Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Miteklis tiem, kam nav savu māju

Miteklis tiem, kam nav savu māju
22.02.2007 20:34

0

Atslēgvārdi

Pulkstenis ir nedaudz pāri pieciem vakara pusē. Flotes ielā pie Nakts patversmes sāk pulcēties pirmie iemītnieki. Sals laukā ir mīnus 9 grādi, un viņi ir cieši piespiedušies mājas sienai, lai būtu kaut vai nedaudz aizvējā. Ir ļoti auksts, un cilvēki gaida, kad tiks iekšā telpās. Daudziem no viņiem jau mēnešiem ilgi Nakts patversme ir vienīgās mājas. Viens no vīriešiem, kas gaida pie patversmes durvīm, neiztur, piezvana un patversmes vadītāja Sandra Šulca nāk paraudzīties, kas atnācis. Viņa pārbauda dokumentus, jo šī nav vieta, kur ielaiž katru pārnakšņot gribētāju. Te uzņem tikai ar Sociālā dienesta izsniegtām atļaujām. Un patversmē ir savi kārtības noteikumi, kas visiem jāievēro.

Tik daudz bezpajumtnieku nekad nav bijis

Viens no tiem – klienti nedrīkst būt iereibuši. Bet viens ir noteikumi, pavisam cits – kā tos ievēro. Daudzi vēlas ienest patversmē alkoholu, bet darbinieki arī ir kļuvuši gudrāki, viņi zina dažādos trikus, kur cilvēki to slēpj. Tāpēc, ienākot patversmē, ir jāpiekrīt, ka apsargs ienācējus pārbauda. Sandra ar profesionālu tvērienu kā policists pie ieejas kādā lielkoncertā pārlaiž rokas nācējiem gar sāniem, uz leju gar kājām un patausta pie kurpēm. “Tas tagad ir ļoti populāri – noslēpt šņabja pudeli zeķē cerībā, ka mēs neatradīsim,” viņa saka. Un vēl vīrieši ieslēpj stiprās dziras pudeli bikšu priekšā domājot, ka vadītājai taču būs kauns raudzīt tajā vietā. Bet maldās – ja vajag, viņa arī to izdarīs – tāds darbs! Bet vispār to dara apsargs.

Divi no atnākušajiem vīriešiem ir tik nosaluši, ka grūti pateikt, vai nav arī iereibuši, un pēc noteikumiem vadītājai nav tiesību viņus ielaist patversmē. Bet ir arī cilvēcība – kur lai cilvēks tādā salā iet? “Lūdzu, lūdzu, ielaid, man ir dikti auksts, es vairs laukā nevaru izturēt,” lūdzas vīrietis. Un Sandra par viņu apžēlojas: “Nāc un pagaidām pasēdi te, koridorā, kamēr ieradīsies apsargs un tevi pārbaudīs.” Vīrietis visam piekrīt un apsēžas koridorā uz soliņa. Vēlāk – ap pulksten astoņiem – būs arī siltas vakariņas. Bet no rīta brokastis. Bet pirms vakariņām atnācējiem jānomazgājas un jāsaved sevi kārtībā. “Mūsējie netīri un smirdīgi pa pilsētu nestaigā, tie, kuri smird, ir cilvēki, kas nakšņo kur pagadās,” saka Sandra. Un piebilst, ka tā jau ir tradīcija, ka dienās, kad saņem pensiju, daudzi patversmes iemītnieki uz pāris dienām, pat nedēļu, pazūd. Kad nauda ir beigusies, atkal atrod ceļu atpakaļ. Tad līdz nākamajai pensijai. Ir tādi, kurus, guļot uz ielas, kāpņu telpās vai kur citur, atrod policisti un atved uz patversmi. Bet viņi nemaz negrib palikt, viņi manās prom. Un ar varu nevienu netur.

Noteikumi paredz, ka Nakts patversmē var uzturēties tikai pa nakti, ziemā tās telpas jāatstāj līdz pulksten 10. Bet ir cilvēki, kas dažādu slimību dēļ var tur palikt visu dienu. Pašlaik patversmē tādu ir 40. Kopumā šajās aukstajās dienās pajumti patversmē atrod 166 cilvēki, lai gan vietas ir tikai 135. “Lāpāmies, kā mākam, jo nevaram cilvēkus atstāt uz ielas,” saka Sandra. Telpās uz grīdas ir izlikti matrači un ir sameklētas divstāvu gultas. Vienalga vietu būtu vajadzīgs vairāk. Sandra nesaprot, kas notiek – tik daudz cilvēku bez pajumtes Liepājā līdz šim vēl nav bijis.

Kāpēc jādzīvo patversmē?

Kāpēc cilvēki, kas lielākā daļa visu mūžu ir strādājuši, paliek bez jumta virs galvas, bez savām mājām, bez iedzīves un uz ielas – to mēģinājām uzzināt sarunā ar Nakts patversmes iemītniekiem. Sarunas gan atklātas, gan anonīmas, jo ne visiem gribas, lai kāds, kas pilsētā viņus vēl pazīst un atceras, uzzina, kur viņš tagad mitinās un kādā neapskaužamā stāvoklī nonācis.

Olgai ir 59 gadi, un Nakts patversmē viņa uzturas aptuveni pusgadu. “Kam mani tādu kropli vajag!” viņa bezcerīgi novelk. Olgas stāsts ir līdzīgs daudzu citu patversmes iemītnieku stāstiem: agrāk kopā ar vīru dzīvojusi pie māsas Karostā. Vispirms nomiris vīrs, pēc kāda laika arī māsa. Un, lai arī Olga bijusi dzīvoklī pierakstīta, kad parāds iekrājies pāri par 200 latiem, viņa no turienes izlikta. Sieviete ir 2.grupas invalīde, viņai ir problēmas ar kājām, tāpēc strādāt nespēj. Tā arī nonākusi patversmē. Bet Olgai tomēr tuvojas priecīgs brīdis – ir nokārtoti dokumenti, un drīz viņa varēs pārcelties uz dzīvi Sociālajā mājā.

Irinai ir 53 gadi. Viņa uz šejieni atvesta no slimnīcas. Arī viņa ir invalīde. Pašlaik Irinai ir atļauja uzturēties patversmē visu diennakti, jo viņa nespēj paiet – apsaldētas kājas. Arī viņa līdzīgi kā Olga ir pazaudējusi dzīvokli, kurā gan nav bijusi pierakstīta. Namu pārvalde paziņoja, ka viņai ir dota tieši viena diena, lai savāktu savas mantiņas un aizvērtu durvis. Tagad Irina jau otro mēnesi savas dienas vada patversmē. Laiku īsina, lasot grāmatas. “Nekādas īpašās izvēles nav,” viņa saka. “Patversmes bibliotēka gandrīz jau izlasīta, tagad te maināmies cits ar citu grāmatām.” Un kādās krāsās Irinai krāsojas nākotne? Drūmās, viņa saka. Varbūt Dieviņš pieņems, jo viņa pati izeju no situācijas neredz. Irinai gan ir arī meita. Dzīvo kaut kur Dobeles pusē, taču abām nav nekādu attiecību. “Divi kaķi vienā maisā nevar sadzīvot!” tā Irina īsi raksturo abu attiecības. Vēlāk Sandra piebilst, ka, protams, sievietēm ir sadzīves problēmas, taču ne viena, ne otra arī pašas nav bez vainas – redzams, ka abas nav ar alkoholu uz jūs. Dzerot arī Irina kājas apsaldējusi. Saņēmusi pensiju un uz trīs dienām pazudusi, mitinājusies kaut kādā aukstā dzīvoklī, kājās bijušas plānas čībiņas. Vēlāk taisnojusies – kas to varēja iedomāties, ka uznāks tāds aukstums. Alkohols ir vainojams lielākajā daļā likstu, kas piemeklējušas patversmē dzīvojošos.

Elvīrai ir 65 gadi. Viņai gan nav pagātnes, kas saistīta ar alkoholu, taču nu jau aptuveni gadu viņa mitinās patversmē. Stāstot par savu dzīvi, sievietei pār vaigiem rit asaras. Vienīgais, ko viņa vēlas, ir sava istabiņa, mazs, mazs dzīvoklītis, kur būtu pašai sava virtuve, kurā pagatavot maltīti. Arī viņa patversmē drīkst uzturēties visu diennakti. Palasa grāmatas, iziet pastaigāties, nopērk kaut ko ēdamu un tad atgriežas. Sieviete saņem nelielu pensiju, no kuras, samaksājot par uzturēšanos patversmē likumīgi paredzēto vienu procentu no ienākumiem, pāri paliek tikai pieticīgam ēdienam. Un 10 latu sieviete cenšas katru mēnesi iekrāt, lai tad, kad dzīve kaut mazlietiņ sakārtosies, varētu noīrēt dzīvoklīti. Tikai, kur tik lētu dabūt, to nezina ne viņa, ne arī patversmes vadītāja. Elvīra visu mūžu godīgi ir nostrādājusi rūpnīcā, pirms četriem gadiem nomiris vienīgais dēls, un kaimiņi izkrāpuši viņas mazo dzīvoklīti. Un te nu viņa ir!

Leonardam Vaiņēvičam ir 65 gadi. Viņam ir bojāts kreisās kājas nervs, un sirmais vīrietis pārvietojas tikai ar palīgierīces palīdzību. Patversmē viņš dzīvo aptuveni mēnesi. Savulaik kopā ar otro sievu bijis dzīvoklis, kad sieva nomirusi, viņas meita vīrieti paņēma pie sevis Aizputē. Kamēr Leonards bija slimnīcā, sievas meita dzīvokli Liepājā pārdeva un par mammas bijušo vīru tā arī vairs nelikās ne zinis, atpakaļ pie sevis neņēma. Tāds ir viņa stāsts. Sandra piebilst, ka pagaidām Leonardam nekādu dižo izredžu tikt pie sava dzīvokļa nav. Likums paredz – ja dzīvoklis ir pārdots, uz jaunu var cerēt tikai ātrākais pēc 5 gadiem. Naudas, par ko noīrēt vai nopirkt dzīvokli, sirmajam vīram nav, turklāt viņš viens nespēj sevi apkopt, tāpēc jāsamierinās ar to, kā ir. Viņa istabiņā kādam citam vīrietim ir televizors – vismaz var paskatīties to. Istabas biedrs arī no ēdamtelpas atnes brokastis un vakariņas un arī no veikala kaut ko atnes, jo Leonards pats nevar pārvietoties. Sandra cer, ka izdosies vīrietim nokārtot vietu Sociālajā nodaļā Priekules slimnīcā. Vismaz kāds risinājums kādam laiciņam.

Patversmē ne tikai veci un slimi

Maldīgs ir uzskats, ka Nakts patversmē mitinās tikai gados veci un slimi cilvēki. Tur dzīvo arī cilvēki spēka gados. Sastopam divus smaidīgus jaunus vīriešus. Abiem ir 34 gadi. Abiem nav māju. Viens strādā, otrs vēl tikai gatavojas strādāt – vispirms jānostrādā tiesas piespriestās obligātās stundas par to, ka veikalā nozadzis kafiju. Viņu sauc Andris Henkelis. Un Andris neslēpj, ka visās viņa likstās ir vainojams alkohols. To sācis lietot jau skolas laikā. “Sāku ar aliņiem, turpināju ar šņabi un beidzu ar odekolonu,” viņš smejoties stāsta. Pazaudējis ģimeni, nav arī vairs nekādu tikšanos ar abiem sešus un septiņus gadus vecajiem dēliem, ir pazaudēts arī dzīvoklis. Un nevienā darbā Andris ilgi nenoturas – sāk dzert un no darba viņu padzen. Savulaik Andris pusgadu arī pasēdējis cietumā par kaušanos. Tagad nedzerot jau 2 mēnešus un cer izturēt vismaz līdz Jāņiem, atbalstu atradis Narkoatkarības pārvarēšanas punktā un ar tur strādājošo palīdzību arī atradis darbu. Tiesa gan, aiz Rīgas. Drīz došoties prom. 

Arī Gintam ir 34 gadi. Arī bijusi ģimene un trīs bērni. Nu ar visiem attiecības pārrautas. “Ja bērni vēlāk gribēs, mēs varēsim atrast kopīgu valodu, bet pagaidām neiznāk, jo mana bijusī mani viņiem tuvumā nelaiž,” viņš stāsta. Viņš arī neslēpj, ka visu pazaudējis savas muļķības, savas dzeršanas dēļ. Gints janvārī sāka strādāt zivju apstrādes rūpnīcā. Tur kolēģi zinot, ka viņš dzīvo patversmē. “Man nav ko slēpt,” saka Gints. Viņš nav noskaņots bezcerīgi. Gints cer, ka alga būs pietiekoši liela, lai varētu atļauties īrēt dzīvokli. Tad arī tiks prom no patversmes. “Bet vislabākais būtu atrast bagātu sievu,” viņš smejas.

Salā neatstāj

Iestājoties stiprākam salam, ne viens vien liepājnieks tomēr uzskata, ka valdība, pilsētas pašvaldība un līdzcilvēki neliekas zinis par bezpajumtnieku labklājību ziemas laikā. Kāds vīrietis stāstīja, ka netālu no viņa mājām Celtnieku ielā kādā pamestā šķūnītī ziemas spelgonī nakšņo 52 gadus veca sieviete, kura regulāri ir iereibusi. Viņš esot izsaucis policiju, taču nākošajā naktī sieviete atkal bijusi jau minētajā vietā. Likumsargi stāsta, ka personas, kuras uz ielas atrodas iereibuši, nogādā atskurbtuvē atžirgšanai. Katru diennakti policijas Īslaicīgās aizturēšanas telpās dulluma izgulēšanai ievieto 5 – 10 cilvēkus. Nereti ir gadījumi, kad vienas diennakts laikā kāds klients atskurbtuvē nonāk atkārtoti. Savukārt skaidrā prātā esošos klaidoņus likumsargi nogādā Nakts patversmē. Cita lieta – vai viņi vēlas tur palikt.

Lai gan nosalšanas upuru mūsu pilsētā šogad vēl nav, stiprais sals naktī uz ceturtdienu prasīja savu. Kā informēja Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute, 21.februārī policijas Īslaicīgās aizturēšanas telpās dzēruma izgulēšanai tika nogādātas 7 personas – 6 vīrieši un 1 sieviete, kas tika atrasti uz ielas. Divus vīriešus nācās nodot Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, kuri viņus nogādāja slimnīcā ķermeņa atdzišanas dēļ. Abi vīrieši ievietoti Ķirurģijas nodaļā ar viegliem kāju apsaldējumiem. Abus drīz jau izrakstīs. Ārsti atzinuši, ka viņiem paveicies policijas operatīvās rīcības dēļ.

Klaidoņi rada ugunsbīstamību

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika rāda, ka tieši bezpajumtnieki palielina ugunsbīstamību. Piemēri nav tālu jāmeklē. Vēlā vakara stundā glābēji saņem izsaukumu uz degošu dārza mājiņu. Kāds bezpajumtnieks tur sameklējis patvērumu un vēlējies sasildīties. Citā vakarā glābēji saņem izsaukumu uz ēku, kuras bēniņos deg atpūtas krēsls. Vēl citudien ugunsgrēks izceļas pamestā mājā pilsētas centrā, Jūras ielā. Kamēr ugunsdzēsēji uz liesmām lej ūdeni, no degošās mājas iztenterē klaidonis. Vīrieša pudelesbrāli no dūmiem iznes glābēji. Vēl kādu klaidoni ugunsdzēsēji izglābj no degošas pazemes. Turklāt bezpajumtnieki apdraud ne tikai sevi, bet arī līdzcilvēkus. Atcerēsimies aizvadīto rudeni, kad Rojas ielā pamestā bērnudārza teritorijā vaļējā siltumtrases akā iekrita sieviete, kura bija izvedusi pastaigā suni. Līdzvainīgs notikušajā bija bezpajumtnieks, kurš siltumtrasē bija iekārtojis migu un aizejot nebija aiztaisījis akas vāku.

Ugunsdzēsēji, lai pasargātos no bezpajumtnieku izraisītas ugunsnelaimes, iesaka neizmitināt klaidoņus – aizvērt pagrabus un bēniņu lūkas, kā arī slēgt kāpņu telpas. Jāpiezīmē, ka jaunais iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, ieradies pirmajā vizītē Liepājā, aizrādīja, ka tuvākajā laikā jāatrod risinājums un jānojauc pamestās ēkas un būves, lai klaidoņiem un puikām – pīpmaņiem, nav kur nolīst. Tādējādi pēc viņa teiktā tiks atslogoti ugunsdzēsēji.

Dzīvoklīša īrei naudas nepietiek

Patversmē jau iestājies vakara miers, kad dodamies prom. Vēl mirklīti pasēžam Sandras kabinetā. Viņa šeit strādā tikai pusotru gadu. Pirms tam bijusi sociālā darbiniece namu pārvaldē Zaļā birzī un te bieži satiek tos cilvēkus, ar kuriem nācies strādāt jau agrāk. Sandra pret patversmes klientiem izturas saprotoši. “Mēs nekad nevaram zināt, kādā situācijā katrs pats varam nonākt,” viņa saka. Tad mirkli apklust un diezgan drūmā balsī turpina: “Kaut kas tomēr mūsu valstī nav kārtībā, ja tik daudz cilvēku nevar nokārtot savu dzīvi. Un nevar to izdarīt pavisam elementāru iemeslu dēļ: viņu ienākumi – pensijas vai algas, ir tik mazas, ka no tās nepietiek, lai nopirktu pārtiku un vēl noīrētu dzīvokli. Nu kā var izdzīvot ar 60 latiem? Tur neiznāk pat vispieticīgākais miteklis un pārtika!” Sandra stāsta, ka daudzi patversmes iemītnieki gribētu no šejienes tikt prom. Viņi atrod darbu, sāk strādāt, saņem algu, sāk meklēt dzīvokli, bet to par viņiem pieņemamu samaksu nevar atrast. Tie, kas nopelna vairāk, drīz vien sameklē atsevišķu mitekli un pamazām dzīvi nokārto.

Sandra pavada mūs līdz izejai. Ir jau krietni vēls, bet aiz patversmes durvīm vēl gaida kāda sieviete. Laukā sals ir pieņēmies spēkā, un vadītāja laiž viņu iekšā.

Kristīne Pastore,
Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Nakts patversmes vadītāja Sandra Šulca pirms ienākšanas katram pārbauda dokumentus.

Lielākā istabiņa patversmē ir astoņvietīga – tajā dzīvo sievietes, kuras drīkst tur uzturēties visu dienu. Pārējās istabiņās dzīvo pa četriem un mazāk cilvēku.

Andris Henkelis neslēpj, ka visas likstas viņa dzīvē radušās tāpēc, ka tik daudz dzerot. Kā iedzer, tā pazaudē darbu.

Lai patversmē varētu uzņemt vairāk cilvēku, dažās istabiņās izvietotas gultas divos stāvos.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz