolaik jaunie ļaudis cits citu bieži noskatīja tieši ballēs. Kungs stāstīja, ka vai katru nedēļas nogali notikušas dejas dažādās vietās: Pērkonē, Nīcā, Otaņķos, Bernātos, par Liepāju pat nerunājot.

Viņš tiem laikiem, lai arī jauns, bija cienījama puiša statusā, jo pats brauca ar motociklu. Nekādu tur parasto, bet ar ”Javu”! Vienā vakarā varējis apskriet pat vairākas danču vietas. Sākumā uz dejām gājis tāpat – labi laiku pavadīt, bet pēc 16. dzimšanas dienas, kad tika pie motocikla vadīšanas tiesībām, sācis lūkoties pēc meitenes, ar kuru varētu draudzēties.

Savu Āriju Miķelis satika dejās, kas notika Bernātos, Skatres skolā. Abi pašu pirmo satikšanos ballē joprojām atceras ļoti labi.

Bija jau padejojuši, kad puiša draugiem aptrūkās stipro dzērienu un tie lūdza, lai Miķelis, kurš bija skaidrā, ar savu moci aizbrauc uz Liepāju un sagādā trūkstošo. Draugu lūgumu izpildījis, bet, kad atgriezies balles vietā, Āriju dancinājis jau cits. To sarājis un Āriju vairs vaļā nav laidis.

Uz jautājumu, kāpēc tomēr izvēlējusies Miķeli, kundzes atbilde skanēja šķelmīgi:

”Viņam taču bija motocikls, un izskatījās tāds nopietnāks par pārējiem puišiem.”

Meitene mācījās Liepājas Mākslas skolā un, kā sapazinušies, tā turpinājuši draudzēties līdz pat laikam, kad Miķelis pēc trīsarpus gadiem atgriezās no dienesta armijā.

Apprecējās 1969. gadā, kāzas nosvinēja Tāšos pie Ārijas mammas un drīz vien sāka dzīvot Liepājā.

Uz jautājumu, kā ir tik ilgi nodzīvot kopā, Ā. Pūķe atzina: ”Piekāpties jāprot, un to esmu darījusi. Jaunībā vīrs bija dikti ātrs!”

”Nu jau esmu prātīgāks, respektēju savu sievu, kā gan citādi,” atzina sirmais kungs.

To mīlestību jau neesot viegli izskaidrot, bet Ārija un Miķelis teica, ka ļoti svarīgi, lai būtu abpusēja cieņa un sapratne. Ar gadiem jaunības mīlestība tomēr iegūst citu dziļumu, jā, arī zināmu pieradumu.

Gan ģimenes dzīve bijusi stabila, gan arī abiem darbavietas tikai dažas. Sievai ”Daiļrade”, vīram ”Liepājas tipogrāfija” un ”Liepājas ūdens”.

Kaut ko ieteikt jauniem pāriem būšot grūti, jo laiki mainījušies, jaunieši arī. Tiem, kas plāno precēties, Pūķu ģimene ieteica iepriekš savas jūtas pārbaudīt, vienam otru kārtīgi iepazīt un savu izvēli apdomāt.

Abi liepājnieki Valentīna dienu neatzīmē, bet 8. martā gan vīrs savai sieviņai uzdāvina puķes.