Nesen izsludināja konkursu, ko rīko “Liepājas enerģija”, lielu darbu projektēšanai pilsētas siltumtrasēs 2010. un 2011. gadā. Kas tas tāds? No kurienes pēkšņi radusies nauda?

Par uzņēmuma tuvākajiem plāniem mums pastāstīja tā valdes priekšsēdētājs ANATOLIJS SUŠKOVS. Un tagad varam īsumā ieskicēt situāciju. Jo daudzi turpina interesēties par siltumapgādes attīstību. Bet viens otrs ir noraizējies: kaut tikai atkal kaut kas nepaliktu dārgāks.

Ir gaidāma liela Eiropas nauda. Tiesa gan, pašfinansējums arī būs liels – 60 procentu. Taču palaist garām izdevību nevajadzētu, nez vai vēl kādreiz pavērsies tik plašas iespējas. Pavisam divu gadu laikā maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcijā jāiegulda septiņi miljoni latu. Kaut kas tāds nekad vēl nav bijis. Šajā sakarībā jāakcentē vairāki visai svarīgi nosacījumi.

Vispirms – termiņi. Pēc līguma noslēgšanas ar Ekonomikas ministriju naudai jāstrādā tikai divu kalendāra gadu laikā. Taču reālā darba laika būs vēl mazāk – nesāksim taču rakt ielas un mainīt caurules ziemā. Speciālisti aprēķinājuši un saka, ka darbus, netraucējot siltumapgādi, varētu sākt jau marta sākumā. Tādēļ arī projektēšanas konkurss izsludināts laikus.

Visu darba dokumentāciju nākamajā gadā vajadzētu saņemt jau līdz 1. novembrim, bet pārējo – līdz 2010. gada 1. janvārim. Tā kā savu finansējuma daļu “Liepājas enerģija” var saņemt tikai kredītā, tad bankas ņems vērā visus ekonomiskos rādītājus. Parādi par iepriekš sniegtajiem pakalpojumiem šajā gadījumā pilnīgi nepieļaujami. Lūk, arī vēl viens sasprindzināta darba cēliens tuvākajā laikā. Parādus namu pārvaldes pagaidām diemžēl kārto visai pieticīgās devās.

Kad būs gatavs un saskaņots ar visiem tehniskais projekts, nāksies tūdaļ pat izsludināt konkursu par tā izpildītāju, bet arī tam vajadzēs ne mazāk par diviem mēnešiem – tādi ir spēles noteikumi. Un, protams, gaidāmajiem projektu darbiem būs vajadzīgi augstas klases kompetenti speciālisti. Lai to ilustrētu, A. Suškovs pastāstīja arī par paredzamās rekonstrukcijas īpatnībām. Runa ir par divu trešdaļu visu pašlaik esošo maģistrāļu nomaiņu – kopumā ap 15 kilometru. Turklāt tas nav viengabala posms, bet gan 17 atsevišķi dažāda garuma posmi. Ir jāmaina caurules 600, 500 un 400 mm diametrā. Šur tur cauruļvadus nāksies, kā saka uzņēmumā “Liepājas enerģija”, optimizēt. Tur, kur nepieciešams, iztaisnot tos un saīsināt, mainīt trašu virzienu, jo notikušas dažādas izmaiņas vietējos apstākļos, daži mikrorajoni kļuvuši neperspektīvi. Nav izslēgts, ka vietumis būs jāiegulda mazāka diametra caurules. Šādi pasākumi var samazināt zudumus atsevišķās vietās.

Izvirzīts arī uzdevums – gaisa trašu posmus ieguldīt zemē. Projektētājam jānosaka gan jauno cauruļu ieguldījuma dziļums, gan jāņem vērā blakus esošās komunikācijas, lai tās nevajadzētu pārvietot, kas tūdaļ pat prasīs papildu līdzekļus. Vajadzēs maksāt arī par balstu demontāžu gaisa trašu posmos.

Ko lai dara, daudz cietušās ielas atkal nāksies pārrakt. Par mierinājumu var kalpot tikai tas, ka gaidāmā rekonstrukcija paredzēta ilgam laikam. Konkrētas vietas arī visas zināmas. Piemēram, 700 metru garais posms Pļavu ielā, 600 metru garais – Krūmu ielā, vēl viens 600 metru garais posms Airītes un Rojas ielas apkaimē, starp dzīvojamiem masīviem “Ezerkrastā 2” un “Ezerkrastā 3” pie bijušās puķu audzētavas. Paredzētais atkal liecina par labu centralizētai siltumapgādei. Ja varētu sasniegt tās optimālo efektivitāti, par alternatīvām varētu aizmirst. Jau ir bijuši gadījumi, kad tie, kuri vēlējās ierīkot autonomos katlus atsevišķām ēkām, atteicās no savām idejām, tiklīdz ieraudzīja veiktos aprēķinus.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”