Pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pret pašvaldības sociālajiem dienestiem ir kopumā pozitīva un lielākā iedzīvotāju daļa izprot sociālā dienesta funkcijas, ziņo Liepājas Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

2026. gada martā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti Latvijā, tajā skaitā Liepājā un Kurzemē un to salīdzinājums ar iepriekš veikto pētījumu rezultātiem liecina par pozitīvām tendencēm.

Pētījumu rezultāti liecina, ka pēdējo četru gadu laikā sociālo dienestu klientu loks sabiedrībā nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 16% līdz 19%.

Tātad kopumā gandrīz katrs ceturtais (23%) Latvijas iedzīvotājs ir pašvaldību sociālo dienestu esošais vai potenciālais klients.

Uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem pauduši vairāk nekā divas trešdaļas (71%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un tas ir vairāk nekā visos iepriekšējos pētījumos kopš 2022. gada (+17% salīdzinājumā ar 2025. gadu).

Tas liecina, ka pašvaldību sociālo dienestu darbs progresē, uzlabojas pakalpojumu kvalitāte.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu, īpaši uzlabojušies rezultāti Kurzemes reģionā, kur palielinājies respondentu skaits, kuri uzskata, ka sociālo pakalpojumu kvalitāte pašvaldībā pēdējo piecu gadu laikā ir uzlabojusies (līdz 36%; +13% salīdzinājumā ar 2024. gadu).

Tajā pašā laikā samazinājies kritisku vērtējumu pārstāvošo aptaujas dalībnieku skaits.

“Šis pētījums, kurš ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu notiek katru gadu kopš 2017. gada, mums ir ļoti svarīgs, jo sabiedrības uzticēšanās ir nozīmīgs sociāls resurss, kas palīdz sociālajiem dienestiem pēc iespējas labāk realizēt savas funkcijas, kā arī būtisks rādītājs sociālo pakalpojumu labākai pieejamības nodrošināšanai,” uzsver Liepājas Sociālā dienesta direktore Dace Zeļģe.

Sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ietekmē arī sociālā darba profesijas prestižu sabiedrībā.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniedz informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu funkcijām un uzdevumiem, kā arī palīdz veikt uzlabojumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Katru gadu aptaujā mazinās respondentu skaits, kuri kā galvenos pašvaldības sociālā dienesta klientus nosauc trūcīgos un maznodrošinātos iedzīvotājus.

Tā vēl aizvien ir populārākā atbilde, tomēr tā vairs tik ļoti nedominē kā iepriekšējos pētījumos.

Acīmredzot, sabiedrībā pilnveidojas priekšstati par sociālo dienestu uzdevumiem, ka tā nav tikai palīdzība finansiālu problēmu gadījumā, bet arī atbalsts daudziem citiem mērķiem, kā, piemēram, senioriem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem un tml.

Arvien biežāk kā sociālo dienestu klientu grupa tiek nosaukti pensijas vecuma cilvēki, kas liecina, ka sabiedrībā pieaugusi nepieciešamība pēc palīdzības un atbalsta senioriem.

Jo gados jaunāki ir respondenti, jo biežākais iemesls vērsties pašvaldības sociālajā dienestā tiek nosaukts bezdarbs un darbavietu trūkums.

Nozīmīgākais iemesls, kāpēc iedzīvotāji vērsušies pašvaldības sociālajā dienestā, ir pabalsta saņemšana (42% sociālo dienestu klientu).

Tomēr šo klientu īpatsvars ar katru pētījumu mazinās, šogad sasniedzot zemāko rādītāju kopš 2017. gada.

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi nav vērsušies sociālajā dienestā, 4% apsvēruši iespēju vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, bet to neizdarīja.

Tomēr šādu respondentu skaits bija mazāks nekā visos pētījumos kopš 2017. gada un tas liecina, ka kopumā sabiedrības informētība par iespējām saņemt sociālo palīdzību pakāpeniski uzlabojas.

Sabiedrības uzticēšanos sociālajiem dienestiem apstiprina arī atbildes uz jautājumu, vai cilvēki tic, ka sociālais dienests grūtā brīdī sniegs palīdzību.

Vairāk nekā divas trešdaļas (72%) aptaujāto tic, ka, ja grūtā brīdī vērstos pašvaldības sociālajā dienestā, tad sociālais dienests palīdzētu.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu pozitīvo atsauksmju skaits ir būtiski pieaudzis (+11%).

Sociālā dienesta vārds sabiedrībā galvenokārt raisa vairāk pozitīvas asociācijas, jo kādu no pozitīvām asociācijām nosauca vairāk nekā divas trešdaļas (68%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Šogad nedaudz uzlabojies pašvaldību sociālo dienestu reputācijas vērtējums – 10 punktu skalā tā tika vērtēta vidēji ar 6,6 punktiem (+0,2 salīdzinājumā ar 2024. gadu).

Vairākums (57%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pašvaldību sociālo dienestu reputāciju 10 punktu skalā vērtēja kā labu (6-8 punkti), 10% – kā teicamu (9-10 punkti).  

Lielā daļā gadījumu uzticēšanās sociālajam dienestam tika pamatota ar pozitīvo personisko pieredzi, labo sociālā dienesta darbu, darbinieku attieksmi un profesionālismu.

Negatīvā pieredze, nesaņemot cerēto atbalstu, ir svarīgākais neuzticēšanās iemesls.

Vairāk sociālo dienestu palīdzībai grūtā brīdī tic gados jaunākie iedzīvotāji vecumā līdz 44 gadiem.

Salīdzinoši pozitīvi sociālo pakalpojumu kvalitātes izmaiņas pašvaldībās pēdējo piecu gadu laikā vērtē arī iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem. 

Biežāk minētie priekšlikumi sociālo dienestu darba uzlabošanai ir tie paši, kas iepriekšējā pētījumā – uzlabot klientu servisu, mazināt birokrātiju un sniegt vairāk informācijas.

Ar visu pētījumu iespējams iepazīties mājaslapā lm.gov.lv.