Piektdien pēc trīs gadu ilga pārtraukuma reģionālā vizītē Liepājā ieradās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). Tiekoties ar Liepājas domes, Speciālās ekonomiskās zonas vadību un uzņēmējiem, ministrs pārrunājis vairākus Latvijai būtiskus jautājumus, kas saistīti ar satiksmes atjaunošanu dzelzceļa posmā Reņģe – Mažeiķi, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda turpināšanu, kā arī tiešmaksājumu izlīdzināšanu.

Ceļā uz Liepāju E. Rinkēvičs apmeklējis Reņģi. “Tā nebija pieteikta vizīte, taču mēs redzējām, kā “Latvijas dzelzceļš” strādā, lai no mūsu puses šī līnija būtu gatava atkal funkcionēt 24 stundu laikā”. Ministrs atzīmēja, ka Eiropas Komisijas Lietuvas dzelzceļam piemērotā gandrīz 28 miljonu eiro soda nomaksāšana kaimiņvalsti neatbrīvo no pienākuma minētajā līnijā atjaunot sliedes.

Ministrs pauda, ka šajā jautājumā, visticamāk, progress būs un dzelzceļa satiksmes atjaunošana līnijā dos ekonomisku impulsu gan Liepājas ostai, gan arī pilsētai. Lai gan Lietuva EK lēmumu vēl var pārsūdzēt.

E. Rinkēvičs arī pastāstīja, ka pirms dažām dienām Rīgā ticies ar Eiropas Savienības budžeta komisāru Ginteru Etingeru. “Faktiski no nākamā gada janvāra mēs sākam sagatavošanās darbus un sarunas par Eiropas budžetu 2021. – 2028. gada periodam. Un šeit mēs esam vienisprātis gan ar Liepājas pilsētas vadību, gan arī kolēģiem, ka ir ļoti būtiski cīnīties par to, ka Eiropas budžetā Kohēzijas finansējums paliktu. Nav tā, kā daudzi apgalvo, ka pēc 2020. gada Eiropas naudas nebūs, ka viss būs beidzies. Bet diskusija būs, protams, par jaunām iniciatīvām, sākot no aizsardzības, drošības, ārējo robežu stiprināšanas, migrācijas faktoriem. Taču gan ministru prezidenta līmenī Eiropas padomē, gan finanšu un ārlietu ministru līmenī esam stingri teikuši, ka Kohēzijas politikai ir jāturpinās. Šādu apliecinājumu saņēmām arī no budžeta komisāra – par to, ka komisija vēlas, lai šī Kohēzijas politika turpinātos”. Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka būs “trīs smagas lietas” – pirmkārt, nav zināms, cik lielu robu ES budžetā atstās Lielbritānijas aiziešana, otrkārt, cik ES dalībvalstis būs gatavas segt šo iztrūkumu. Visbeidzot trešā “smagā lieta” ir interešu salāgošana attiecībā uz Kohēzijas fondiem un tiešmaksājumu maksimāli ātru izlīdzināšanu. Latvijai esot svarīgi parādīt, ka šī fondu nauda tiešām tiek efektīvi izmantota un, ministraprāt, Liepāja šajā ziņā ir pozitīvs piemērs.

“Tas, ko mēs no Liepājas pašvaldības puses uzskatām, ir, ka Kohēzijas fondu finansējums dod būtisku ieguldījumu pilsētas ekonomiskajā izaugsmē. Mēs gribētu aicināt ministru maksimāli lobēt Kohēzijas politiku Eiropas Savienības ietvarā. Un mēs gribētu aicināt to izdarīt līdz 2019. gada vidum, kad mainās Eiropas Parlaments. Lai nesanāk, kā vienmēr, kad visa Eiropas Savienības struktūrfondu plānošana notiek ar nobīdi un līdz ar to veidojas pārrāvums gan ekonomikā, gan arī plānošanā,” savukārt atzīmēja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš.