liepajniekiem.lv
Trešdienas rītā, kad veram “MO Liepāja” durvis, ieraugām un satiekam patiesi laimīgi smaidošus restorānu darbiniekus. Gaisā virmo tīrs prieks. Kā var nepriecāties, ja tava darbavieta iekļuvusi visā pasaulē respektētajā un populārākajā starptautiskajā gastronomijas ceļvedī “Michelin Guide”!
Starp kolēģiem arī Jolanta, kura pārsteidzošos jaunumus uzzinājusi iepriekšējās dienas vakarā, kad atgriezās no brauciena uz Spāniju. Ja īsi – tas bijis ļoti pozitīvs šoks. Mobilais tālrunis jau sprāgstot pušu no saņemtajiem apsveikumiem un atzinības vārdiem.
Protams, tā nav “Michelin” piešķirtā zvaigzne, pēc kuras kāro vai visi pasaules labākie restorāni, bet tomēr! Latvijā zvaigzni no inspektoriem ieguva tikai viens Rīgas restorāns, 22 par labākajiem atzītie iekļauti ceļvedī.
Kamēr runājam, “MO Liepāja” ar dāvanām ienāk vīnu eksperte Gunta Hūna. Apsveicot Jolantu Bulu, viņa, lai arī smaidot, visnotaļ nopietni brīdina:
“Tūlīt sāksies spiediens… Lai jums visiem pietiek spēka!”
Dāvanā tiek pasniegts maisiņš ar Guntas pašas lasītām un kaltētām bārkstainajām gailenēm. Vēlāk šefpavāre atzina, ka šādas sēnes redzot pirmo reizi, bet tagad tās dod iespēju mēģināt izveidot kādu jaunu recepti.
Rīgas meitene Jolanta uz Liepāju 2016. gadā pārcēlās, lai strādātu tikko Juliannas pagalmā atvērtajā restorānā “MO Liepāja”. Nesen tikai divdesmit gadu slieksni pārkāpušai jaunietei tas bija izaicinājums. Bet viņas dabā nav no tiem baidīties.
Restorānā “Vincents” Jolanta nokļuva prakses laikā, kad mācījās Rīgas Tūrisma un tirdzniecības skolā, apgūstot viesmīles un bārmenes zinības. Taču ātri vien saprata, ka virtuve ir daudz interesantāka vieta. Virtuvē viss sākas un top gatavs.
Un tas nekas, ka pašā sākumā meitenei uzticēja no glabātuves pamukušo vēžu tvarstīšanu…
Tālāk sekoja darbs citos restorānos. Sākumā pavāre, vecākā pavāre, šefpavāra labā roka, līdz nāca piedāvājums uzņemties šefpavāres pienākumus. Vēl pēc laiciņa – Olafa Saulrieta piedāvājums strādāt “MO Liepāja”.
Šovasar klīdušas runas, ka Latvijā ieradušies “Michelin” eksperti, bet neviens viņus ne zina, ne vaigā pazīst. Izrādās, kāds vai kādi bijuši arī Liepājā!
J. Bula:
“Iespējams, viņi atbrauca vasarā, kas vienmēr ir diezgan traks un karsts laiks, kad mums daudz viesu, tūristu un virtuve ļoti noslogota.
Vasarās strādā arī jauni viesmīļi, kas vēl mācās. Bet laikam viss bija kārtībā!”
Eksperti vērtē ne jau tikai un vienīgi pagatavotos ēdienus, bet arī pašu restorānu, interjeru, apkalpošanu, kārtību, tīrību, tualetes u.c.
Iegūtā atzinība iedvesmo, sniedz patiesu prieku un jaunu atspēriena punktu. Labs novērtējums katram ir svarīgs, it sevišķi, ja tas pamatots, taču Jolanta apzinās, ka tāpēc jau vieglāk nebūs. Drīzāk otrādi, jo jārēķinās ar lielāku interesi, vairāk viesu, vēl vairāk darba un izaicinājumu.
Restorāna vadītāja izsaka pamatotu pieņēmumu, ka “MO Liepāja” panākumi varētu mudināt vairāk jauniešu pievērsties viesmīlības jomai un izvēlēties pavāra, viesmīļa vai citu profesiju. Tās paceļot prestižākā līmenī nekā līdz šim.
“Man tas būtu ļoti svarīgi, ja mūsu nozarē situācija ar darbiniekiem uzlabotos,”
viņa piebilst.
“Par savējiem man tiešām prieks.” Restorānā “MO Liepāja” ir stabila komanda ar būtisku iezīmi – tie, kas aizgājuši, atkal atgriežas, jo grib strādāt tieši šeit.
Uz jautājumu, kas bija tie iemesli, kas restorānam ļāva iekļūt starptautiskajā ceļvedī, J. Bula atbild, ka, viņasprāt, – vienkāršība, demokrātiskā gaisotne un īpašā attieksme pret katru klientu. Iespēja justies brīvi.
Ikdienā strādājot, ne mirkli pašmērķis neesot bijis iegūt “Michelin” inspektoru atzinību. Balstoties personīgajos novērojumos, kas gūti ceļojot:
“Šķiet, ka pēc pandēmijas pasaulē viss ir par un ap svinēšanu un to, ka varam atkal brīvi sanākt kopā. Tas ir svarīgākais.
Pat ne ēdiens, bet savstarpējā saskarsme.”
Laiks, ko pirms un pēc meitiņas piedzimšanas Jolanta atvēlēja sev un mazulītei, bija vērtīgs dažādās nozīmēs, bet arī tad “vienu roku turēju uz “MO Liepāja” pulsa”.
Atziņa: “Restorāna vadīšana, šefpavāres pienākumi – es to pat nesauktu par savu darbu, bet dzīvesveidu. To papildina mani ceļojumi pa pasauli, jo pārmaiņas vajag un jaunus iespaidus arī. Ļoti labi apzinos, ka vasarā man atvaļinājuma nebūs, jo tas aktīvākais darba laiks. Ceļoju rudenī, ziemā.”
Vienmēr mājās tiek atvesta kāda ideja, ko var izmantot darbā restorānā. Ārzemēs bijusi ne vienā vien “Michelin” zvaigzni ieguvušā vietā, bet tik daudz lielisku ideju un garšas baudījumu gūts arī no skata necilos krodziņos.
Runājot par jaunu recepšu, ēdienu veidošanu, Jolanta atzīst, ka līdz brīdim, kamēr tas nonāk uz galda restorāna zālē, garšas un izskats tiek pieslīpēts vismaz reizes piecas. Eksperimentēšana kā tāda mazā alķīmija, mēģinot atrast neparastāko, īpašāko garšu savienojumu. Jā, notiek arī tā, ka beigās par labāko tiek atzīts pats pirmais variants.
J. Bula:
“Nezinu, vai visu var izskaidrot cilvēkam, kam nepatīk gatavot, bet mani šis process ļoti aizrauj.”
Runājot par Liepāju, restorāna vadītāja atzīst, ka šobrīd nevar iztēloties labāku vietu, kur dzīvot. Pati esot kļuvusi mierīgāka, darbā zinošāka un bez jaunībai raksturīgā perfekcionisma. Pilnveidotas kolektīva vadīšanas prasmes.
Ja nav laba kolektīva, restorāns vienkārši neizdzīvos, kur nu vēl cerēt uz pasaules līmeņa ekspertu atzinību.
Šefpavārs Renārs Purmalis ir projekta “Gatavo dabā” vadītājs un ar J. Bulu pazīstams ne pirmo gadu:
“Pirmais iespaids par Jolantu parasti tāds: trausla un ievainojama, bet tas ir maldīgs.
Cik nav nācies strādāt arī 16 stundu pēc kārtas, un profesionāla pavāra īstais raksturs parādās tad, kad viņš ir piekusis. Kad strādājām kopā un darba ritms uzņēma apgriezienus, ne tikai es pieredzēju, ka viņa arī liela stresa apstākļos lieliski spēj darboties ne tikai pati, bet arī kontrolēt, organizēt darbu, motivēt, saliedēt komandu. Ar pāris vārdiem iedvesmot. Prot būt tiešām stingra, kad nepieciešams.
Kad es vēl apguvu pavāra profesiju, vienmēr izsmeļoši atbildēja uz maniem, iespējams, muļķīgajiem jautājumiem. Paldies par to.”
Savs sakāmais “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājam Tomam Zukulim, kurš restorāna “MO Liepāja” vadītāju raksturo kā sirsnīgu un labestīgu cilvēku. Atgriežoties no ceļojumiem, viņa uz Liepāju atved pasaules vēsmas.
Jolanta kā magnēts pievelk visu gaišo, ap viņu vienmēr ir cilvēki un dzīvesprieks.
Šīs īpašības ļāvušas izveidot spēcīgu un profesionālu komandu.
T. Zukulis: “Nokļūšana “Michelin Guide” ceļvedī ir Jolantas nopelns, un tas izdevies, pateicoties viņas neatlaidībai un vēlmei atrast, ieviest vienmēr kaut ko jaunu. Un izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas.”
Liepājnieks Herberts Laukšteins: “Jolantu Bulu personīgi nepazīstu, bet restorāns “MO Liepāja” ir vieta, kur vienmēr vedu ciemiņus un kur bieži dodamies kopā ar ģimeni. Kāpēc? Jo
man bijusi un ir tikai un vienīgi pozitīva pieredze! Sākot no ieiešanas mirkļa restorānā, līdz vietas, galdiņa izvēlei.
Ēdienkartē ir viss, kas garšo gan manas ģimenes gaļēdājiem, gan gaļas neēdājiem. Es pats vienmēr izvēlos kādu zivi. Ļoti, ļoti garšīgi. Nekad neesmu vīlies. Varētu daudz stāstīt par sīkumiem, kas patiesībā nav sīkumi. Piemēram, dvielīši rokām tualetē. Un izcilie vīni! Ja jākritizē, tad es gribētu plašāku alus ražotāju piedāvājumu nekā tagad. Tas arī vienīgais.”
Vizītkarte
Jolanta Bula
- Restorāna “MO Liepāja” vadītāja un šefpavāre.
- Liepājā dzīvo un strādā no 2016. gada.
- Māmiņa meitai.
- Hobijs: ceļošana.
- Pēc horoskopa Lauva.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
